izkūņoties
izkūņoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Pāršķelt apvalku un izlīst no kūniņas. Atbrīvoties no kūniņas.
PiemēriKad kamenes katru rudeni nomirst, paliek vienīgi māte - līdz pavasarim, kamēr izkūņojas jaunas kamenītes.
1.1.pārn. Attīstīties, pārvērsties (par ko), parasti negaidīti.
PiemēriJāļauj viņam [Nagainim] vēl darboties, varbūt tad izkūņosies uz āru īstais noziedznieks, ko varēs ietupināt uz ilgāku laiku.
2.sar. Lēnā, neveiklā gaitā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzkūņojies no grīsliena, ieraudzīju aiz paprāva kartupeļu lauka aicinoši balsnījam gabaliņu ceļa.
2.1.Lēnā, neveiklā gaitā izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzkūņoties cauri dārzam.
2.2.Izkļūt (parasti ar grūtībām).
Piemēri«Ka tik tev mazais nav pamodies ..».. «Ej, ej, raugi, ka neizkūņojas no gultas!»
Avoti: 3. sējums