darbonis
darbonis -ņa, v.
darbone -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.novec. Darbinieks2.
PiemēriLatviešu strādnieciskās literatūras darboņu pulks cīņai pret buržuāziski privātīpašniecisko latviešu literatūru sašķēlās divās daļās.
- Latviešu strādnieciskās literatūras darboņu pulks cīņai pret buržuāziski privātīpašniecisko latviešu literatūru sašķēlās divās daļās.
2.niev. Cilvēks, kura darbība no kāda viedokļa vērtējama negatīvi.
PiemēriPolitiskie darboņi.
- Politiskie darboņi.
- Par juridisko pārstāvību deputāts bija ņēmis īpašu honorāru.., dažu sīku lietu vešanai viņam bija izsniegti prāvi līdzekļi - tik liels darbonis nevarēja strādāt pa niekam.
- Braukādams pa zvejnieku ciemiem, šis komiskais darbonis neskopojās ar tukšiem solījumiem un iekļuva Saeimā, kur jau sēdēja citi tādi paši tautai sveši un naidīgi deputāti.
Avoti: 2. sējums