darbvedis
darbvedis -ža, v.
darbvede -es, dsk. ģen. -žu, s.
Cilvēks, kas pārzina (iestādes, uzņēmuma) darbvedību (1).
PiemēriParakstījis pienestos papīrus, Vīksna [direktors] deva dažus rīkojumus darbvedei, paņēma portfeli un atstāja skolu..
Avoti: 2. sējums