dārdiens
dārdiens -a, v.
1.Īslaicīgs vienreizējs troksnis → dārdēt1.
PiemēriBargs dārdiens pāršķēla padebešus, un ūdens sāka gāzties no gaisa.
- Bargs dārdiens pāršķēla padebešus, un ūdens sāka gāzties no gaisa.
- Un tikai reizēm zibens gaismā blāzmo pamale, tad nāk dārdieni tāli, un pēdās šaltīm sāk staigāt lietus.
2.Īslaicīgs vienreizējs troksnis → dārdēt2.
Piemēri..priekšnamā nogranda spalgi dārdieni. Šķita, ka tur kāds ar cirvja pietu mēģina izgāzt durvis..
- ..priekšnamā nogranda spalgi dārdieni. Šķita, ka tur kāds ar cirvja pietu mēģina izgāzt durvis..
- ..atskanēja dārdiens logā. «Kas tur trako? Izgāzīs stiklus!» Grāpītis sauca..
4.Īslaicīga vienreizēja skaņa → dārdēt4.
PiemēriRīb bungu dobjie dārdieni.
- Rīb bungu dobjie dārdieni.
Avoti: 2. sējums