taisīties
taisīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai). Iecerēt, paredzēt (ko darīt). Arī gatavoties1.
PiemēriTaisīties sēt.
- Taisīties sēt.
- Taisīties peldēties.
- Taisīties ēst brokastis.
- Taisīties kurt ugunskuru.
- Taisīties uz gulēšanu.
- Taisīties uz zveju.
- Taisīties uz palikšanu.
- Taisīties uz balli.
- Vecais Brīviņš palīdzēja Ješkam iztrausties laukā [no ratiem] un bezgala īgni noskatījās, kā tas, pie ilkss ķerdamies, taisījās nojūgt zirgu.
- Māte pašlaik taisījās nopūst uguni, kad pie loga kāds grabinājās. «Zaglis!» iešāvās viņai tūlīt prātā.
- ..no zemes izšāvās brūni, spīdīgi kukaiņi [kamenes]. Dūkdami tie laidās uz visām pusēm. Uģis pārbijies taisījās laist ļekas vaļā..
- pārn. Zods viņam paraustījās, pierē taisījās ievilkties tāda pati grumba, kāda bij tēvam.
- pārn. Kad durvis jau taisās aizvērties aiz pēdējās apsalušās pastalas, viņš [runcis] mīksti un klusi kā kamols pārvēlas pār slieksni istabā.
- «Taisies, ka pazūdi acumirklī!» sauc pārvaldnieks, «un lai es tavas acis vairs te nekad neredzu!» Un pārvaldnieks draud atkal [zēnam] ar spieķi.
Stabili vārdu savienojumiTaisies, ka pazūdi!
- Taisies, ka pazūdi! vienk. — Izsaucas, rupji pavēlot kādam doties prom, atstāt kādu vietu.
- Taisīties (arī doties, iet, likties novec.) pie miera idioma — Kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā.
- Taisīties vaļā sar. — Censties atbrīvoties (no kāda, arī no kā, kas traucē).
1.1.Darīt visu nepieciešamo, lai dotos (uz kādu vietu, kādā virzienā, kam līdzi u. tml.).
PiemēriTaisīties uz pilsētu.
- Taisīties uz pilsētu.
- Taisīties uz mājām.
- Taisīties uz slimnīcu.
- Arī nākošā rītā Ēriks āva kājas gluži sapīcis. Viņš tomēr dūšīgi paēda un ierasti taisījās uz mežu.
- Paēduši, ciemiņi taisījās prom. Ziemas diena īsa, ceļš tāls..
- Tikai desmit minūtes pirms astoņiem mācītājs taisījās ceļā. Nebij jau ko steigties.
- Prātā nāk mātes piesacījums ilgi ciemos nedzīvot. Viņa [meitene] taisās uz durvju pusi. Pati uzvelk mētelīti, pakniksē un atvadās.
1.2.Darīt visu nepieciešamo, lai kļūtu (par ko), iegūtu (kādas īpašības).
PiemēriPuišiem, meitām un kaimiņu saimniekiem viņa uzsmaidīja vienlīdz mīļi, un visi saprata, ka Nate te tiešām taisījās par saimnieci.
- Puišiem, meitām un kaimiņu saimniekiem viņa uzsmaidīja vienlīdz mīļi, un visi saprata, ka Nate te tiešām taisījās par saimnieci.
- Un kur tad vēl gramatika un pareizrakstība! Lai tādas lietas mācās tie, kas taisās par skolmeistariem vai rakstniekiem!
- «Dzird, tu mums rados taisoties.».. «Jā... nē...» Aigars stomās, viņam šis temats nepatīk..
1.3.pārn. Pakāpeniski veidoties (parasti par parādībām dabā). Būt tādam, kam piemīt topošas norises, topoša stāvokļa u. tml. pazīmes.
PiemēriCiti zvejnieki bija aizgājuši uz mājām, jo pūta stiprs vējš un laiks taisījās uz vētru.
- Citi zvejnieki bija aizgājuši uz mājām, jo pūta stiprs vējš un laiks taisījās uz vētru.
- Jau daba uz vasaru taisās, Jau zaļi top meži un lauks. Un pumpuri vaļā jau raisās, Drīz rozes mums dārzā nu plauks.
- Koki vēl bija kaili, bet piebriedušie pumpuri ik bridi taisījās atvērties.
- Labās rokas delnā pārplīsušās, netīrumiem piegājušās, šķipeles un grābekļkāta diendienā spaidāmās tulznas vietā taisījās augonis.
2.parasti 3. pers. Refl. → taisīt1. Tikt taisītam.
PiemēriViņpus Raunas, kalnā, vējš pūta daudz stiprāk un asāk kā ap iebraucamo vietu. Ceļu acīm redzami vilka ciet, no rīta kaut cik izbrauktās kupenas tagad novakarē atkal taisījās gludas un auga augstākas.
- Viņpus Raunas, kalnā, vējš pūta daudz stiprāk un asāk kā ap iebraucamo vietu. Ceļu acīm redzami vilka ciet, no rīta kaut cik izbrauktās kupenas tagad novakarē atkal taisījās gludas un auga augstākas.
- Taisni koki, greizi koki, taisāties par kamanām.
Avoti: 7-2. sējums