izkūpēt
izkūpēt parasti 3. pers., -kūp, pag. -kūpēja; intrans.
1.Kūpot izzust, izgaist (par dūmiem, tvaiku u. tml.).
Piemēri..Amandus vilka dūmus no slaidās iemutes un izklaidīgi raudzījās, kā tie izkūp.
1.1.Izzust, izgaist (par miglu, mākoņiem u. tml.).
Piemēri..migla pavisam izkūpējusi, vējš augšā ātri trieca prom nelielus baltus mākoņu pinkūļus..
2.sar. Izzust (par psihisku stāvokli).
PiemēriUn viss rūgtums, kas radies manas sirds dziļu mos pa šo nakti, izkūp kā nebijis. Izgaist rūgtums un aizvainojums..
2.1.Aizmirsties.
PiemēriSievietēm gaidīt neklājas. Šī vienkāršā patiesība man pavisam bija izkūpējusi no prāta.
3.sar. Tikt izšķērdētam. Aiziet bojā (parasti par materiālām vērtībām).
PiemēriBet viegli iegūtā nauda ātri izkūpot.
Stabili vārdu savienojumiIzkūp (arī izgaist, pagaist) kā dūmi (arī kā migla). Izkūpēt gaisā, arī izkūpēt skurstenī.
Avoti: 3. sējums