izkulties
izkulties -kūļos, -kulies, -kuļas, pag. -kūlos; refl.
1.sar. Izkļūt, izvirzīties ar grūtībām (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzkulties no meža.
1.1.pārn. Izkļūt (no nevēlama stāvokļa).
Piemēri..strādājot pa vecam sīkajā individuālajā saimniecībā, zemnieki nekad nevarēs izkulties no trūkuma..
1.2.pārn. Ar pūlēm izkļūt (parasti no materiālām grūtībām).
PiemēriEs jau pats to jūtu, ka tuvojas grūti laiki, bet vai tādēļ esmu nobijies. Gan jau kaut kā izkulšos. Kritīs lata kurss, un viss atkal būs labi.
1.3.Izkļūt, izvirzīties ar grūtībām cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzkulties cauri kupenām.
2.sar. Izvirzīties (līdz kādam stāvoklim).
PiemēriLaikrakstu apskatos.. tika tēloti analfabēti, kas izkuļas par direktoriem un redaktoriem.
3.Ilgāku laiku, daudz kult (labību).
PiemēriCauru. nakti jau rijā izkūlušies.
3.1.trans.
PiemēriIzkult rudzus.
Stabili vārdu savienojumiIzkulties (cauri) sveikā. Izkulties ar veselu ādu. Izkulties no parādiem. Izkulties no valodām.
Avoti: 3. sējums