Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
taisīt
taisīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai. Arī gatavot1.
PiemēriTaisīt žogu.
  • Taisīt žogu.
  • Taisīt mēbeles.
  • Taisīt apavus.
  • Taisīt ceļu.
  • Taisīt līmi.
  • Taisīt biezpienu.
  • Taisīt desas.
  • Taisīt kārbas no kartona.
  • Bezdelīgas taisa ligzdas.
  • Laura: Ko tu tik ilgi darīji darbnīcā? - Armīns: Taisīju rāmjus siltumnīcai.
  • ..vecais Strautiņš savā mājas vietā taisīja vasaras mītni.
  • Gan še pūliņa viņai būs diezgan, taisot vīram un dēlam apģērbu.
  • «..ar dābolu govis baros, lai piena vairāk. Sviestu grib taisīt, uz Rīgu vest.»
Stabili vārdu savienojumiTaisīt (arī pūst) no mušas (arī no oda) ziloni.
1.1.Cepot, vārot u. tml., veidot patērēšanai derīgu (ēdienu). Raudzējot, destilējot, jaucot sastāvdaļas u. tml., veidot patērēšanai derīgu (dzērienu).
PiemēriTaisīt šprotes.
  • Taisīt šprotes.
  • Taisīt salātus.
  • Taisīt sviestmaizes.
  • Taisīt alu.
  • Taisīt kokteili.
  • Taisīt pusdienas.
  • «Brokastīs neko īpašu netaisi - lai redz, ko mēs ēdam un kā te dzīvojam.»
  • «Kungs, bet katls ir piededzis, kamēr mēs pusdienas taisījām,» Ida taisnojās.
  • Karafīti Egils pazina, tur iekšā bija tantes pašas taisīts varen smalks un stiprs liķieris..
1.2.Novietojoties, tiekot novietotam, arī veidotam, radīt (noteiktu grupējumu, formu u. tml.). Veidot ar savu ķermeni, tā daļām (noteiktu stāvokli, arī kustību kopumu).
PiemēriDejotāji taisa apli.
  • Dejotāji taisa apli.
  • Dzērves lidojot taisa kāsi.
  • Taisīt reveransu.
  • Mēs palikām vieni, izbrīvējām klasi no skolas soliem, dziedājām, rokās saķērušies, taisījām riņķus, kuru vidū daži pāri griezās dejā vai plaukšķināja rokas..
  • Šoseja še taisīja līkumu, apņemdama vācu pusē atrodošos zāļaino un krūmaino purvu.
  • Pēc mazas atelpas jātniekiem vajadzēja taisīt šķēres - uz skrejoša zirga muguras pārsviesties ar seju pret zirga asti.
  • Ejot pa ledu, ūdrs dažkārt taisa divus trīs lēcienus..
1.3.Kārtot lietošanai, izmantošanai.
PiemēriSpīdola: Es taisīšu Tev pati gultu; baltu paladziņu Tev paklāšu un virsū zvaigžņu segu..
  • Spīdola: Es taisīšu Tev pati gultu; baltu paladziņu Tev paklāšu un virsū zvaigžņu segu..
  • Viņš.. ņēmās taisīt dūmu. Stīvie, sarepējušie pirksti no bikšu kabatas izvilka pīpi un tabakas maku.
  • Pret kalnu jaunais nolēca no sava vezuma un.. taisīja pīpi.
Stabili vārdu savienojumiTaisīt dūmu. Taisīt pīpi.
1.4.sar.; niev. Sacerēt (tekstu, piemēram, dzejoli), veidot (piemēram, attēlu), parasti nemākulīgi.
PiemēriVeidenbaumam sen bij aizdomas, ka šis klusais, nerunīgais students paslepeni arī dzejoļus taisa.
  • Veidenbaumam sen bij aizdomas, ka šis klusais, nerunīgais students paslepeni arī dzejoļus taisa.
  • «Es taisu uzņēmumus vēsturiskam albumam.» Un jaunietis sniedz man roku..
1.5.sar. Mainot muskuļu stāvokli, panākt, ka (sejai, tās daļām, arī balsij) rodas noteikta izteiksme.
Piemēri..es jau biju sākusi iet pieaugušo izlikšanās skolā, kuru kādreiz mēdz kļūdaini apzīmēt par labas uzvedības skolu. Es mācījos, ka nepieciešams taisīt žēlīgu ģīmi tad, kad tādu taisa citi.
  • ..es jau biju sākusi iet pieaugušo izlikšanās skolā, kuru kādreiz mēdz kļūdaini apzīmēt par labas uzvedības skolu. Es mācījos, ka nepieciešams taisīt žēlīgu ģīmi tad, kad tādu taisa citi.
  • «Bet tu netaisi tik skābu ģīmi: biezputras šovakar nebūs, varēsi ēst pankūkas.»
  • Sākumā runātājs no biedru jokiem mulsa, vēlāk sāka smieties līdzi un pat tīša prāta taisīja savu balsi vel baigāku.
  • «Kas tā par dāvanu?» viņš taisa lielas acis. «Nekā nezinu, droši vien atkal kāds pielūdzējs...»
Stabili vārdu savienojumiTaisīt lielas acis.
2.Veidot, izstrādāt (piemēram, noteikta satura, arī formas, tekstu, secinājumu).
PiemēriTaisīt apspriedes kopsavilkumu.
  • Taisīt apspriedes kopsavilkumu.
  • Taisīt konspektu.
  • jur. Taisīt procesuālu aktu
  • «Zinu gan, ka likums ir pret mani. Tas ir priekš visiem taisīts un nevar šodien tāds būt un rītu tāds.»
  • Manta, kurai nav īpašnieka vai kuras īpašnieks nav zināms.., pēc tiesas sprieduma, kas taisīts uz finansu iestādes pieteikuma pamata, pāriet valsts īpašumā.
  • Personas spēja taisīt un atcelt testamentu, kā arī testamenta un tā atcelšanas akta forma noteicama pēc tās zemes likuma, kurā testatorarn bija pēdējā pastāvīgā dzīves vieta..
  • ..vienas [operas] izrādes noklausīšanās nebūt arī neļauj taisīt nemaldīgus slēdzienus par visa teātra māksliniecisko stāvokli, jo katrā teātrī ir savas labās un sliktās izrādes..
3.Veikt (darbības, to kopumu). Veicot attiecīgās darbības, radīt (noteiktu rezultātu, piemēram, stāvokli, attiecības).
PiemēriTaisīt remontu.
  • Taisīt remontu.
  • Taisīt operāciju.
  • Taisīt analīzes.
  • Taisīt manikīru.
  • Taisīt kardiogrammu.
  • Taisīt skandālus.
  • Spāre: Mums jānokārto honorāra lietas un citi sīkumi. - Eihenberga: Taisiet to ātri! Esmu nogurusi.
  • «Zini, kad nākamreiz sadomāsiet [veļas] mazgāšanu taisīt, paaiciniet mani talkā.»
  • ..tagad katrs uzskata par savu goda lietu taisīt lielo politiku..
  • ..Kārļa krišanu viņa gan neizmantoja, lai taisītu karjeru. Tā sagadījās.
  • «Kitija spiegs un tirinās kājas... Pēc tam plātīsies, ka viņas dēļ puiši kāvušies, un taisīs sev reklāmu.»
  • Kāpēc taisīt parādus, labāk jau mēģināt izkulties pašu spēkiem.
Stabili vārdu savienojumiTaisīt (labu) partiju. Taisīt (sev) reklāmu.
3.1.Rīkot, organizēt (pasākumu).
PiemēriTaisīt talku.
  • Taisīt talku.
  • Taisīt bēres.
  • «Artur! Jātaisa, apsējību balle,» pa gabalu sauca Alberts Indāns.
  • Petro un Melitas kāzas rit pilnā sparā. Protams, laukos, jo kas tik jaukā pavasarī taisīs kāzas Rīgas šaurībā...
  • Vecais ķēniņš tūliņ taisa dzīres..
3.2.sar. Organizēt, dibināt (piemēram, kolektīvu, iestādi).
Piemēri..[direktors] pieteica, lai meklējot labākos jauniešus kopā un taisot katrā cehā pa brigādei.
  • ..[direktors] pieteica, lai meklējot labākos jauniešus kopā un taisot katrā cehā pa brigādei.
  • Ar vienu lēmumu it kā samazina ministriju skaitu, ar citu taisa jaunas ministrijas un departamentus...
3.3.Radīt (skaņas).
PiemēriTā mēs gājām un taurējām rīta melnumā, mums likās, ka saceļam kājās visu pasauli un varbūt: šurp dodas cilvēki, lai paskatītos, kas ir tie, kas agrā rītā taisa šo trako troksni?
  • Tā mēs gājām un taurējām rīta melnumā, mums likās, ka saceļam kājās visu pasauli un varbūt: šurp dodas cilvēki, lai paskatītos, kas ir tie, kas agrā rītā taisa šo trako troksni?
  • ..krauklis saceļ spalvas, atver knābt un taisa skaņas, kas izklausās kā klakšķināšana ar mēli..
  • ..iedzīvotāji sākuši kurnēt un sūdzēt audējas - stelles taisot lielu troksni.
4.Izturēties, rīkoties (kādā, parasti nevēlamā, veidā).
PiemēriTaisīt muļķības.
  • Taisīt muļķības.
  • Taisīt blēņas.
  • ..Mārtiņš ieskatījās labāk: tas pirmais [braucējs] kalnā ar lielu zirgu taču Silagaiļu Kalvics, tas viņam nekādus niķus netaisīs!
  • Kad Agrafena Kondratjevna ieraudzīja meitu dejojam, viņa itin kā ļoti noskaitās, ka «Ļipočka ar kājām palaidnības taisa»..
4.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kādam, kam) rodas (kāda īpašība, stāvoklis u. tml.).
PiemēriTaisīt vecākiem kaunu.
  • Taisīt vecākiem kaunu.
  • Aplēkāt, izkalpot kā pēdējais vientiesis, bagāto vēl bagātāku taisīt..
  • Kas gulbīti baltu taisa, Ka ne jūras ūdentiņš?
5.parasti savienojumā ar «ciet», «vaļā». Vērt1.
PiemēriTaisīt ciet slēģus.
  • Taisīt ciet slēģus.
  • Taisīt vaļā acis.
  • ..Egilam pirmais darbs ir atvērt logu. «Taisi ciet, istabā sanāks mitrums,» Biruta saka.
  • ..kad istabā bij dūmi, tad mamma taisīja durvis vaļā, lai iet laukā.
  • ..mēs taisījām mugursomu vaļā un tinām no avīzes ārā savas divas rupjmaizes šķēles..
  • Zemitānam notrūka runas pavediens. Mute palika vaļā, vairākkārt taisīja to ciet un atkal vaļā, bet skaņas nenāca.
5.1.Korķēt.
Piemēri«Uzvelciet uniformas,» Viļums, jaunu pudeli vaļā taisīdams, iesaucās.
  • «Uzvelciet uniformas,» Viļums, jaunu pudeli vaļā taisīdams, iesaucās.
Stabili vārdu savienojumiTaisīt (arī darīt) pakaļ. Taisīt (arī rādīt) kumēdiņus. Taisīt jokus (arī pekstiņus).
Avoti: 7-2. sējums