darbmašīna
darbmašīna -as, s.; tehn.
Ierīce kāda materiāla apstrādei vai kādu izstrādājumu izgatavošanai. Darbgalds.
PiemēriCehs, kas apgādāts ar jaunākajām darbmašīnām, sācis ražot nestandartā iekārtu.
- Cehs, kas apgādāts ar jaunākajām darbmašīnām, sācis ražot nestandartā iekārtu.
- Jaunie cehi, pie kuru darbmašīnām stājušies šķiedras veidotāji, šķeterētāji un tinēji, dos kaprona zīdu trikotāžas izstrādājumiem un tehniskām vajadzībām.
Avoti: 2. sējums