taipusē
taipusē apst.
Tā, ka (kas), salīdzinot ar kādu objektu, atrodas, noris tālāk no kā (piemēram, no skatītāja, vērotāja). Tajā pusē.
PiemēriDebess degdama taipusē zvāro. Ja tu pāriesi ezeru, kas tev tiks, Pēc kā tu tur kāro?
- Debess degdama taipusē zvāro. Ja tu pāriesi ezeru, kas tev tiks, Pēc kā tu tur kāro?
- Tagad tur grābājās divi: viens šaipus, otrs - taipus žogam. Taipusē kāds nervozi elšāja [elsoja] un ar nagiem plūkāja skabargas.
Avoti: 7-2. sējums