darbonis
darbonis -ņa, v.
darbone -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.novec. Darbinieks2.
PiemēriLatviešu strādnieciskās literatūras darboņu pulks cīņai pret buržuāziski privātīpašniecisko latviešu literatūru sašķēlās divās daļās.
2.niev. Cilvēks, kura darbība no kāda viedokļa vērtējama negatīvi.
PiemēriPolitiskie darboņi.
Avoti: 2. sējums