darbinieks
darbinieks -a, v.
darbiniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piemēram, tautas saimniecības vai kultūras dzīves) nozarē.
PiemēriZinātnisks darbinieks.
1.1.Cilvēks, kas ir saistīts algotā darbā (uzņēmumā, iestādē).
PiemēriPasta darbinieces.
2.Cilvēks, kas veic nozīmīgu darbu, aktīvi darbojas sabiedrības labā (kādā sabiedriskās, vai kultūras dzīves nozarē).
PiemēriIzcils valsts darbinieks.
3.vēst. Cilvēks, kas pilda klaušas.
PiemēriMuižas darbinieki.
Stabili vārdu savienojumiDarbiniekos (biežāk darbos) iet.
Avoti: 2. sējums