darbīgums
darbīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → darbīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriLīksma darbīguma pārņemta, Inita vannas istabā sameklēja spaini un lupatu.
2.Vispārināta īpašība → darbīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPatīk bērnu darbīgums. Bērnu dzīvē nekad nav dīku brīžu. Rotaļa, grāmata, mācības - vienmēr viņi kaut ko dara.
Avoti: 2. sējums