Latviešu literārās valodas vārdnīca

85 581 šķirklis

Paplašinātā meklēšana

Meklējam taisīt.

Atrasts vārdos (24):

Atrasts vārdu savienojumos (32):

Atrasts skaidrojumos (82):

aizlīmēt Aizdarīt, aiztaisīt ar līmi (salīmējot malas, galus u. tml.). _imperf._ Līmēt ciet.
aizjozt Aiztaisīt (jostu). Aiztaisīt (piemēram, mēteli ar jostu).
aizvāzt Aiztaisīt (nazi), ielokot asmeni spalā.
aizkorķēt Aiztaisīt ar korķi. _imperf._ Korķēt ciet.
aiztepēt Aiztaisīt ar tepi (spraugas, caurumus). _imperf._ Tepēt ciet.
aizvērt Aiztaisīt, uzliekot vāku (parasti, virās iestiprinātu).
aizvāzt Aiztaisīt, uzliekot vāku.
apvāzt Apsegt, nosegt, uzliekot vāku. Aiztaisīt.
knibināt Ar piepūli raisīt, censties attaisīt (ko).
atsist Ar strauju kustību, ar spēku (bieži ar troksni) attaisīt, atvērt.
atārdīt Ārdot šuvuma vietā, attaisīt vaļā (aizšūto).
palaist Atraisīt (ko sasietu), attaisīt (ko sastiprinātu, arī aizvērtu). Arī panākt, ka (kas) kļūst mazāk saspriegts.
atsaiņot Atraisīt, attaisīt (ko iesaiņotu). _imperf._ Saiņot vaļā.
atmetināt Atraisīt, attaisīt (ko sasaistītu).
atjozt Atraisīt, attaisīt vaļā (jostu). Attaisīt (ko sajoztu).
atāķēt Attaisīt (āķi).
atkorķēt Attaisīt (ko aizkorķētu).
atkrampēt Attaisīt (ko aizkrampētu).
atpogāt Attaisīt (ko aizpogātu). _imperf._ Pogāt vaļā.
atāķēt Attaisīt (ko saāķētu, ar āķi sastiprinātu) _imperf._ Āķēt vaļā.
atsprādzēt Attaisīt (ko sasprādzētu). _imperf._ Sprādzēt vaļā.
atsprādzēt Attaisīt (sprādzi).
atvāzt Attaisīt (vāku).
atkabināt Attaisīt vaļā (ko aizkabinātu, aizpogātu, aizāķētu).
atnākt Attaisīties, atvērties Arī atirt, atraisīties.
aizblīvēt Blīvi aiztaisīt, arī aizsprostot, aizsegt.
aizcelt Ceļot aiztaisīt.
atcelt Ceļot attaisīt.
sastaipīties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā. Iztaisīt sev sastiepumu (1). Arī sastiepties (1).
Kā ar naglām aiznaglots Cieši aiztaisīts.
pataisīt Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai. Iztaisīt (1).
atgriezt Griežot (to, kam ir vītnes), padarīt vaļīgāku, attaisīt vaļā. _imperf._ Griezt vaļā. Atskrūvēt.
uzrīkot Ierīkot, uztaisīt, iekārtot u. tml. (ko), parasti ātri, arī ar primitīviem līdzekļiem.
Spriest tiesu Ievērojot procesuālos noteikumus, izskatīt lielu tiesā un taisīt spriedumu, pieņemt lēmumu.
Spriest tiesu Ievērojot procesuālos noteikumus, izskatīt lietu tiesā un taisīt spriedumu, pieņemt lēmumu.
urbt Iztaisīt (kādam) nepatīkamas izjūtas, arī sāpes (par fizioloģisku stāvokli). Izraisīt (kādam) nemieru, mokoši ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
izdēt Iztaisīt, izveidot (kokā, parasti bišu mājokli).
aizkausēt Kausējot aiztaisīt.
aizkleķēt Kleķējot aiztaisīt ciet (caurumu, spraugu). _imperf._ Kleķēt ciet.
aizkniedēt Kniedējot aiztaisīt ciet (caurumu metāla priekšmetā).
atlauzt Laužot dabūt vaļā, attaisīt (piemēram, ko aiznaglotu, aizslēgtu). _imperf._ Lauzt vaļā.
spriest Lemt lietu tiesā, taisīt tiesas spriedumu, pieņemt lēmumu.
piesaukt Maģiskos priekšstatos - nosaucot (ko) vārdā, pieaicināt (to), arī iztaisīt (ko jaunu, nevēlamu).
pavērt Mazliet, daļēji attaisīt (apģērbu).
aizmīt Minot, mīdot aiztaisīt. _imperf._ Mīt ciet.
ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aizdarīts, aizvērts, aiztaisīts.
aizdarīt Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses nepieejama. Aiztaisīt, aizvērt.
atdarīt Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses pieejama. Attaisīt, atvērt.
atvērt Padarīt vaļēju, pieejamu (noņemot vāku, pārsegu, atverot durvis, vārtus, atraisot iesaiņojumu u. tml.). _imperf._ Vērt vaļā. Attaisīt.
pārbūvēt Pārtaisīt, pārveidot (parasti sarežģītas ierīces, mašīnas, instrumentus).
ieplest Pavērt, attaisīt vaļā, atplest (muti, knābi).
atplest Plati atvērt, attaisīt (parasti muti, acis). _imperf._ Plest vaļā Pavērt platāk (acis).
atplēst Plēšot attaisīt, atvērt (piemēram, ko salīmētu, arī sakļautu).
uzplēst Plēšot attaisīt, atvērt u. tml. (piemēram, ko salīmētu, sakļautu). Atplēst (2).
paplēst Plēšot mazliet, daļēji atvērt, attaisīt.
aizpogāt Pogājot aiztaisīt. _imperf._ Pogāt ciet.
aiztaisīties Refl. --> aiztaisītt (1). Aizvērties.
atāķēties Refl. --> atāķēt (1). Attaisīties.
atdarīties Refl. --> atdarīt (1). Attaisīties, atvērties.
attaisīties Refl. --> attaisīt (1).
attaisīties Refl. --> attaisīt (2).
attaisīties Refl. --> attaisīt (3).
attaisīties Refl. --> attaisīt (4).
taisīties Refl. --> taisīt (1). Tikt taisītam.
taisīties Refl. --> taisīt (5). Tikt taisītam.
aizskrūvēt Skrūvējot aiztaisīt. _imperf._ Skrūvēt ciet.
atskrūvēt Skrūvējot attaisīt, atvērt (ko). _imperf._ Skrūvēt vaļā.
atspiest Spiežot attaisīt, atgrūst vaļā.
atkrist Strauji (parasti ar troksni) atvērties, attaisīties vaļā.
atcirst Strauji attaisīt (apģērbu).
atraut Strauji, ar rāvienu attaisīt (apģērbu, arī tā aizdari).
atrauties Strauji, ar rāvienu attaisīties (par apģērbu, tā aizdari).
uzsist Strauji, ar troksni aiztaisīt, uzlikt (vāku).
žēlīgs Tāds, kurā izpaužas žēlabas (1), parasti, lai iztaisītu līdzjūtību.
aiztriept Triepjot (ko iekšā, priekšā), aizdarīt, aiztaisīt (parasti spraugu, caurumu u. tml.). _imperf._ Triept ciet.
darināt Veicot noteiktas darbības, ar noteiktiem paņēmieniem veidot (priekšmetu). Gatavot, taisīt.
darīt Veidot, taisīt. Darināt.
atvilkt Velkot atvērt, attaisīt. _imperf._ Vilkt vaļā.
pievērt Verot aizdarīt, aiztaisīt, parasti daļēji, nepilnīgi.
aizvērt Verot aizdarīt. _imperf._ Vērt ciet. Aiztaisīt.
pievērt Verot durvis, vārtus u. tml., aizdarīt, aiztaisīt (ko), parasti daļēji, nepilnīgi.
raibziedainība Vīrusu iztaisīta augu slimība, kam raksturīgi raibi plankumi, parasti uz ziediem.

taisīt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

MLVV

MEV