Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tahta
tahta -as, s.
Mīksta mēbele sēdēšanai, arī gulēšanai, parasti bez atzveltnes vai ar nelielu atzveltni.
PiemēriTahtas izveidojumi ir ļoti dažādi - pilnīgi bez atzveltnes, ar atzveltni vienā galā.. Ja tahtu lieto gulēšanai, ir nepieciešama kaste vai skapītis gultas drānu novietošanai.
Avoti: 7-2. sējums