taisnīgums
taisnīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Ar cilvēka būtību, viņa tiesībām saistīta atbilsme starp indivīda darbību, stāvokli sabiedrība un to sociālo vērtējumu.
PiemēriSociālā taisnīguma princips.
- Sociālā taisnīguma princips.
- Viens no svarīgākiem augstas tikumības nosacījumiem - cilvēku politiska un tiesiska vienlīdzība un taisnīgums.
- ..sociālisma pamatā ir sociālā taisnīguma ideja, kas šodien tiek traktēta (arī šī ideja evolucionē) kā sadale pēc padarītā darba, nodrošinot visiem (arī nestrādājošajiem) cilvēka cienīgus dzīves apstākļus.
2.Vispārināta īpašība → taisnīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTaisnīgums, godīgums, liela darba mīlestība un dzīves gudrība vienmēr ir cieņa.
- Taisnīgums, godīgums, liela darba mīlestība un dzīves gudrība vienmēr ir cieņa.
- Sirmā mehāniķa taisnīgumu zināja visa komanda.
- Cilvēks piedzimstot saņem pūrā labsirdību un taisnīguma izjūtu, vēl neapzinātu līdzjūtību pret tuvāko.
3.Vispārināta īpašība → taisnīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriValsts iekārtas taisnīgums.
- Valsts iekārtas taisnīgums.
Avoti: 7-2. sējums