dārdēt
dārdēt parasti 3. pers., dārd, pag. dārdēja; intrans.
1.Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (par parādībām dabā, parasti par pērkonu, arī par ūdeņiem).
PiemēriŠai brīdī sāka dārdēt.. briesmīgs pērkons..
1.1.Par sprādzieniem, artilērijas šāvieniem.
Piemēri..tālumā dārdēja lielgabali, un atskatoties aiz mežu melnuma varēja redzēt atplaiksnāmies sprādzienu rūsu.
2.Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (piemēram, par ko grūstošu, krītošu).
PiemēriKrītošie baļķi dārd.
2.1.Spēcīgi, dobji, nevienmērīgi skanēt, parasti pēc trieciena, satricinājuma (piemēram, par zemi).
PiemēriDārdēja zeme, kauca un vaidēja gaiss, bet Vasaras māja dega ar rāmu liesmu..
2.2.Būt par cēloni, ka rodas spēcīgs, dobjš troksnis.
Piemēri..aizbēra kapus, un grants dārdēdama krita uz zārkiem..
3.Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (par motoriem, ierīcēm).
PiemēriLidmašīnas motori dārd.
3.1.Par braucošiem transportlīdzekļiem, to daļām.
PiemēriSmagie automobiļi skaļi dārdēja pa kalnu ceļu..
4.Spēcīgi, nevienmērīgi skanēt (par cilvēka balsi, runu u. tml.).
PiemēriDārdoši runāt.
4.1.Par mūzikas instrumentiem.
PiemēriBungas dārd.
5.Būt zemam, dobjam, nevienmērīgam (par skaņu).
Piemēri..zālē dārdēja mūzika..
6.Būt tādam, kur skan spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
PiemēriZāle dārd aplausos.
6.1.Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
PiemēriSprāga mīna pēc mīnas, gaiss šņāca un dārdēja.
Avoti: 2. sējums