darīt
darīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Veikt (darbību).
PiemēriDarīt mājas darbus.
1.1.Būt aizņemtam, nodarbinātam ar ko.
PiemēriKo tu tur dari?
1.2.Reaģēt ar aktīvu darbību. Nebūt bezdarbīgam.
PiemēriViņa [puiša] jaunās, līdz šim vēl nepazīta prieka un neskaidru cerību uzbangotās asinis lika tam kustēties, rīkoties, kaut ko darīt.
2.Rīkoties, izturēties (kādā veidā).
PiemēriDarīt nedarbus.
Stabili vārdu savienojumiDara, ko grib (arī kā patīk). Darīt savu.
2.1.intrans.
PiemēriPareizi darīts.
Stabili vārdu savienojumiDarīt pa prātam. Darīt pakaļ.
2.2.Izpildīt, veikt (minēto, nodomāto).
Piemēri«Kaut kurā brīdī tevi varu likt izķīlāt, darīšu to, laimīgais Silabried, ja Liene tevis neglābs...»
3.Radīt ar savu izturēšanos (piemēram, kādu pārdzīvojumu, stāvokli).
PiemēriDarīt prieku.
3.1.Nodarīt, izdarīt (kādam ko sliktu).
PiemēriKad kaķītis bij beidzis savu stāstu, ķēniņš paņēma viņu uz ceļiem un prasīja: «Saki, ko lai es daru melnajam runcim?»
3.2.Būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, īpašība).
PiemēriSmaids darīja seju pievilcīgu.
4.Gatavot (parasti alu).
PiemēriTalkā cepa kviešu maizi, Saldu dara alutiņu.
4.1.novec. Gatavot (pārtikas produktus).
PiemēriDesas, sviestu darīt.
5.novec. Veidot, taisīt. Darināt.
PiemēriSīki putni ligzdu dara.
Stabili vārdu savienojumi(Pa)darīt (sev) galu. Dari, ko (arī kā) gribi, arī lai dara, ko (arī kā) grib. Darīt galu.
Avoti: 2. sējums