skolnieciskums
skolnieciskums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → skolniecisks1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri«Man gribētos cilvēka aktīvo mūža daļu nosacīti iedalīt trīs posmos. Pirmais - līdz iestājai augstskolā, kad galvenais ir skolnieciskuma princips: divreiz divi ir četri, enerģija nekad nezūd, tikai pārvēršas no vienas formas citā.»
2.Vispārināta īpašība → skolniecisks2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriViņa darbi ātri raisās vaļā no skolnieciskuma mākslinieciskajā domāšanā, no nevarības profesionālās meistarības laukā.
Avoti: 7-1. sējums