liels1
liels [liẽls] -ais; s. -a, -ā.
1.Tāds, kas pārsniedz pēc izmēriem ko citu līdzīgu (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju). Pretstats: mazs.
PiemēriLiels trauks.
- Liels trauks.
- Liels cilvēks.
- Liels dzīvnieks.
- Lielas rokas.
- Liels ezers.
- Liela pilsēta.
- Lielais akmens ir Anneles stiprā pils, iemīļotā sapņu un rotaļu vieta..
- ..aiz krūmiem un kokiem rāmi plūda upe, pa kuras straumi augšup un lejup peldēja lieli kuģi.
- ..viņu [kaķi] ieraudzīja liels, melns ganu suns, kurš gāja lopiem nopakaļus..
- Dzelteni krāsotai pasta mājai galā liels ābeļu un puķu dārzs.
1.1.Tāds, kas pārsniedz vajadzīgo izmēru (piemēram, par apģērbu).
PiemēriKurpes ir par lielām.
- Kurpes ir par lielām.
- Arī man tika nodoti veci rupji saimnieka krekli.. Man viņi bija pārāk lieli. Aproces šļuka līdz pat pirkstu galiem, un bija pavisam neērti strādāt tādā maisā ielīdušam.
- Princese: Saulvedi, tas nav mans gredzens! Tas ir liels, krīt nost no pirksta.
1.2.ar not. galotni Tāds, kas pārsniedz parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, lielumu.
PiemēriLielais kailgliemezis.
- Lielais kailgliemezis.
- Lielā smilga.
- Lielais asinsrites loks.
- Lielais zobrats.
- Lielā gaura ir diezgan prāvs ūdens putns..
- Latvijas PSR florā ir.. lielās ceļtekas.., kas sastopamas uz ceļiem un tīrumiem.
- Sirds kala kā muižas kalējs ar lielo āmuru pa cietu tēraudu.
Stabili vārdu savienojumiLielais grozītājs. Lielais lakats.
- Lielais grozītājs anat. — Augšstilba kaula augšējais paugurs.
- Lielais lakats — Liels, četrstūrains plecu apsegs, parasti no vilnas auduma ar bārkstīm.
1.3.Tāds, kas pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
PiemēriLiels atvēziens.
- Liels atvēziens.
- Ernests drīz apķērās, kas darāms: lieliem lēcieniem viņš aizdrāzās uz mājām un atgriezās ar maizes riku.
- ..mudinājums visstiprāk ietekmēja feldšeri. Atgrūdis jērenīcu pakausī, viņš sāka skriet lieliem, smagiem soļiem..
1.4.Tāds, kas pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
PiemēriLiels ātrums.
- Liels ātrums.
- Liels blīvums.
- Liels spiediens.
- Liela elektriskā kapacitāte.
- Smago akmeni viņš nolika ričā, un tā no lielā svara iečīkstējās.
1.5.Savienojumā ar mērvienības un fizikālā lieluma nosaukumu: tāds, kam ir noteikta skaitliskā vērtība. Savienojumā ar, parasti laukuma, garuma, mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikta skaitliskā vērtība.
PiemēriSimt paskalu liels spiediens.
- Simt paskalu liels spiediens.
- Divas tonnas liela masa.
- Vienu kvadrātmetru liela plāksne.
- Vienu metru liels diametrs.
- ..Andoras republika atrodas Austrumpirenejos, tās teritorija ir 465 kvadrātkilometrus liela..
- 1078 hektāru lielajā ezerā ir ap piecdesmit salu..
1.6.Tāds, kas pārsniedz pēc stipruma, intensitātes ko citu līdzīgu (par parādībām dabā).
PiemēriLiels vējš.
- Liels vējš.
- Liela vētra.
- Liela krusa.
- Ļoti liela migla.
- Uznāca liels sniegs. Sasniga tāda sniega kārta, ka nometņu jumti ar nokvēpušajiem skursteņiem vien rēgojās no kupenām laukā.
- Lielais lietus bija jau pāri, un tikai sīkas lāses krita negaisa brāzmu saviļņotajā ezerā.
- «Skaties, Juri, jau liela gaisma!» iesaucās Olga.
- Pamodos jau lielā dienā. Saules bija pilna istaba.
Stabili vārdu savienojumiLiela diena. Liela gaisma.
- Liela diena — Saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi.
- Liela gaisma — Saka par laiku, kad ir atausis rīts un ir kļuvis pilnīgi gaišs. Saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi.
1.7.Par skaņu.
Piemēri..mašīnu troksnis bija tik liels, ka cilvēku sarunas tikko varēja sadzirdēt.
- ..mašīnu troksnis bija tik liels, ka cilvēku sarunas tikko varēja sadzirdēt.
- Ap bufeti kņada pieauga lielāka, Andrejs pabrīnījās: «No kura laika dīvajieši tā ar alu vien iesilst?»
1.8.Tāds, kas pārsniedz pēc ilguma ko citu līdzīgu (par laiku, laikposmu).
PiemēriIerasties pēc liela laika.
- Ierasties pēc liela laika.
- Pagājis liels laikposms.
- Sestais bērns [ģimenē] nāca pēc liela pārtraukuma,.. un tad arī bija pēdējais.
1.9.sar. Samērā apjomīgs, plašs (par tekstu).
PiemēriLiels romāns.
- Liels romāns.
2.Tāds, kas sastāv no daudziem (par cilvēku vaļ dzīvnieku grupu).
PiemēriLiela ģimene.
- Liela ģimene.
- Liela brigāde.
- Ļaužu pulks auga ikkatru acumirkli lielāks, bet darīt vēl nedarīja nekā..
- Mūsu tautu saimi lielo Nespēj ārdīt necilvēks..
- Lieli bari putnu skrēja pāri atmatai.
2.1.Tāds, kas sastāv no samērā daudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu).
PiemēriLiels skaits.
- Liels skaits.
- Liela peļņa.
- ..Ilga skaidrāk nekā jebkad.. atskārta, ka tā nevar tālāk iet, reiz būs jānorēķinās par visu, viņai taču pat nojucis, cik liels šis parāds īsti izaudzis.
- Gājēji ar katru gadu prasīja lielākas algas, un tad vēl bija jāmanās laikā salīgt.
Stabili vārdu savienojumiLiela nauda.
- Liela nauda sar. — Liela naudas summa.
2.2.Par grupu, sistēmu.
PiemēriSakarā ar kibernētikas ideju un praktisko izlietojumu attīstību tagad nozīmīgu vietu ieņēmis lielās sistēmas jēdziens.
- Sakarā ar kibernētikas ideju un praktisko izlietojumu attīstību tagad nozīmīgu vietu ieņēmis lielās sistēmas jēdziens.
2.3.Tāds, kas atrodas samērā tālu no skaitļu ass sākuma punkta (par skaitli).
PiemēriLiels skaitlis.
- Liels skaitlis.
3.Tāds, kas pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
PiemēriLiels piena izslaukums.
- Liels piena izslaukums.
- Liela ražība.
- Liela taukvielu koncentrācija.
3.1.Tāds, kas ļoti ietekmē, ir stipri izjūtams (par stāvokli, apstākļiem).
PiemēriLiels trūkums.
- Liels trūkums.
- Liela nabadzība.
- Dzīvot lielā pārticībā.
- Nelaime bija pārāk liela, un katrs pārmetums tās priekšā sarāvās sīks un niecīgs.
- Viņš.. tauri mīlēja tāpat kā māte savu bērnu un pat vislielākajās briesmās negribēja no tās šķirties.
3.2.Vērtīgs, dārgs (parasti par priekšmetiem).
PiemēriSaņemt lielu dāvanu.
- Saņemt lielu dāvanu.
4.Tāds, kas ir plaši izvērsts, arī izpaužas spēcīgi, intensīvi (par darbību, norisi). Tāds, kas izpaužas raksturīgi, tipiski (par stāvokli).
PiemēriLiels uzbrukums.
- Liels uzbrukums.
- Liela cīņa.
- Lieli svētki.
- ..Maldups runāja par to lielo, cildeno un varonīgo darbu, ko partijas vadībā veic padomju sieviete..
- Sākas zvejnieku pavasara lielākais notikums - laivas ievešana jūrā.
- ..uguns ar lielām pūlēm bij uzkurta..
4.1.Saistīts ar izvērstu, nozīmīgu darbību (piemēram, par pienākumu, ieņemamo amatu).
PiemēriLiels amats.
- Liels amats.
- ..lieli uzdevumi, sarežģītas situācijas cilvēkiem ir jāatrisina dzīvē..
4.2.Saistīts ar plašām rīcības, izvēles iespējām.
PiemēriLielas priekšrocības.
- Lielas priekšrocības.
- Liela izvēle.
5.Tāds, kas izpaužas spēcīgi, intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Tāds, kas izpaužas raksturīgā, tipiskā veidā (piemēram, par savstarpējam attiecībām).
PiemēriLiels uztraukums.
- Liels uztraukums.
- Liela sajūsma.
- Lielas bēdas.
- Liels nogurums.
- Liela mīlestība.
- Priekšstrādnieks pārbrida pāri [upītei] pie rudzu lauka. ..nekāda liela prieka nebij. Visa nogāze vienos klanos, tur jau riesās rudzu puķu zelmenis..
- Grīslim vairs nebija ko teikt. Dusmas bija lielas, bet Līzes klātbūtnē viņš vairs neiedrošinājās ragus rādīt.
- «..Vajag liela spēka, lai vētrā drāztos uz priekšu, bet vajag divkārša spēka, lai vētrā paliktu uz vietas...»
- ..starp kaujas draugiem izaug cieša un liela draudzība, tāda draudzība, kāda var rasties tikai ložu virpulī, uguns aukā, sprādzienu un šķembu ellē.
6.Tāds, kas prasmīgi, veikli ko dara, labi veic savu darbu, pienākumu.
PiemēriLiels amatnieks.
- Liels amatnieks.
- Liela šuvēja.
- Liels organizators.
- Liels palīgs.
- Rotšilds bija liels murdu pārlūkotājs.
6.1.Tāds, kas aizrautīgi kam nododas, nodarbojas ar ko.
PiemēriLiels grāmatu lasītājs.
- Liels grāmatu lasītājs.
- Liels makšķernieks.
- Miķelis liels runātājs nav, bet par to tas klausās acīm, ausīm un paplestu muti.
- Viņa vispār šovakar daudz nerunāja, lai gan nebija no lielajām klusētājām, pa starpām iemeta tikai dažu vārdu..
- ..Vilnis.. tūlīt aprāvās, jo brālis paskatījās tik bargi, ka vislielākajam jokupēterim būtu jākļūst klusam un nopietnam.
6.2.Ievērojams, izcils (par cilvēku).
PiemēriLiels rakstnieks.
- Liels rakstnieks.
- Liels gleznotājs.
- Liels mūziķis.
- ..jo lielāks aktieris, jo vairāk viņā izpaužas.. atklātība.
6.3.Tāds, kam piemīt ļoti pozitīvas vai negatīvas rakstura, personības īpašības.
PiemēriLiels varonis.
- Liels varonis.
- Liels drosminieks.
- Liels nelietis.
- Liels melis.
- ..Ģirts pamazām aptvēra, cik viņa māte liela un īsta, cik viņa daudz spēj dot un cik daudz.. viņš no tās saņēmis.
- Potifers: Ja gribi pilnīgs būt un sevī liels, Tad neprasi, lai dod par darbu algu, Par jūtām baudu un par sāpēm veldzi.
6.4.Tāds, starp kuriem, draudzīgas vai naidīgas attiecības izpaužas raksturīgā, tipiskā veidā. Tāds, ar kuru ir šādas attiecības.
PiemēriNoliņš ar Dzintaru jau bija kļuvuši lieli draugi, uzrunājās ar tu un pļāpāja kā vecvecie paziņas.
- Noliņš ar Dzintaru jau bija kļuvuši lieli draugi, uzrunājās ar tu un pļāpāja kā vecvecie paziņas.
6.5.Bagāts, turīgs.
PiemēriLiels muižnieks.
- Liels muižnieks.
- Liels namīpašnieks.
- «..pat lieli saimnieki plēstin plēšas saviem bērniem dabūt [skolā] brīvu ēdienu un grāmatas.»
6.6.sar. Tāds, kas jūtas ļoti pašapzinīgs un izrāda to. Arī lielīgs, uzpūtīgs.
Piemēri«Pret mums [strādniekiem] jau viņi brīnum lieli un uzpūtīgi, visi tie kungi un pelēkie baroni,» atsāka vecais Rubenis.
- «Pret mums [strādniekiem] jau viņi brīnum lieli un uzpūtīgi, visi tie kungi un pelēkie baroni,» atsāka vecais Rubenis.
- Uz istabu iedami, visi bija lieli. ..Pat meitieši, kuri.. gribēja ar kliegšanu no briesmām glābties, tagad bij daudz drošāki.
7.Tāds, kas ir pieaudzis, arī sasniedzis pilngadību.
PiemēriSilabriedis palika vecāks, Liene ar Juri izauga lieli..
- Silabriedis palika vecāks, Liene ar Juri izauga lieli..
- Lielie ļaudis nav slikti, vismaz tādi kā Ilgas vecmāmiņa..
- Segals ar sievu apdzīvoja divas istabas. Viņu bērni bija jau lieli un aizgājuši savus ceļus.
7.1.lietv. nozīmē: lielie, -o, v.; sar. Pieaugušie.
PiemēriMēs ar Ingu skraidījām vēl apkārt, kamēr lielie ņēmās vaiga sviedros ap celmiem un akmeņiem.
- Mēs ar Ingu skraidījām vēl apkārt, kamēr lielie ņēmās vaiga sviedros ap celmiem un akmeņiem.
- Tumsa un vientulība biedēja zēnu. Viņš sāka raudāt, bet troksnī un skurbumā lielie nedzirdēja viņa žēlo aicinājumu.
- Puisēns aizgāja lielajiem līdz uz pļavu Gaujas.. malā. Lielie ārdīja sienu.
8.Izcils, sabiedriski, vēsturiski nozīmīgs (par parādībām sabiedrībā).
PiemēriLielais Tēvijas karš.
- Lielais Tēvijas karš.
- Izvirzīt lielus mērķus.
- Lielā Oktobra sociālistiskā revolūcija, ko izdarīja Krievijas strādnieki un zemnieki Komunistiskās partijas vadībā ar V. I. Ļeņinu priekšgalā, gāza kapitālistu un muižnieku varu..
8.1.Par mākslu, zinātni, arī par sportu.
PiemēriLielais balets.
- Lielais balets.
- Lielais hokejs.
- Es domāju par to, ka īsta, liela māksla rodas, ja mākslinieks ziedo visus savus spēkus, atdod visu sevi katram akordam, katram otas vilcienam, katram sava darba mirklim.
- ..mūsu laikmeta īstenība izvirza prasību pēc.. lielas dzejas, jūtu un domu audzinātājas.
8.2.Par laiku, laikposmu.
PiemēriTas laiks ir liels, kad cilvēks dzīvo, Ja tikai cilvēks pats nav sīks un mazs.
- Tas laiks ir liels, kad cilvēks dzīvo, Ja tikai cilvēks pats nav sīks un mazs.
- Liels laikmets rada lielu dzeju.
8.3.lietv. nozīmē: lielais, -ā, v.; arī liels, -a, v. Tas, kas ir izcils, sabiedriski, vēsturiski nozīmīgs, arī būtisks.
PiemēriDzīve bij strauji aizskrējusi tālāk,.. lielais un mazais, apbrīnojamais un nicināmais nostājās jaunā apskatā un samēros.
- Dzīve bij strauji aizskrējusi tālāk,.. lielais un mazais, apbrīnojamais un nicināmais nostājās jaunā apskatā un samēros.
Stabili vārdu savienojumi(Sa)taisīt lielas acis. Bezgalīgi liels lielums. Būt (arī saiet) lielajā.
- (Sa)taisīt lielas acis idioma — sar. Skatienā (iz)paust izbrīnu.
- Bezgalīgi liels lielums — mat. Mainīgais lielums, kura absolūtā vērtība neierobežoti aug.
- Būt (arī saiet) lielajā idioma — sar. Būt dusmīgam. Sastrīdēties (ar kādu).
- Būt lielā cieņā, arī būt cieņā — 1.sar. Tikt cienītam.2. Būt ļoti vajadzīgam, daudz pieprasītam.
- Kas tur liels — sar. Saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
- Kārt (arī likt) pie lielā zvana idioma — sar. Darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
- Liela (arī resna) galva idioma — Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
- Liela dūša idioma — sar. Drosme, arī pašapziņa, nesavaldība.
- Liela kārts — sar. Spēļu kārts ar lielu vērtību.
- Liela muiža (arī lieta, nelaime) idioma — sar. Saka par ko mazsvarīgu, nenozīmīgu.
- Liela mute idioma — sar. Saka, ja kāds runā daudz, parasti lielīgi, nesmalkjūtīgi.
- Liela sirds idioma — Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs. Saka, ja cilvēks neizrāda savu aizvainojumu, pārdzīvojumu.
- Lielais laimests idioma — Ļoti izdevīgs ieguvums, pasākums.
- Lielais rublis idioma — sar. Liela peļņa.
- Lielas lietas — Plaši pasākumi, darījumi.
- Lielā (arī goda) istaba — novec. Viesistaba.
- Lielā (arī pēdējā) kārts idioma — pareti Liela, arī pēdējā iespēja, cerība.
- Lielā cezūra — literat. Cezūra, kas dala vārsmu divās līdzīgās daļās.
- Lielā ģilde — vēst. Tirgotāju organizācija (Latvijas pilsētās feodālismā un kapitālismā).
- Lielā kalorija — Siltuma daudzuma mērvienība - siltuma daudzums, kas nepieciešams viena litra ūdens sasildīšanai par vienu grādu. Kilokalorija.
- Lielākā (arī lielā) daļa (arī tiesa, puse) — Daļa, kas pārsniedz pusi.
- Lielās līnijās, arī lielos vilcienos — Pamatos, bez atsevišķām detaļām, uzsverot galveno.
- Liels (arī lielais) paldies! — Dziļas pateicības teiciens.
- Liels cilvēks idioma — 1. Pieaugušais.2. Izcila personība.
- Lielum lielais vairums — Gandrīz viss.
- Ņemt lielu galvu idioma — Kļūt stūrgalvīgam, ietiepīgam, arī augstprātīgam, vīzdegunīgam.
- Pa lielākai (arī lielākajai) daļai (arī tiesai), arī lielāko daļu (arī tiesu) — Galvenokārt. Gadījumu vairumā.
- Spert lielo soli idioma — Izšķirties (par ko svarīgu).
Avoti: 4. sējums