darbnīca
darbnīca -as, s.
1.Telpa ar amatnieka darbam nepieciešamo iekārtu, darba rīkiem. Amatnieka darba vieta.
PiemēriGaldnieka darbnīca.
2.Uzņēmums vai rūpnīcas, uzņēmuma nodaļa, kur labo vai izgatavo dažādus izstrādājumus (parasti sadzīves priekšmetus). Arī ateljē.
PiemēriPulksteņu remonta darbnīca.
3.Speciāli iekārtota telpa mākslinieka darbam.
PiemēriDarbnīcā sēdēja jauna sieviete spīdīgi melniem matiem. Uz grozāma statīva stāvēja zilganpelēku mālu pika, kurā varēja sajaust sievietes vaibstus.
Avoti: 2. sējums