izkūpēt | LLVV

izkūpēt

izkūpēt parasti 3. pers., -kūp, pag. -kūpēja; intrans.

1.Kūpot izzust, izgaist (par dūmiem, tvaiku u. tml.).

Piemēri..Amandus vilka dūmus no slaidās iemutes un izklaidīgi raudzījās, kā tie izkūp.

..Amandus vilka dūmus no slaidās iemutes un izklaidīgi raudzījās, kā tie izkūp.
Silē guļ vārīti cūkrāceņi [kartupeļi cūkām], viņu garaiņi sen izkūpējuši, bet kartupeļu smarža palikusi griestu un sienu baļķos.
pārn. «Kas tur ko brīnīties,» - nospļaujas vecs strādnieks, - «pūpēdim pūpēža daba, beidzot izkūp vējā.»
pārn. Mārtiņam bija garlaicīgi; pats nezināja, ko iesākt. Dienas lidoja, nedēļas skrēja, mēneši gāja, tiem līdzi izkūpēja dzīve. Tieši tā likās - izkūpēja.

1.1.Izzust, izgaist (par miglu, mākoņiem u. tml.).

Piemēri..migla pavisam izkūpējusi, vējš augšā ātri trieca prom nelielus baltus mākoņu pinkūļus..

..migla pavisam izkūpējusi, vējš augšā ātri trieca prom nelielus baltus mākoņu pinkūļus..
Lēni peld mākoņi.. Dažs sasitas kopā ar otru mākoni, un abi tad.. izkūp kā dūmi debesu zilumā.
pārn. ..jumtu rasā, mirdzīgās lāsteku pilēs izkūp, izkūst ziemas svins un sals..

2.sar. Izzust (par psihisku stāvokli).

PiemēriUn viss rūgtums, kas radies manas sirds dziļu mos pa šo nakti, izkūp kā nebijis. Izgaist rūgtums un aizvainojums..

Un viss rūgtums, kas radies manas sirds dziļu mos pa šo nakti, izkūp kā nebijis. Izgaist rūgtums un aizvainojums..
..Dūņām skurbulis izkūpēja un viņš kļuva nopietns.
..labā apņemšanās izkūpēja.

PiemēriSievietēm gaidīt neklājas. Šī vienkāršā patiesība man pavisam bija izkūpējusi no prāta.

Sievietēm gaidīt neklājas. Šī vienkāršā patiesība man pavisam bija izkūpējusi no prāta.
«Tā, lūk, izkūp vecā leģenda..»

3.sar. Tikt izšķērdētam. Aiziet bojā (parasti par materiālām vērtībām).

PiemēriBet viegli iegūtā nauda ātri izkūpot.

Stabili vārdu savienojumiIzkūp (arī izgaist, pagaist) kā dūmi (arī kā migla). Izkūpēt gaisā, arī izkūpēt skurstenī.

Avoti: 3. sējums