darbīgs
darbīgs -ais; s. -a, -ā
darbīgi apst.
1.Tāds, kas daudz un čakli strādā. Strādīgs, čakls.
PiemēriStīne un Māriņa, kā jau darbīgi meitieši, sēdās pie ratiņiem un vērpdamas runājās ar viesiem, lai velti nenosistu laiku.
1.1.pārn. Tāds (laiks, cilvēka mūža posms), kam raksturīgs spraigs, intensīvs darbs.
PiemēriValters ļoti alkst pēc.. cilvēciskas uzmanības un siltuma, pēc darbīgas dzīves.
1.2.Tāds, kas parasti ir nodarbināts, atrodas mērķtiecīgā kustībā (par dzīvniekiem).
Piemēri..varētu tepat uz brūnā skuju paklāja nogulēt tik ilgi, kamēr reizē ar rīta saules stariem gar viņa vaigu sāktu staigāt darbīgās skudriņas.
1.3.Tāds, kas tieši veic darba procesu (par ierīces daļu).
PiemēriKrāvējs ir universāls, tas apgādāts ar piecām maināmām darbīgām daļām - tvērējkausu, tvērējdakšām, ekskavatora kausu, buldozeru un kāsi.
2.Rosīgs, enerģisks, vienmēr gatavs darboties, rīkoties (par cilvēku).
PiemēriDarbīgs klases kolektīvs.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriBūt darbīgā noskaņojumā.
3.Tāds, kas darbojas vai (jebkurā brīdī) var sākt darboties (par parādībām dabā).
PiemēriDarbīgs vulkāns.
3.1.Aktīvs (par vielām). Arī iedarbīgs.
Piemēri..[antibiotikas] ir stipri darbīgi preparāti, kam ir diezgan plašs darbības spektrs, tas ir, tie iedarbojas ne vien uz to mikrobu sugu, kuru mēs vēlamies iznīcināt, bet arī uz daudziem parastās mikrofloras pārstāvjiem.
Avoti: 2. sējums