darbnīca
darbnīca -as, s.
1.Telpa ar amatnieka darbam nepieciešamo iekārtu, darba rīkiem. Amatnieka darba vieta.
PiemēriGaldnieka darbnīca.
- Galdnieka darbnīca.
- Kurpnieka darbnīca.
- ..mājā apmetās zārcinieks un skroderis. Zārcinieks apakšā ierīkoja darbnīcu..
- Viņu darbnīcai pretim, kazarmju mājas otrā korpusā, kur nesen krēslinieks Ķirsis ierīkoja plašu krēslinieku darbnīcu, naktī izcēlies ugunsgrēks..
- Skolas darbnīcas ir labi iekārtotas, jauniešiem tur ir visas iespējas mācību laikā kļūt par kvalificētiem amatniekiem.
2.Uzņēmums vai rūpnīcas, uzņēmuma nodaļa, kur labo vai izgatavo dažādus izstrādājumus (parasti sadzīves priekšmetus). Arī ateljē.
PiemēriPulksteņu remonta darbnīca.
- Pulksteņu remonta darbnīca.
- Apavu labošanas darbnīca.
- Šūšanas darbnīca.
- Mehāniskās darbnīcas.
- ..atvērta darbnīca, kur pārvelk dīvānus un labo citas mēbeles.
- Jauno mākslinieku uzaicināja darbā mākslas keramikas darbnīcā.
- ..[autorūpnīcas] eksperimentālajā darbnīcā top automobilis raķete ar reaktīvu dzinēju, gluži jauna tipa smagās mašīnas.
3.Speciāli iekārtota telpa mākslinieka darbam.
PiemēriDarbnīcā sēdēja jauna sieviete spīdīgi melniem matiem. Uz grozāma statīva stāvēja zilganpelēku mālu pika, kurā varēja sajaust sievietes vaibstus.
- Darbnīcā sēdēja jauna sieviete spīdīgi melniem matiem. Uz grozāma statīva stāvēja zilganpelēku mālu pika, kurā varēja sajaust sievietes vaibstus.
- Pie sienām un darbnīcas kaktos rāmjos un bez rāmjiem bija savs ducis gleznu, uz molberta novietotais nepabeigtais audekls zibēja spilgti sarkanos un zilos toņos.
Avoti: 2. sējums