darbmūžs
darbmūžs -a, v.; parasti vsk.; tehn.
Laika posms, kurā (izstrādājums, ierīce) saglabā noteiktas īpašības, spēju darboties.
Piemēri..automobiļa darbmūžs, ko aprēķina pēc nobraukta kilometru skaita, ir vairāki simttūkstoši kilometru..
Avoti: 2. sējums