Paplašinātā meklēšana
Meklējam darīt.
Atrasts vārdos (26):
Atrasts vārdu savienojumos (33):
- (Pa) darīt kaunu
- (Pa)darīt (sev) galu
- (Pa)darīt (sev) galu
- Darīt (arī izdarīt, nodarīt) kļūdu
- Darīt (arī nodarīt, padarīt) gauži novec
- Darīt galu
- Darīt galu
- Darīt gauži
- Darīt pa prātam
- Darīt pakaļ
- Darīt pakaļ
- Darīt pārāk
- Darīt pāri
- Darīt pāri
- Darīt savu
- Darīt zināmu
- Darīt zināmu
- Darīts! arī Lieta darīta!
- Domāts - darīts
- Domāts darīts
- Gana darīts
- Gana darīts novec
- Kas kait (arī kaiš) (ko (ne)darīt), arī kas nekait (arī nekaiš) (ko darīt)
- Kas vainas (ko (ne) darīt)
- Ko lai dara, arī ko tur (var) darīt, arī ko (tu) (pa)darīsi
- Ko lai dara, arī ko tur (var) darīt, arī ko (tu) (pa)darīsi, arī neko (nevar) darīt
- Ko tur (var) darīt
- Ko tur var darīt, arī neko nevar darīt
- Runāts (biežāk sacīts), darīts
- Sacīts (retāk runāts) - darīts
- Sacīts (retāk runāts), darīts
- Taisīt (arī darīt) pakaļ
- Vainu darīt
Atrasts skaidrojumos (2182):
- (Pār)šaut (arī cirst) pār strīpu (arī svītru), arī (pār)šaut (arī cirst) pāri strīpai (arī svītrai) (iz)darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
- (Pār)šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī (pār)šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) (iz)darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
- (Sa)laist grīstē (iz)darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
- (No)slēpt, arī bāzt (visus) galus ūdenī pareti (iz)darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas.
- (No)slēpt (arī bāzt) (visus) galus ūdenī (iz)darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas.
- (Ne)pielikt (arī (ne)-piedurt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko). (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
- (Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko). (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam). (Ne)darīt ko.
- (Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)darīt ko.
- (Ne)pielikt (arī (ne)-piedurt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)darīt ko.
- (Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)darīt ko.
- (Ne)doties pazīstamam (Ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams citam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
- (Ne)doties (arī (ne)laisties apv.) pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams kādam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
- (Ne)laisties pazīstamam (Ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams kādam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
- (Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
- (Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
- (Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam). (Ne)darīt ko.
- Darīt (arī nodarīt, padarīt) gauži novec (no)darīt pāri.
- (Pie)kārt (arī likt) pie (lielā) zvana (pa)darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
- lūgt Aicināt (kādu kur iet, ko darīt).
- paaicināt Aicināt (parasti īsi) un pabeigt aicināt (ko darīt, kur, kādā virzienā u. tml.).
- uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
- Aiz gara laika, arī gara laika dēļ Aiz garlaicības (ko darīt).
- Aiz gara laika, arī gara laika dēļ Aiz garlaicības (ko darīt).
- apžēloties Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā. Iežēloties.
- nevīžot Aiz slinkuma, nolaidības nedarīt (ko), arī negribēt (ko darīt).
- aizvērt Aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti).
- aizlipināt Aizdarīt (ar ko lipīgu salipinot malas, galus u. tml.). _imperf._ Lipināt ciet. Aizlīmēt.
- aizvākot Aizdarīt (bišu šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (nosedzot gatavo medu vai perus).
- korķēt Aizdarīt (ko) ar korķi.
- aizsprādzēt Aizdarīt (sprādzi).
- aiztaisīt Aizdarīt (trauku, piemēram, ar vāku, aizbāžņi).
- bultēt Aizdarīt ar bultu (2). Atdarīt (ko ar bultu (2) nostiprinātu).
- aizvākot Aizdarīt ar vāku vai vākam līdzīgu veidojumu. _imperf._ Vākot ciet.
- aizlipināt Aizdarīt, aizklāt (lipinot ko virsū).
- aizlīmēt Aizdarīt, aizklāt (uzlīmējot ko virsū).
- aizlīmēt Aizdarīt, aiztaisīt ar līmi (salīmējot malas, galus u. tml.). _imperf._ Līmēt ciet.
- aizsviest Aizdarīt, aizziest, apmetot (ar kādu pašķidru masu).
- aizlakot Aizdarīt, pārklājot ar laku. _imperf._ Lakot ciet.
- aizsist Aizdarīt, piesitot, piestiprinot (ko priekšā).
- aiztaisīt Aizdarīt, sastiprināt kopā pogājot, sprādzējot u. tml.
- aizlipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot. _imperf._ Lipt ciet.
- brīdinājums Aizliegums (ko darīt).
- nopogāties Aizpogājot savam apģērbam visas pogas, cieši aizdarīt to.
- nopogāt Aizpogājot visas pogas, cieši aizdarīt (ko).
- atgādinājums Aizrādījums atcerēties, ievērot, izdarīt (ko).
- antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
- aizplīvurot Aizsedzot (piemēram, ar miglu, dūmiem), padarīt vāji saskatāmu. Aizmiglot.
- aiznaglot Aizsitot ar naglām, aizdarīt. _imperf._ Naglot ciet.
- noslēgt Aizslēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt nepieejamu (telpu).
- ieslēgt Aizslēdzot (priekšmetu, telpu, aizžogojumu), padarīt (tajā ievietoto) nepieejamu citiem.
- vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
- nosusināt Aizvadot ūdeni, padarīt izmantojamu kādam nolūkam (piemēram, purvu, ūdenstilpi).
- aizslēģot Aizverot, aizliekot logam priekšā slēģus, aizdarīt (logu).
- brūzis Alus darītava. Spirta dedzinātava.
- revidents Amatpersona, kas pilnvarota izdarīt revīziju (1).
- appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt).
- siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml. un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, padarīt ciešu vai ciešāku, stingru vai stingrāku (kā kopumu).
- ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
- atskalot Apskalojot atsegt, padarīt vaļēju, redzamu.
- piesolīt Apsolīt (ko paveikt, izdarīt).
- šaust Apspiest, mākt, darīt pāri.
- šaustīt Apspiest, mākt, darīt pāri.
- alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanās citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums.
- lāgot Apstrādājot (piemēram, detaļu), padarīt (to) ģeometriski pareizu.
- uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu.
- pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to spoguļgludu.
- veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu. Arī velt (2).
- irdināt Apstrādāt (parasti augsni), lai (to) padarītu irdenu.
- rušināties Apstrādāt augsni (kādā platībā) ar kādu rīku vai rokām, lai padarītu to irdenu.
- pārsējs Aptinams, apliekams, uzliekams materiāls, ko izmanto brūču, ķermeņa daļu ārstēšanā, to aizsargāšanai no saskares ar ārējo vidi. Pārsējums, kas izdarīts ar šādu materiālu.
- attapt Aptvert (kas darāms), arī pagūt (ko izdarīt).
- Lēkt uz auguma Apvainot, arī darīt pāri.
- Uzlēkt uz auguma Apvainot, arī darīt pāri.
- novaldīt Apvaldīt (cilvēku), neļaujot (tam) ko darīt, izturēties kā.
- aerofotouzņēmums Apvidus fotouzņēmums, kas izdarīts no lidaparāta.
- (Ar) kopējiem (retāk kopu) spēkiem Apvienojot spēkus, zināšanas, kolektīvi, grupā (darīt).
- (Ar) kopu (biežāk kopējiem) spēkiem Apvienojot spēkus, zināšanas, kolektīvi, grupā (darīt).
- satuvināt Apvienot, padarīt (ko) mazāk atšķirīgu.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir pabeidzis (ko darīt).
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts, padarīts nepieciešamais (kur, kādā darbā, darba veidā, nozarē). Apzīmē lādu stāvokli, kad tiek panākts pozitīvs rezultāts, atrisinājums.
- atriebība Apzināta rīcība (pret kādu), lai atmaksātu (tam par viņa izdarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
- atriebt Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
- atriebties Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
- Nobīdīt pie malas (arī malā) Apzināti neievērot (kādu), nedot vairs iespējas ko darīt, kur piedalīties.
- pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu). Pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu.
- spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
- Ar nodomu Apzināti, tīši (ko darīt, veikt).
- iegriezt Apzināti, tīši nodarīt ko ļaunu.
- segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēku kopuma) darbību, parasti bruņotā cīņā.
- Uzgriezts sitiens Ar apļveida kustību izdarīts sitiens.
- iebarot Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku).
- ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku). Iebarot (2).
- Palocīt (retāk locīt) galvu Ar galvas kustību (iz)paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), (ap)solīt (ko). Ar galvas mājienu (iz)paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
- Palocīt galvu Ar galvas kustību pasveicināt. Ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko). Ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
- Locīt galvu Ar galvas kustību paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), solīt ko. Ar galvas mājienu paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
- piegrūst Ar grūdienu pievērt, aizdarīt.
- kulties Ar grūtībām veikt (piemēram, kādu uzdevumu), ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu u. tml.).
- pušķot Ar izrotājumiem, dekoratīviem elementiem darīt (ko) skaistu, krāšņu, arī svinīgu. Arī rotāt.
- maskēt Ar kādiem līdzekļiem slēpt, darīt grūtāk pamanāmu (ko, piemēram, cilvēka izskatā).
- nokristīt Ar kristības ceremoniju padarīt (kādu) par noteiktas konfesijas piederīgo.
- aizkvēpināt Ar kvēpināšanu padarīt necaurredzamu vai vāji caurredzamu.
- labināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs. Ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt).
- atsprāgt Ar lielu sparu, strauji atvērties, atdarīties.
- atšaut Ar lodi, šāviņu sadragāt, atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu).
- aizmaskot Ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu).
- izārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem padarīt pilnīgi veselu (orgānu, ķermeņa daļu u. tml.).
- ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem darīt veselu (orgānu organisma daļu u. tml.).
- iedīdīt Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (kādu cilvēku ko darīt) vai izmācīt (kādu cilvēku par ko).
- noteikti Ar pārliecību, nešauboties, arī nenovirzoties, neapstājoties (ko darīt).
- garšīgs Ar patiku, baudu (ko darīt, parasti smieties, šķaudīt).
- neapnicis Ar patiku, interesi, bez apnikuma (parasti ilgstoši ko darīt).
- Ar zobiem un nagiem Ar pilnīgu sevis atdevi, neatlaidīgi (ko darīt, veikt).
- Ar zobiem un nagiem Ar pilnīgu sevis atdevi, neatlaidīgi (ko darīt, veikt).
- spiest Ar pūlēm, grūtībām darīt, veikt.
- apsvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem).
- nosvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem). Apsvētīt.
- kaitēt Ar savu (parasti neapzinātu) rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunumu (kam).
- ienest Ar savu ierašanos padarīt (ko) sajūtamu, uztveramu (kur).
- sabrūvēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izdarīt, izraisīt (ko nevēlamu).
- parādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust un padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi). Izrādīt (2).
- izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi).
- nerrot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nodarīt (kādam) pārestību.
- iedrošināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt drošu, izraisīt drošības izjūtu, drosmi. Būt par cēloni tam, ka kļūst drošs, rodas drošības izjūta, drosme.
- Nojaukt (arī nodedzināt) visus tiltus aiz sevis Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
- Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
- Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
- Nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
- Sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
- rādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu paust, darīt uztveramu (psihisku stāvokli, attieksmi).
- sariebt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu sagādāt (kādam) lielas nepatikšanas, nodarīt ko, parasti ļoti, ļaunu.
- rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
- apēnot Ar savu pārākumu padarīt (ko) mazāk ievērojamu, manāmu, nomākt. Aizēnot, aptumšot.
- atsist Ar sitienu vai sitieniem atdarīt, dabūt vaļā (ko aiznaglotu, sastiprinātu).
- atsist Ar sitienu, triecienu padarīt jutīgu, sāpīgu (ķermeņa daļu, orgānu). Ar sitienu, triecienu ievainot.
- saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi. Ar skrošu šāvienu savainot.
- aizspert Ar spērienu aizdarīt, aizgrūst. _imperf._ Spert ciet.
- ātri Ar straujām kustībām (ko darīt, veikt). Strauji, straujā tempā (notikt, norisēt).
- žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt). Strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
- atspert Ar trieciena sparu atdarīt vaļā.
- attriekt Ar triecienu atvērt, atdarīt.
- terorizēt Ar varmācīgām darbībām biedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
- rullēt Ar veltni līdzināt, darīt blīvu, gludu. Veltnēt.
- norullēt Ar veltni padarīt blīvu, līdzenu, gludu.
- sarullēt Ar veltni padarīt, parasti viscaur, gludu, blīvu.
- uzasināt Asinot padarīt smailu.
- labi Atbilstoši noteiktam prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
- atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu). Neapsegt pilnīgi (ķermeni vai tā daļu) - par apģērbu.
- attīrīt Atdalot nevajadzīgus, nevēlamus piemaisījumus, padarīt tīru (vielu). Veicināt nevajadzīgu, nevēlamu piemaisījumu atdalīšanas (no kādas vielas).
- drāzt Atdalot skaidas (piemēram, ar nazi), padarīt (ko) tievāku, īsāku, smailāku, gludāku.
- attaisīt Atdarīt (acis, muti).
- atvērt Atdarīt (acis, muti).
- korķēt Atdarīt (ko aizkorķētu).
- krampēt Atdarīt (ko ar krampi nostiprinātu).
- atspēlēties Atdarīt, atriebties.
- attaisīt Atdarīt, parasti ar kādu rīku (ko cieši aizdarītu, aiznaglotu, aizkorķētu u. tml.).
- gandarīt Atdarīt, parasti ar ļaunu (piemēram, nodarītu pārestību).
- nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piemēram, zaudējumu). Izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
- nostiprināt Atkārtojot, ar vingrinājumiem padarīt (zināšanas, iemaņas, prasmi) noturīgas, viegli izmantojamas.
- nobāzīt Atkārtoti, vairākos paņēmienos bāžot, aizdarīt, nosprostot.
- nodot Atklāt (cilvēku, kas vēlas palikt nemanāms, nezināms). Padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu.
- (Iz)celt gaismā (retāk dienas gaismā, arī dienasgaismā) Atklāt, (pa)darīt zināmu.
- Celt (dienas) gaismā (arī dienasgaismā) Atklāt, darīt zināmu.
- Celt dienasgaismā (arī dienas gaismā, biežāk gaismā) Atklāt, darīt zināmu.
- Rakt augšā Atklāt, darīt zināmu.
- Celt (dienas) gaismā (arī dienasgaismā) Atklāt, darīt zināmu.
- Nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar labu.
- Nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar labu.
- Nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar ļaunu. Atriebties.
- Nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar ļaunu. Atriebties.
- atvēle Atļauja (ko darīt).
- palaist Atļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā), atļaut (kādam) ko darīt.
- atvēlēt Atļaut (ko darīt).
- Palaist vieglāk Atļaut (ko) darīt pavirši, rīkoties brīvi.
- iedrīkstēties Atļauties (ko darīt).
- Traukt (arī traukties) kājās Ātri celties, parasti, lai sāktu ko darīt.
- Traukties (arī traukt) kājās Ātri celties, parasti, lai sāktu ko darīt.
- Nelikt lūgties Ātri piekrist (ko darīt).
- Nelikt lūgties Ātri piekrist (ko darīt).
- mesties Ātri sākt (ko darīt). Ātri doties (ko darīt).
- traukties Ātri virzīties (par cilvēkiem). Ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt).
- traukt Ātri virzīties (par cilvēkiem). Ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt). Traukties.
- steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (ko darīt, veikt).
- atkosties Atriebties, atdarīt (parasti, pasakot ko dzēlīgu).
- aizņemt Atrodoties kādā telpā vai vietā, padarīt to citam nolūkam neizmantojamu (par ko iekārtotu, ierīkotu).
- nosegt Atrodoties priekšā, pāri, virsū (kam), padarīt (to) nesaskatāmu.
- traucēt Atrodoties, pārvietojoties (kur), apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu (darbību, stāvokli). Arī būt nepiemērotam (kādam, kam), neiederīgam (kur).
- palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta). Piekāpties, padoties, arī pakļauties.
- izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt).
- pamanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt). Izmanīties (2).
- āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs. Tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku).
- liegties Atteikties (ko darīt).
- Spert soļus Attiecīgi rīkoties, attiecīgi darīt (ko), arī izmantot attiecīgus līdzekļus.
- Spert soļus Attiecīgi rīkoties, attiecīgi darīt ko, arī izmantot attiecīgus līdzekļus.
- nožēla Attieksme, kam raksturīga žēluma izjūta un ko izraisa neapmierinātība (par ko izdarītu, notikušu).
- neiejaukšanās Atturēšanās ko darīt, lai ietekmētu (kā, piemēram, norisi, darbību).
- Zibināt zobus Atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u. tml.), padarīt redzamus zobus.
- Zibināt zobus Atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u.tml.), padarīt redzamus zobus.
- atbadīt Badot (ko), padarīt neasu (rīku, ar ko bada).
- atbakstīt Bakstot (ko), padarīt neasu (to, ar ko baksta).
- izbakstīt Bakstot padarīt viscaur caurumainu.
- aizbakstīt Bakstot, spiežot (ko iekšā), aizdarīt (spraugu, caurumu). _imperf._ Bakstīt ciet. Izlabot (ko), aizpildot spraugu, caurumu.
- izbalsināt Balsinot padarīt viscaur baltu, tīru.
- iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
- aizbāzt Bāžot (ko), piepildīt, aizdarīt vai aizsprostot.
- atstāt Beigt (ko darīt, kam nodoties u. tml.).
- izbraucīt Berzējot, braukot padarīt mīkstāku vai līdzenāku.
- saberzt Beržot sasmalcināt. Beržot padarīt viendabīgu, arī mīkstu.
- (Ar) vieglu roku Bez apdomāšanās, arī nežēlojot mantu, naudu (ko darīt).
- (Ar) vieglu roku Bez apdomāšanās, arī nežēlojot mantu, naudu (ko darīt).
- Tukšā (arī zilā) gaisā Bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt).
- Tukšā (arī zilā) gaisā Bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt).
- Zilā (arī tukšā) gaisā Bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt).
- (Ar) gariem zobiem Bez spraiguma, negribīgi (ko darīt).
- (Ar) gariem zobiem Bez spraiguma, negribīgi (ko darīt).
- vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet). Šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu.
- aizbīdīt Bīdot aizdarīt, aizvērt. _imperf._ Bīdīt ciet.
- tumēt Biezināt (šķidrumu), padarīt (to) tumīgu.
- apdeldēt Bieži atkārtojot, padarīt neinteresantu.
- nodrāzt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu.
- nodeldēt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu. Nodrāzt [1] (3).
- vazāt Bieži pieminēt (kādu) sarunās, avīžu rakstos (parasti nosodot, saistībā ar ko kompromitējošu). Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
- iedauzīt Bieži sitot, iebaidīt, padarīt tramīgu.
- Turēt maku vaļā Bieži, arī ilgstoši izdarīt maksājumus.
- Turēt maku vaļā Bieži, arī ilgstoši izdarīt maksājumus.
- iebikstīt Bikstot padarīt bailīgu, tramīgu (dzīvnieku).
- izblietēt Blietējot padarīt pilnīgi blīvu, izlīdzināt.
- pieblietēt Blietējot saplacināt, padarīt blīvu, līdzenu.
- bendēt Bojāt, padarīt nederīgu lietošanai (piemēram, ierīci, darba rīku).
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
- izbradāt Bradājot padarīt nelīdzenu, grumbuļainu.
- izbraukāt Braukājot padarīt nelīdzenu (parasti ceļu).
- sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
- sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu.
- nobružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt ļoti neizskatīgu.
- pabružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgāku.
- izburzīt Burzot padarīt viscaur mīkstāku, arī tīrāku.
- saburzīt Burzot padarīt, parasti viscaur, negludu.
- ekspropriācija Buržuāziskajās tiesībās - valsts, valsts varas izdarīta (īpašuma) piespiedu atsavināšana.
- Stāvēt (kāda) varā Būt (kāda) varā (piemēram, ko darīt).
- Stāvēt (kāda) varā Būt (kāda) varā (piemēram, ko darīt).
- drīkstēt Būt ar tiesībām (ko darīt). Būt tādam, kam ir atļauts.
- Būt uz strīpas, arī būt strīpā Būt gatavam, spējīgam ko darīt.
- izdoties Būt iespējai (kādam ko izdarīt).
- Būt (kāda) spēkos (retāk spēkā) Būt iespējai, līdzekļiem (ko darīt, veikt).
- izdoties Būt iespējamam (kādam ko, piemēram, izdarīt, paveikt).
- atmaksāties Būt izdevīgi (kam ko darīt).
- Nezināt, kur likties Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
- Nezināt, kur likties Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
- Nezināt, kur likties Būt neziņā, ko darīt, iesākt, uz kurieni iet.
- domāt Būt nolūkam, nodomam, gribēt, arī paredzēt, gatavoties (ko darīt).
- attaisnot Būt par apstākli, faktoru, kas pieļauj ko darīt.
- rosināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas griba, vēlēšanās, slieksme (ko darīt).
- kārdināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
- likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt, kā rīkoties).
- urdīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, nepieciešamību (ko darīt, veikt).
- sasist Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
- sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams.
- liegt Būt par cēloni tam, ka nav iespējams (ko darīt).
- ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (piemēram, ko darīt, izpaust).
- ierosināt Būt par cēloni tam, ka rodas vēlēšanās (ko darīt).
- dzēst Būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms vai grūti saskatāms, padarīt (ko) nesaskatāmu vai grūti saskatāmu.
- kavēt Būt par cēloni, kas traucē (kādu ko darīt), rada šķēršļus (kādam viņa darbībā).
- mēgt Būt paradušam (ko darīt).
- mēgt Būt parastam, vispārpieņemtam (ko darīt).
- paspēt Būt tādā stāvoklī, kad ir iespējams (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības.
- durstīt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds izdarītu atkārtotus sīkus dūrienus ar ko asu.
- dziedināt Būt tādam, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām).
- tiekties Būt tādam, kam ir tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot), izjust nepieciešamību (pēc kā).
- svārstīties Būt tādam, kas atrodas svārstībā (1). Būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības.
- zināt Būt tādam, kas spēj, arī mēdz (piemēram, ko veikt, darīt).
- varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī spēt (1).
- spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī varēt (1).
- atlikt Būt tikai vienai iespējai (ko darīt).
- Nezināt, kur likties Būt, neziņā, ko darīt, iesākt, uz kurieni iet.
- blamēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu.
- lūkot Censties (ko darīt, īstenot).
- raudzīt Censties (ko darīt, īstenot). Mēģināt.
- Maldīties kā pa tumsu Censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdāties.
- Maldīties kā pa tumsu Censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties.
- rosināt Censties padarīt (kādu) rosīgu, aktīvu. Censties panākt, ka sākas (darbība, rīcība).
- ierosināt Censties padarīt (kādu) rosīgu, aktīvu. Censties panākt, ka sākas (darbība, rīcība). Arī uzmundrināt.
- kārdināt Censties panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
- vairīties Censties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara. Censties (parasti ko nevēlamu) nedarīt.
- Rakt bedri Censties sagādāt nepatikšanas (kādam), darīt sliktu.
- Rakt bedri Censties sagādāt nepatikšanas (kādam), darīt sliktu.
- pacensties Censties tā, ka kļūst iespējams (ko izdarīt, sasniegt).
- mēģināt Censties, pūlēties (ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi).
- Likt pie sirds Cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
- Likt pie sirds Cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
- apcept Cepot padarīt brūnu, arī apgrauzdēt (no virspuses, no visām pusēm).
- apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi). Kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu).
- atcirst Cērtot padarīt (ko) vaļēju. _imperf._ Cirst vaļā.
- izcirst Cērtot padarīt klaju, brīvu, bez kokiem.
- atcirst Cērtot padarīt neasu (darba rīku, kam ir asmens).
- noslēgt Cieši aizdarīt. Būt tādam, kas atrodas (kā atverei) cieši priekšā, virsū.
- aizslēgt Cieši aizvērt, aizdarīt (piemēram, acis, lūpas).
- iedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes.
- Cik (tik) uziet Cik gribas, cik vēlas (piemēram, ko darīt).
- Līdz galam (atdarīt, atvērt u. tml.) (vaļā) Cik iespējams plaši, pavisam plaši (atdarīt, atvērt u. tml.).
- Par visu naudu Cik vien iespējams (ko darīt).
- Par visu naudu Cik vien iespējams (ko darīt).
- Ko (arī cik) nagi nes Cik vien ir spēka, cik ātri vien spēj (ko darīt).
- Ko (arī cik) nagi nes Cik vien ir spēka, cik ātri vien spēj (ko darīt).
- No visa spēka, arī visiem spēkiem Cik vien spēka (ko darīt, veikt).
- Visā spēkā Cik vien spēka (ko darīt, veikt).
- No visa spēka, arī visiem spēkiem Cik vien spēka (ko darīt, veikt).
- Visā spēkā Cik vien spēka (ko darīt, veikt).
- palaidnis Cilvēks (parasti bērns), kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas. Arī nebēdnis, nerātnis.
- nedarbnieks Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz darīt nedarbus.
- ienaidnieks Cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības. Cilvēks, kas cenšas (kādam) kaitēt, darīt ļaunu.
- garnadzis Cilvēks, kam piemīt tieksme izdarīt sīkas zādzības. Sīks zaglis.
- šausmonis Cilvēks, kas ir izdarījis vai spēj izdarīt ko šausmīgu.
- briesmonis Cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, arī nežēlīgu. Necilvēks.
- necilvēks Cilvēks, kas izturas, rīkojas necilvēcīgi. Cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, nežēlīgu. Briesmonis (3).
- nepratējs Cilvēks, kas neprot (ko darīt).
- brīnumdaris Cilvēks, kas spēj darīt brīnumus.
- dublieris Cilvēks, kurš vienlaikus dara to pašu, ko dara kāds cits. Aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam).
- uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus).
- ierobežot Daļēji aizsedzot, šķietami sašaurināt, padarīt mazāku.
- aizsērt Daļēji piepildot (ar smiltīm, akmeņiem u. tml.), padarīt seklu (upi, ezeru u. tml.).
- puspadarīts Daļēji, nepilnīgi padarīts.
- piedangāt Dangājot padarīt ļoti netīru.
- izdangāt Dangājot padarīt viscaur bedrainu, nelīdzenu (piemēram, ceļu). Dangājot radīt, izveidot (kur bedres, iedobumus u. tml.).
- darbarokas Darba darītāji.
- nostrādāt Darba procesā pilnīgi izmantot, arī padarīt nederīgu turpmākai izmantošanai.
- darīšana Darbība --> darīt.
- padarīšana Darbība --> padarīt.
- beidzot Darbības, norises rezultātā. Pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā.
- pēdīgais Darbības, norises rezultātā. Pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā.
- piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība). Neveikli darīt (ko).
- Melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
- Melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
- pārdarīt Darīt (parasti ko pietiekami labi nepadarītu) vēlreiz, no jauna.
- steigties Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties. Censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
- Lauzties atvērtās (arī vaļējās) durvīs Darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
- Lauzties atvērtās (arī vaļējās) durvīs Darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
- Lauzties atvērtās (arī vaļējās) durvīs Darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
- Lauzties vaļējās (arī atvērtās) durvīs Darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
- ķēpāties Darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi. Vilcināties ko veikt, darīt.
- izdarīt Darīt un pabeigt darīt (ko nevēlamu).
- izdarīt Darīt un pabeigt darīt.
- padarīt Darīt un pabeigt darīt. Arī izdarīt (1).
- gatavoties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai). Iecerēt, paredzēt (ko darīt).
- taisīties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai). Iecerēt, paredzēt (ko darīt). Arī gatavoties (1).
- posties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai. Iecerēt, paredzēt (ko darīt). Gatavoties (1).
- (No)ēst matus no galvas Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.
- (No)ēst matus no galvas Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.
- Noēst matus no galvas Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.
- pieraudāt Daudz raudot, padarīt slapju (ko).
- piekladzināt Daudz runājot (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku), padarīt (to) zināmu (daudziem kādā vietā, apkārtnē u. tml.).
- atmīt Daudz staigājot, padarīt sāpīgas (kājas, nagus). Atspaidīt.
- sastrādāt Daudz strādājot, padarīt (rokas), parasti cietas, raupjas, tulznainas.
- izdauzīt Dauzot padarīt viscaur mīkstu vai mīkstāku.
- izdauzīt Dauzot padarīt viscaur plānāku, asāku. Dauzot izveidot vēlamā formā.
- sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu. Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
- rauties Dedzīgi vēlēties nokļūt (kur), darīt (ko). Tiekties (pie kā, uz kurieni u. tml.).
- sirsnīgs Dedzīgi, aizrautīgi. Arī intensīvi, enerģiski (ko darīt).
- sparoties Dedzīgi, neatlaidīgi darīt, rīkoties. Dedzīgi, neatlaidīgi gatavoties ko darīt, rīkoties.
- izdedzināt Dedzinot izdezinficēt, padarīt tīru.
- delikvents Delikta izdarītājs.
- piedimdināt Dimdinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
- darāms Divd. --> darīt.
- norīkot Dodot oficiālu rīkojumu, likt (kādam ko darīt).
- izrīkot Dodot rīkojumus, likt (kādam) ko darīt, darboties.
- izrīkot Dodot rīkojumus, panākt, ka (kas) tiek izdarīts.
- licence Dokumentāri apstiprināta atļauja (ko darīt).
- padoms Doma, kā ko darīt, rīcības plāns.
- nodoms Domās apsvērts lēmums, apņemšanās (parasti ko darīt, veikt). Arī iecere.
- pilnvarot Dot (personai, organizācijai u. tml.) oficiālas tiesības, oficiālu atļauju (ko darīt). Izdot pilnvaru.
- atļaut Dot atļauju (ko darīt).
- ļaut Dot iespēju (kādam ko darīt), netraucēt, arī neierobežot (ko darīt).
- atbrīvot Dot iespēju, atļaut nepiedalīties (kur), nedarīt (ko).
- pilnvarot Dot neoficiālas tiesības, neoficiālu atļauju (ko darīt).
- ieteikt Dot padomu, ierosināt (ko darīt).
- piekrist Dot pozitīvu atbildi, radot iespēju kam notikt, norisināties, būt ar mieru ko darīt.
- apsolīt Dot solījumu (ko paveikt, izdarīt).
- apsolīties Dot solījumu, apsolīt (ko veikt, darīt).
- parādīt Dot vai ļaut apskatīt, skatoties iepazīt (ko). Rādot padarīt (ko) redzamu, saskatāmu.
- iet Doties (uz kurieni), ierasties (parasti regulāri, lai ko darītu, ar ko nodarbotos u. tml.). Arī strādāt (par ko).
- nākt Doties šurp, ierasties (lai ko darītu, ar ko nodarbotos, ieņemtu kādu amatu u. tml.).
- uzdrāzt Drāžot padarīt smailu (parasti zīmuli). Uzasināt.
- nodrāzt Drāžot padarīt smailu. Drāžot piešķirt vēlamo formu.
- nostrupināt Drāžot, cērtot u. tml., padarīt strupu.
- izdrupināt Drupinot padarīt viscaur robainu, caurumainu.
- atdurt Durot padarīt neasu.
- iedurt Durot, skarot, arī saskaroties (ar ko smailu, asu), neviļus, negribēti ievainot, radīt sāpes. Durot, skarot (ar ko smailu, asu), ievainot, nodarīt sāpes.
- atdurstīt Durstot padarīt neasu.
- izdurstīt Durstot padarīt viscaur caurumainu.
- tukšot Dzerot, ēdot padarīt (trauku) tukšu.
- pārdzesēt Dzesējot padarīt pārāk aukstu.
- izdzesēt Dzesējot padarīt pilnīgi, viscaur aukstu.
- pārdzesināt Dzesinot padarīt pārāk aukstu. Pārdzesēt (1).
- izdzesināt Dzesinot padarīt pilnīgi, viscaur vēsu, aukstu. Izdzesēt.
- kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss.
- Sirds aicinājums Dziļu jūtu izraisīta tieksme, vēlēšanās (ko darīt).
- naglot Dzīt naglas (parasti pazolēs, papēžos), lai padarītu (tos) izturīgākus.
- nepacietība Dzīvnieku izturēšanās, kurā izpaužas spēcīga slieksme kustēties, darīt ko.
- nomizot Ēdot, parasti ko skābu, padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus).
- atmīdīt Ejot, mīdoties padarīt sāpīgas (kājas).
- vicot Enerģiski darīt.
- Ķerties (kam) klāt Enerģiski sākt (ko darīt), enerģiski sākt darboties (ap ko).
- ieēnot Ēnojot (3) padarīt kontrastaināku.
- apēvelēt Ēvelējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
- noēvelēt Ēvelējot padarīt līdzenu, gludu (kā) virsmu.
- atēvelēt Ēvelējot padarīt neasu (ēveli).
- papaīns Ferments, ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kulinārijā, lai cietu gaļu padarītu mīkstāku.
- palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam. Paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
- Turēt (arī slēpt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) Gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
- Turēt (arī slēpt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) Gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
- Slēpt (arī turēt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) Gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
- Turēt (arī slēpt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) Gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
- atmaksāt Gandarīt (kādam par viņa darbību, attieksmi ar attiecīgu darbību, attieksmi).
- atriebt Gandarīt (kādu par viņam nodarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.), apzināti izdarot (ko), lai atmaksātu (tam, kas nodarījis ko ļaunu, sagādājis ciešanas u. tml.).
- atlīdzināt Gandarīt.
- Gana darīts Gandarīts.
- Gana darīts novec Gandarīts.
- garengriezums Gareniskā virzienā izdarīts griezums.
- inteliģence Garīgā darba darītāju kopums. Sociāla grupa, ko veido cilvēki, kuru profesija ir garīgais darbs.
- kompostēt Gatavot (ko) kompostam, padarīt (ko) par kompostu.
- rīkoties Gatavoties (kam), iecerēt, paredzēt (ko darīt).
- dzirties Gatavoties (ko darīt).
- grasīties Gatavoties (ko darīt).
- rosīties Gatavoties (ko darīt). Rīkoties, lai veiktu (kādu darbību).
- plānot Gatavoties (ko) darīt, veikt, domās apsverot apsvērt (ko), lai (to) īstenotu.
- pestīt Glābt, darīt brīvu (no kā nevēlama).
- izglaudīt Glaudot padarīt viscaur gludu. Izglaust (1).
- apglaust Glaužot (visapkārt vai vietumis), padarīt (ko) gludāku.
- izglaust Glaužot padarīt viscaur gludu. Glaužot viscaur izlīdzināt.
- saglaust Glaužot padarīt, parasti viscaur, gludu, sakārtot (parasti matus).
- Pēc labākās sirdsapziņas Godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
- Pēc (labākās, arī vislabākās) sirdsapziņas, arī ar vislabāko sirdsapziņu Godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
- izgraizīt Graizot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu u. tml.
- izgrauzt Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
- izkrimst Graužot, skrubinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
- mērcēt Gremdēt, likt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
- labpatikt Gribēt, iedomāt (ko darīt) pēc sava prāta.
- atgriezt Griežot (to, kam ir vītnes), padarīt vaļīgāku, attaisīt vaļā. _imperf._ Griezt vaļā. Atskrūvēt.
- atgriezt Griežot padarīt neasu.
- sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu, arī netīru (to).
- iegulēt Guļot (vienā un tajā pašā vietā), padarīt (to) ērtu gulēšanai.
- nogulēt Guļot netīrā vietā, padarīt netīru (savu ķermeni, tā daļas) - par dzīvniekiem.
- sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu, neizskatīgu (savu apģērbu, matus). Guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs, ka (tajā) rodas iespiedumi.
- sagumzīt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu. Saburzīt. Saņurcīt.
- dabūt Gūt iespēju, izdevību (ko darīt).
- ietramdīt Iebaidīt, padarīt bailīgu, nedrošu (cilvēku).
- gribēt Iecerēt, arī gatavoties (ko darīt).
- sagudrot Iedomāties, nodomāt, iecerēt (piemēram, ko darīt, veikt). Arī sadomāt (1).
- atļauties Iedrošināties (pateikt, darīt, rīkoties).
- aizdzīt Iedzenot vai iesitot (ko), aizdarīt.
- iepatikties Iegribēties, iedomāties (ko darīt).
- iemanīties Iegūt prasmi, spēju (ko darīt), parasti vingrinoties, ilgāku laiku veicot attiecīgo darbu, uzdevumu u. tml.
- izmācīt Iemācīt (ko darīt).
- ierādīt Iemācīt (strādāt), parādīt (kā darīt).
- iedomāt Ienākt prātā izdarīt ko patīkamu (kādam) un paveikt to.
- reģistrēt Ierakstīt (ko) noteiktas formas veidlapā, grāmatā u. tml., lai izdarītu (tā) uzskaiti vai piešķirtu (tam) likumīgu spēku.
- priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību
- izaicināt Ierosināt (ko darīt). Ierosināt (uz ko).
- ievedināt Ierosināt, pamudināt (kādu ko darīt).
- pavest Ierosināt, pamudināt darīt (ko nevēlamu). Pavedināt (1).
- Iet rotaļās (retāk rotaļu) Īesaistīties rotaļās, izdarīt tajās paredzētās darbības.
- ietaisīties Iesākt (ko darīt). Sagatavoties (ko darīt).
- iedarīt Iesākt darīt, bet nepabeigt.
- pieķerties Iesākt darīt, veikt (ko).
- Iemēģināt roku Iesākt ko darīt. Pārbaudīt savu veiksmi.
- Iemēģināt roku Iesākt ko darīt. Pārbaudīt savu veiksmi.
- pieslēgties Ieslēdzot attiecīgu sakaru sistēmu, padarīt (ko) uztveramu.
- iemēslot Iestrādāt mēslojumu (augsnē). Mēslojot padarīt auglīgāku (augsni).
- ieņemt Iešūt, parasti, lai padarītu šaurāku.
- piedāvāt Ieteikt (ko darīt).
- pārslogot Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu; arī pārblīvēt.
- pārblīvēt Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu.
- apaugļot Ievadot vīrišķo dzimumšūnu, padarīt sievišķo organismu par jauna organisma dīgļa nesēju, veidotāju. Padarīt grūsnu (dzīvnieku mātīti).
- Izsist no ierindas Ievainojot vai nogalinot padarīt kaujai nespējīgu.
- Izsist no ierindas Ievainojot vai nogalinot padarīt kaujai nespējīgu.
- ierievot Ieveidot (kādā virsmā rievu). Padarīt (ko) rievainu.
- nokulties Ilgāku laiku ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu).
- sēdēt Ilgāku laiku darīt (ko), nodarboties (ar ko), atrodoties šādā stāvoklī.
- klapatāties Ilgāku laiku darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
- vecsudrabs Ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets. Sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka.
- noslaukt Ilgāku laiku pārlieku slaucot (piemēram, ālavu govi), novājināt, padarīt (to) mazproduktīvu.
- nomuļļāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi.
- noķērnāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, arī nevajadzīgi. Arī noķēpāties (3).
- noķēpāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi.
- sadarīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt. Ilgāku laiku darīt (līdz noteiktam brīdim).
- nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, pārvarot grūtības, darīt ko ar grūtībām. Nopūlēties.
- nodīdīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko (parasti, līdz tas nogurst).
- noilgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (ko sasniegt, iegūt, izdarīt u. tml.).
- nobakstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu negribīgi strādāt, darīt (ko). Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veltīgi, nelietderīgi strādāt, darīt (ko).
- nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
- nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
- izdarīties Ilgāku laiku, daudz darīt (dažādā veidā, arī dažādus darbus).
- izblēņoties Ilgāku laiku, daudz darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem).
- nomīdīt Ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
- nomīņāt Ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
- noslidināt Ilgāku laiku, daudz skarot, padarīt gludu.
- noslaucīt Ilgāku laiku, daudz slaukot (ar ko), padarīt (to) nederīgu, nelietojamu.
- noslidināt Ilgāku laiku, daudz slīdot, slidinoties, arī ejot (pa ko, pāri kam), padarīt slidenu (to).
- nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
- nošļūkāt Ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, cietu.
- notekāt Ilgāku laiku, daudz tekājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
- novalkāt Ilgāku laiku, daudz valkājot, padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu (apģērbu, apavus).
- izvicoties Ilgāku laiku, intensīvi ko darīt.
- noslaukt Ilgāku laiku, pārlieku daudz tērēt (kā līdzekļus). Ilgāku laiku pārlieku daudz tērējot (kā) līdzekļus, padarīt (to) nabadzīgu.
- izdeldēt Ilgi lietojot, padarīt plānu, nestipru, arī cauru, robainu (piemēram, apģērbu, priekšmetu).
- apbružāt Ilgi vai nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
- aiztaurēt Ilgi, apnicīgi taurējot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
- Nevarēt vien beigt Ilgi, bieži aizrautīgi, intensīvi darīt (ko).
- kvernēt Ilgstoši (parasti negribot) strādāt, darīt (vienmuļu darbu).
- sabraukt Ilgstoši braucot, lietojot, sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt nederīgu (parasti transportlīdzekli).
- apvazāt Ilgstoši lietojot, padarīt netīru, aptraipīt, apdeldēt. Nevīžīgi, neuzmanīgi lietojot, apnēsāt, apbružāt.
- intelektuālis Intelektuāla darba darītājs (piemēram, zinātnieks, konstruktors).
- sapūlēt Intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, ļoti nogurdināt, novājināt, arī padarīt slimu (ķermeņa daļu).
- reklāma Interesantā, saistošā formā sniegta informācija ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, izraisīt interesi (par ko), padarīt (ko) populāru u. tml. Teksts, attēls, kinofilma, radioraidījums, televīzijas raidījums u. tml., kas satur šādu informāciju.
- matēt Īpaši apstrādājot, darīt nespodru, blāvu (parasti stikla, metāla priekšmeta virsmu).
- Kas kait (arī kaiš) (ko (ne)darīt), arī kas nekait (arī nekaiš) (ko darīt) Ir labi (ko darīt).
- Kas vainas (ko (ne) darīt) Ir labi (ko darīt).
- izirdināt Irdinot padarīt pilnīgi irdenu (parasti augsni).
- nozibināt Īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu.
- piebārstīt Izbārstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
- piebirdināt Izbirdinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
- izkapāt Izbojāt, padarīt grumbuļainu (piemēram, ceļu, grīdu), vairākkārt skarot (to).
- izkapāt Izbojāt, padarīt robainu, caurumainu (ko), skarot (to), triecoties (pret to) - par lodēm.
- iztaisīt Izdarīt (2).
- operēt Izdarīt (kā) ķirurģisku operāciju.
- perkutēt Izdarīt (kā) perkusiju.
- rentgenoskopēt Izdarīt (kā) rentgenoskopiļu.
- rezecēt Izdarīt (kā) rezekciju.
- sekvestrēt Izdarīt (kā) sekvestru (2).
- trepanēt Izdarīt (kā) trepanāciju.
- apkalpot Izdarīt (kādam) dažādus pakalpojumus (ko pasniedzot, atnesot, aiznesot u. tml.).
- iespītēt Izdarīt (kādam) par spīti.
- Dabūt gatavu Izdarīt (ko grūtu, bīstamu, pārdrošu).
- Dabūt gatavu Izdarīt (ko grūtu, bīstamu, pārdrošu).
- padarīt Izdarīt (ko nevēlamu).
- palaist Izdarīt (palaidnību, draiskulību u. tml.).
- sastrādāt Izdarīt (parasti daudz nevēlama).
- nostrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu, arī negaidītu).
- pieļaut Izdarīt (parasti ko nevēlamu), ļaut izveidoties (kam nevēlamam).
- izstrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu).
- pastrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu).
- izmest Izdarīt (piemēram, granātas, šķēpa) metienu.
- izsviest Izdarīt (piemēram, granātas, šķēpa) metienu.
- izlēkāt Izdarīt (visu), kā cits vēlas.
- airēties Izdarīt airēšanai līdzīgas kustības (ar rokām vai kājām).
- irties Izdarīt airēšanai līdzīgas kustības (ar rokām vai kājām).
- analizēt Izdarīt analīzi (2).
- apdūmot Izdarīt apdūmošanu, lai pasargātu no salnām (augļu kokus, ogulājus), lai iznīcinātu kaitēkļus u. tml.
- noblēdīties Izdarīt blēdību.
- kūņoties Izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām). Ķepuroties.
- eksperimentēt Izdarīt eksperimentu (1).
- virzīt Izdarīt gājienu (ar šaha figūru, dambretes kauliņu u. tml.).
- ieelpot Izdarīt ieelpu.
- izelpot Izdarīt izelpu.
- izkastrēt Izdarīt kastrāciju.
- apiet Izdarīt ko aizmuguriski, kādam nezinot.
- sasmērēties Izdarīt ko kādam, parasti morāles normām neatbilstošu, nosodāmu.
- Krist kaunā Izdarīt ko morāles normām neatbilstošu. Tikt apkaunotam.
- Nostrādāt (kādu) numuru Izdarīt ko negaidītu, pārsteidzošu.
- Nostrādāt (kādu) numuru Izdarīt ko negaidītu, pārsteidzošu.
- apgrēkoties Izdarīt ko reliģiskos priekšrakstos aizliegtu vai nosodāmu (ticīgo uztverē).
- Pāršaut pāri strīpai (arī svītrai), arī pāršaut pār strīpu (arī svītru), arī pāršaut strīpai (arī svītrai), arī pāršaut pāri pār strīpu (arī svītru) Izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
- konvertēt Izdarīt konversiju (2).
- iemaksāt Izdarīt maksājumu, nododot (kādu naudas summu) piekritīgajā iestādē. Samaksāt daļu (no kādas summas).
- izmanevrēt Izdarīt manevru.
- masēt Izdarīt masāžu (cilvēkam, tā ķermeņa daļai).
- Palocīt (arī pieliekt) celi Izdarīt nelielu reveransu (par bērniem).
- Pieliekt (arī palocīt) celi Izdarīt nelielu reveransu (par bērniem).
- Palocīt (arī pieliekt) celi Izdarīt nelielu reveransu (par bērniem).
- iet Izdarīt noteiktas kustības (virzoties uz priekšu) - par kājām. Veidoties (par soļiem).
- noziegties Izdarīt noziegumu (1).
- Nodarīt pāri Izdarīt pārestību, apbēdinot, sagādājot ciešanas.
- apgrēkoties Izdarīt pārkāpumu.
- nogrēkoties Izdarīt pārkāpumu.
- pakārties Izdarīt pašnāvību, sažņaudzot kaklu pakārtā cilpā un zaudējot balstu zem kājām.
- Pielikt sev roku Izdarīt pašnāvību.
- Pacelt roku pret savu dzīvību Izdarīt pašnāvību.
- Pielikt sev roku Izdarīt pašnāvību.
- Likt punktu uz «i» Izdarīt pēdējos precizējumus.
- (Uz)likt punktu uz i Izdarīt pēdējos precizējumus.
- Uzlikt punktu uz i Izdarīt pēdējos precizējumus.
- izpotēt Izdarīt potēšanu (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izpreparēt Izdarīt preparēšanu.
- Nākt prettriecienā Izdarīt prettriecienu (par pretinieku).
- Dot prettriecienu Izdarīt prettriecienu.
- Nākt pretuzbrukumā Izdarīt pretuzbrukumu (par pretinieku).
- Nākt pretuzbrukumā (arī prettriecienā) Izdarīt pretuzbrukumu (prettriecienu) - par pretinieku.
- punktēt Izdarīt punkciju.
- reveransēt Izdarīt reveransu.
- izrevidēt Izdarīt revīziju.
- Pavilkt svītru Izdarīt secinājumu (par ko).
- Pavilkt strīpu (arī svītru) Izdarīt secinājumu (par ko).
- Pavilkt svītru (arī strīpu sar.) Izdarīt secinājumu (par ko).
- Skriet uz vietas Izdarīt skriešanas kustības, atrodoties vienā un tai pašā vietā (parasti vingrojot).
- uzelpot Izdarīt spēcīgu ieelpu un izelpu, pārejot sasprindzinājumam, uzbudinājumam u. tml.
- izspļaut Izdarīt spļāvienu.
- nospļauties Izdarīt spļāvienu.
- dancot Izdarīt straujas, lēkājošas kustības (par dzīvniekiem).
- izšaut Izdarīt šāvienu.
- izdabāt Izdarīt tā, kā (kādam) patīk. Iztapt, izpatikt.
- izjokot Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā. Apmānīt (kādu), radot pārliecību, ka (tas) nonāk nepatīkamā vai bīstamā stāvoklī.
- Salaist grīstē Izdarīt tā, ka (kas) mežģījas, notiek pretēji vēlamajam.
- Iegūt laiku Izdarīt tā, ka atliek vairāk laika nekā paredzēts (kādam nolūkam).
- Iegūt laiku Izdarīt tā, ka atliek vairāk laika, nekā paredzēts (kādam nolūkam).
- sagatavoties Izdarīt visu nepieciešamo (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
- Smērēt (arī triept, traipīt u. tml.) nagus Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
- Triept (arī smērēt, traipīt u. tml.) nagus Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
- Rokas smērēt Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā. Piekaut (kādu), sist (kādam).
- Rokas (arī nagus vienk.) smērēt Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā. Piekaut (kādu), sist (kādam).
- Traipīt (arī triept, smērēt u. tml.) nagus Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā. Piekaut (kādu), sist (kādam).
- apzagt Izdarīt zādzību.
- apzagties Izdarīt zādzību.
- atkārtot Izdarīt, izpildīt (parasti, atdarinot to pašu, ko pirms tam veicis cits).
- atkārtot Izdarīt, izpildīt vēlreiz vai vairākas reizes (vienu un to pašu).
- paklausīt Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem. Izdarīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
- Nākt pie secinājuma (arī slēdziena) Izdarīt, izveidot secinājumu (slēdzienu).
- (No)nākt pie secinājuma Izdarīt, izveidot secinājumu.
- (No)nākt pie slēdziena Izdarīt, izveidot slēdzienu.
- inscenēt Izdarīt, notēlot, sarīkot (ko), lai ar savu izturēšanos, rīcību maldinātu.
- Palaist nagus Izdarīt, parasti sīku, zādzību.
- Palaist nagus (arī pirkstus) Izdarīt, parasti sīku, zādzību.
- Palaist pirkstus (arī nagus) Izdarīt, parasti sīku, zādzību.
- pakalpot Izdarīt, paveikt (ko, piemēram, pasniegt, aiznest, atvest), lai apmierinātu (kāda, parasti ikdienas, sadzīves) vajadzības, prasības.
- dabūt Izdarīt, paveikt (parasti ar pūlēm) fizisku darbību.
- Pārspēt (pašam) sevi Izdarīt, paveikt ko ievērojami labāk, nekā parasti pats to spēj izdarīt, paveikt.
- notaisīt Izdarīt, paveikt. Arī izveidot.
- izdabāt Izdarīt.
- izdevība Izdevīgs gadījums, labvēlīgi, vēlami apstākļi (ko darīt).
- ilgoties Izjust dziļu, parasti arī ilgstošu, vēlēšanos (ko sasniegt, iegūt, izdarīt u. tml.).
- iežēloties Izjust līdzjūtību, žēlumu (pret kādu). Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt (ko kāda labā). Apžēloties.
- tīkot Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt, arī ko iegūt).
- iekāroties Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
- kārot Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
- kāroties Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
- nožēlot Izjust, arī izpaust žēlumu, neapmierinātību (par ko izdarītu, notikušu).
- izbrīvēt Izkārtot tā, ka nav aizņemts. Padarīt izmantojamu.
- izdaiļot Izkopt, padarīt garīgi bagātāku.
- izstrēbt Izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu. Atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu.
- Izstrēbt putru Izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu. Atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu.
- Izstrēbt putru Izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu. Atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu.
- pielaistīt Izlaistot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī netīru (grīdu, telpu).
- Taisīt nevainīgas acis Izlikties neko nezinām par notikušo, izdarīto, izlikties, ka nav vainīgs.
- atlūgties Izlūgties, lai atbrīvo (no kā) Izlūgties, lai atļauj (ko nedarīt).
- Iztaisīt no kāda lietas koku Izmācīt par prasmīgu darba darītāju.
- Iztaisīt no kāda lietaskoku Izmācīt par prasmīgu darba darītāju.
- Apiet likumu ar līkumu Izmantot kādu likuma formulējuma neprecizitāti, arī citu likumu, lai nesodīts varētu izdarīt nelikumību.
- Apiet likumu ar līkumu Izmantot kādu likuma formulējuma neprecizitāti, arī citu likumu, lai nesodīts varētu izdarīt nelikumību.
- Apiet likumu ar līkumu Izmantot kādu likuma formulējuma neprecizitāti, arī citu likumu, lai nesodīts varētu izdarīt nelikumību.
- izdzēst Iznīcināt, padarīt par nebijušu.
- Triekt zemē Iznīcināt. Arī pakļaut, padarīt padevīgu.
- Triekt zemē Iznīcināt. Arī pakļaut, padarīt padevīgu.
- nolasīt Izpaust, padarīt zināmu ar mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā).
- sakārdināt Izraisīt (kādā), parasti ļoti, spēcīgu tieksmi, vēlēšanos (pēc kā, ko darīt).
- apvainot Izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml. Nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši.
- nodarīt Izraisīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu (ko nevēlamu, ļaunu). Izdarīt (kādam pārestību).
- iedvesmot Izraisīt iedvesmu (1) (radoša darba darītājam).
- Gulēt uz sirdsapziņas Izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
- Gulēt (arī gulties, būt) uz sirdsapziņas Izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
- sadrošināties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt).
- sadūšoties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt).
- sasparoties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, sparu, gribu (parasti ko darīt).
- izvirzīt Izsakot, ierosinot darīt zināmu (piemēram, domu, problēmu). Likt paveikt, realizēt (piemēram, uzdevumu).
- revidēt Izskatīt, pārskatīt (piemēram, teorijas, principus, mācību programmu, lēmumu), lai izdarītu grozījumus (tajos).
- piejaukt Izsvaidot, novietojot (ko) izklaidus, padarīt nekārtīgu (parasti telpu).
- piedāvāt Izteikt gatavību darīt (ko) kāda labā.
- atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt). Atsacīties.
- atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt). Neuzņemties, arī vairs neizpildīt (piemēram, kādu darbu). Atteikties.
- ierosināt Izteikt priekšlikumu (ko darīt).
- piedāvāties Izteikt vēlēšanos, arī gatavību (ko darīt).
- novēlēt Izteikt vēlēšanos, arī likt izdarīt (ko).
- pieteikties Izteikt vēlēšanos, būt ar mieru (ko darīt, veikt). Arī piesolīties.
- noskandināt Izteikt, darīt zināmu.
- izskandināt Izteikt, izpaust, darīt zināmu (daudziem vai visiem).
- izskatīt Iztiesāt, izdarīt juridisku izmeklēšanu.
- ieplēst Iztīrot (kādā vietā) krūmus, celmus, akmeņus u. tml., padarīt (to) lauksaimnieciski izmantojamu.
- atbrīvot Iztukšot (piemēram, trauku). Padarīt lietojamu citam nolūkam.
- spīts Izturēšanās, rīcība, kura krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kuras mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu. Psihisks stāvoklis, kas izpaužas šādā izturēšanās, rīcības veidā.
- Meklēt (sev) galu Izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
- Meklēt (sev) galu (retāk nāvi, kapu) Izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
- Meklēt (sev) nāvi (arī kapu, biežāk galu) Izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
- likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt), ar savu izturēšanos, rīcību, runu piespiest (kādu ko darīt).
- iztapt Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk.
- atturēties Izvairīties (ko darīt, paust savu nostāju) Izturēties pasīvi, izvairīgi (pret ko).
- pieskaņot Izveidot, padarīt atbilstošu (piemēram, kādiem apstākļiem), pielāgot (kāda mērķa sasniegšanai).
- pielāgot Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas.
- piemērot Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas. Pielāgot (2).
- pagludināt Izvēloties atbilstošākus izteiksmes līdzekļus, palabot, padarīt precīzāku (valodu, stilu).
- uzrādīt Izzinot, konstatējot darīt zināmu (piemēram, faktu).
- mudžināt Jaucot, griežot, vīstot u. tml., darīt nekārtīgu (piemēram, diegus, dzijas u. tml.).
- mīcīt Jaukt, spaidīt (kādu masu), lai padarītu (to), piemēram, viendabīgu, elastīgu.
- vēlēties Just vajadzību, tieksmi (ko darīt).
- reize Kā vieta (rindā, secībā), kā kārta (ko darīt, rīkoties). Kārta (2).
- Mājas kārtībā Kādā kolektīvā, iestādē, uzņēmumā u. tml. (ko darīt), nevēršoties pie vadības, citas, parasti augstākas, iestādes u. tml.
- Mājas kārtībā Kādā kolektīvā, iestādē, uzņēmumā u. tml. (ko darīt), nevēršoties pie vadības, citas, parasti augstākas, iestādes u. tml.
- izkalpot Kalpojot (pie kāda), izdarīt (tam) pa prātam, apmierināt (to).
- atkapāt Kapājot padarīt neasu (darba rīku, kam ir asmens vai asa mala).
- Kara rētas Kara radītais posis, nodarītie zaudējumi.
- Karā (arī kara) cirstās brūces Kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
- Karā (arī kara) sistās (arī cirstās) brūces Kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
- Karā (arī kara) cirstās brūces Kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
- Karā (arī kara) cirstās brūces Kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
- kārība Kāre (ko darīt).
- kārums Kāre (piemēram, ko darīt).
- likt Kāršu spēlē - iemaksāt (kādu summu), izdarīt iemaksu (uz kādu kārti).
- Vidējā kārta Kārta, kas norāda, ka darbība ir koncentrēta darītājā (subjektā).
- Vidējā kārta Kārta, kas norāda, ka darbība ir koncentrēta darītājā (subjektā).
- Darāmā kārta Kārta, kas norāda, ka darbība iziet no darītāja (subjekta) un pāriet uz priekšmetu (objektu).
- čubināt Kārtot, darīt kuplāku (piemēram, apģērbu, matus).
- izkāst Kāšot padarīt tīru, atbrīvot no cietas vielas piejaukumiem (šķidrumu, šķidru masu).
- atkausēt Kausējot ledu, atsegt (ko), arī padarīt (ko) lietojamu.
- vilcināt Kavēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
- maskēt Klājot, liekot ko virsū, priekšā, darīt (ko) neieraugāmu. Pārveidojot (kā) izskatu, darīt (to) neieraugāmu.
- špaktelēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai padarītu gludu šo virsmu. Sliepnēt.
- sliepnēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai padarītu gludu šo virsmu. Špaktelei.
- pieklaudzināt Klaudzinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
- aizklaudzēt Klaudzot aizvērties, aizdarīties.
- pašķiebties Kļūdaini, nepareizi (ko) izdarīt.
- tikt Kļūt tādam, kam ir iespēja (ko darīt, veikt, arī ko izmantot, ar ko darboties).
- kļauties Kļūt, tikt padarītam par (kā) sastāvdaļu, daļu.
- izknābāt Knābājot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
- izknābt Knābjot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
- izknibināt Knibinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu.
- izkniebt Kniebjot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu.
- atklāt Konstatēt un darīt citiem zināmu (ko slēptu). Atmaskot.
- dalīt Kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas).
- dalīties Kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas).
- iekopt Kopjot uzlabot, padarīt auglīgāku (zemi).
- izkopt Kopjot, uzlabojot izveidot ļoti labu. Kopjot padarīt skaistu.
- aizkrāsot Krāsojot padarīt necaurredzamu, necaurspīdīgu u. tml. Krāsojot aizsegt.
- izbužināt Kratot, purinot, spaidot padarīt mīkstu, elastīgu.
- Personiskais galvojums Kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
- Personiskais galvojums Kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
- sadauzīt Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- sasist Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- sagrūst Krītot, atsitoties pret ko u. tml., radīt sastiepumu, sasitumu (parasti kājā, rokā), padarīt sāpīgu (to).
- sadauzīties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu.
- sasisties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu.
- slacīt Krītot, rodoties (uz kā), arī virzoties (pa ko) ar sīkām lāsēm, padarīt (to) mitru, slapju (par šķidrumu, masu).
- izkurināt Kurinot padarīt siltu (krāsni, pavardu). Panākt, ka izkuras (parasti krāsns).
- attīstīt Ķīmiski apstrādāt (apgaismotu negatīvu vai gaismas jutīgu papīru), lai padarītu fotouzņēmumu redzamu.
- Cepuri kuldams Labi, bezrūpīgi (ko darīt, parasti dzīvot, ēst, dzert).
- salāgot Lāgojot (piemēram, detaļas, elementus), padarīt (to) saskares, savienojuma vietas atbilstošas vienu otrai.
- lūgt Laipni izteikt vēlēšanos, prasību (kādam, lai tas ko dara vai atļauj ko darīt).
- aicināt Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt). Izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara). Lūgt, saukt.
- izlaistīt Laistot (šķidrumu), padarīt mitru vai slapju (piemēram, telpu).
- nolaistīt Laistot padarīt mitru (augus, augsni). Aplaistīt.
- aplaistīt Laistot padarīt mitru vai slapju. Vairākkārt vai vairākos paņēmienos apliet.
- aplaizīt Laizot padarīt mitru. Laizot notīrīt. Nolaizīt.
- aizlāpīt Lāpot aizdarīt (piemēram, caurumu, plīsumu).
- deputātnieks Laukstrādnieks, kas samaksu par padarīto darbu saņem deputāta [2] veidā.
- izlauzīt Lauzot, arī ilgi lietojot, izkustināt no parastā stāvokļa, padarīt nelīdzenu.
- izlauzt Laužot radīt (kur, piemēram, robu). Laužot padarīt robainu.
- apliet Lejot (ko virsū), padarīt mitru (augsni ap augu).
- aizliet Lejot aizpildīt, aizdarīt (ar masu, kas sacietē). _imperf._ Liet ciet.
- noliet Lejot padarīt mitru (augus, augsni). Apliet.
- mudžināt Lēni, nemērķtiecīgi veidot, gatavot (ko), darīt (ko).
- čužināties Lēni, neveikli ko darīt.
- dairīties Lēni, vilcinoties darboties, darīt (ko).
- priekšdzija Lente, kura ir padarīta mazliet grodāka un no kuras vērpj dziju.
- aizliekt Liecot padarīt mazliet līku, mazliet ieliekt.
- slēpt Liekot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, darīt nesaskatāmu.
- Krustu nemetis (arī nemezdams) Lielā steigā (doties, darīt).
- nolielīties Lielīties un pabeigt lielīties. Lieloties apsolīties (ko darīt).
- Ar muti kalnus gāzt Lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt, daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
- Ar muti kalnus gāzt Lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt, daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
- Ar muti kalnus gāzt Lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt. Daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
- uzmanība Lieto mutvārdos, lai izteiktu aicinājumu, brīdinājumu sagatavoties kam, piemēram, ko veikt, darīt. Arī rakstveidā, lai izteiktu aicinājumu pievērsties sekojošajam tekstam.
- marš Lieto, lai izteiktu pavēli, pamudinājumu ko darīt (parasti iet, doties).
- Še roka! Lieto, lai izteiktu savu piekrišanu (kā norisei), savu apņemšanos (ko) darīt, (kam) pievienoties.
- Lai iet Lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
- Labs ir! Lieto, lai izteiktu savu pieļāvumu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
- tā Lieto, lai noradītu, ka (kas) ir padarīts, paveikts, noticis.
- nu Lieto, lai pamudinātu sarunbiedru runāt, darīt ko.
- dziedēt Lietojot ārstniecības līdzekļus, padarīt veselu (ķermeņa daļu).
- nolietot Lietojot padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu.
- savalkāt Lietojot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (parasti no auduma, ādas, virvēm gatavotu priekšmetu).
- izstaipīt Lietojot, valkājot padarīt garāku, arī vaļīgāku (piemēram, apģērbu, tā daļas).
- iestaipīt Lietojot, valkājot padarīt pietiekami ērtu, arī vaļīgu (piemēram, apģērbu).
- darītājvārds Lietvārds, kas apzīmē darītāju, darbības veicēju.
- nolīgt Līgstot vienoties (ko veikt, darīt). Līgstot vienoties par paveikto, padarīto dot (noteiktu atlīdzību).
- uzdot Likt (darīt, veikt ko, izturēties kādā veidā), parasti obligāti, saistībā ar pienākumu.
- dīdīt Likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko.
- Piespiest (kādu) pie sienas Likt (kādam) ko darīt pret (tā) gribu. Padarīt (kādu) pretoties nespējīgu.
- Piespiest (kādu) pie sienas Likt (kādam) ko darīt pret (tā) gribu. Padarīt (kādu) pretoties nespējīgu.
- komandēt Likt (kādam) ko darīt, darboties. Rīkot.
- piespiest Likt (kādam) ko darīt, izmantojot, piemēram, savu spēku, varu. Panākt, ka (kāds) ko dara, pakļaujoties rīkotāja gribai.
- dzīt Likt (kādam) ko darīt.
- sadzīt Likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu).
- sasūtīt Likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu).
- nosūtīt Likt doties (kur, uz kurieni). Oficiāli likt doties (kādam ko darīt). Arī norīkot (1).
- izkalpināt Likt vairākkārt apkalpot sevi, darīt ko savā labā.
- vēlēt Likt, arī aicināt (ko darīt).
- rīkot Likt, parasti oficiāli (kādam) ko darīt, veikt, darboties, dot norādījumu.
- atlobīt Lobot atdarīt vaļā.
- aizlodēt Lodējot aizdarīt (plaisu, spraugu). _imperf._ Lodēt ciet.
- rotīt Lokot (ko) pakāpeniski samērā šaurās joslās (uz augšu, arī uz leju), padarīt (to) īsāku vai garāku.
- izložņāt Ložņājot izveidot, radīt ejas, caurumus. Ložņājot padarīt irdenu.
- palūgt Lūgt (parasti īsi) un pabeigt lūgt (kādam, lai tas ko dara vai atļauj ko darīt).
- izlutināt Lutinot padarīt (kādu) pārāk prasīgu, izvēlīgu.
- laist Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā). Ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko).
- dot Ļaut (ko darīt).
- Galvu nepacēlis Ļoti centīgi, uzmanīgi, koncentrēti (ko darīt).
- Galvu nepacēlis Ļoti centīgi, uzmanīgi, koncentrēti (ko darīt).
- iztūļāties Ļoti gausi sagatavoties un sākt (ko darīt).
- Bez (sava) gala Ļoti ilgi, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
- Bez gala un bez mēra Ļoti ilgi, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
- bez Ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
- Bez jēgas Ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
- Bez mēra, arī bez gala un bez mēra Ļoti ilgi, daudz, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
- uzēsties Ļoti neieredzēt (kādu) un censties kaitēt, darīt pāri (tam).
- ieēsties Ļoti neieredzēt (kādu) un censties kaitēt, darīt pāri (viņam).
- sagandēt Ļoti nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt. Padarīt ļoti nepievilcīgu, neizturamu, nepieņemamu.
- piesmērēt Ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
- pietriept Ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
- Kost (vai) pirkstos (arī pirkstā), retāk kost (vai) pirkstus (nost) Ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu.
- Kost (vai) pirkstos (arī pirkstā), retāk kost (vai) pirkstus (nost) Ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu.
- hiperbolizēt Ļoti pārspīlēt (tēlu, domu), lai padarītu emocionālāku, ietekmīgāku.
- saindēt Ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piemēram, apstākļus, attiecības). Ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi).
- pamatīgi Ļoti rūpīgi (ko darīt, veikt), tā, ka atbilst kādām prasībām.
- sagandēt Ļoti sabojāt (veselību). Padarīt slimu (ķermeņa daļu).
- sabeigt Ļoti sabojāt (veselību). Padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- sabendēt Ļoti sabojāt (veselību). Padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- samocīt Ļoti sapūlēt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- kāre Ļoti spēcīga vēlēšanās, tieksme (piemēram, pēc kā, ko darīt). Alkas. Dziņa.
- skarbs Ļoti spēcīgs (piemēram, par vētru, negaisu). Tāds, kas var nodarīt postu.
- nežēlīgs Ļoti spēcīgs, intensīvs, arī tāds, kas spēj nodarīt postu (par parādībām dabā).
- bargs Ļoti spēcīgs. Tāds, kas var nodarīt postu (piemēram, par vētru, negaisu).
- trakot Ļoti spraigi, intensīvi, arī daudz ko darīt.
- Uz nebēdu Ļoti, cik vien iespējams, no visa spēka (ko darīt).
- Līdz nemaņai Ļoti, pārmērīgi (darīt, darboties).
- Līdz nesamaņai Ļoti, pārmērīgi (piemēram, darīt, darboties).
- papildināt Mācoties, strādājot padarīt plašāku, vispusīgāku (ko, piemēram, savas zināšanas, pieredzi). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kāda zināšanas, pieredze) kļūst plašāks, vispusīgāks.
- samaksa Maksa par padarīto darbu.
- nomaskēt Maskējot padarīt (ko) neieraugāmu.
- uzmazgāt Mazgājot padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.). Mazgājot grīdu, klonu u. tml., padarīt tīru (telpu).
- nomazgāt Mazgājot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi.
- izmazgāt Mazgājot padarīt tīru (parasti no iekšpuses).
- izmazgāt Mazgājot padarīt viscaur tīru.
- piemazgāt Mazgājot, mazgājoties padarīt ļoti netīru (parasti ūdeni traukā, arī trauku ar ūdeni).
- Panākt vaļā Mazliet atdarīties atvērties. Arī atirt, atraisītiess.
- apņurcīt Mazliet saburzīt, padarīt negludu, arī netīru, neizskatīgu.
- pavērt Mazliet, daļēji atdarīt (piemēram, acis, muti).
- pataisīt Mazliet, daļēji atdarīt (piemēram, acis, muti). Pavērt (2).
- pieslīpēt Mazliet, vietumis slīpējot, padarīt (ko) asāku.
- lūkot Mēģināt (ko darīt).
- indēties Mēģināt izdarīt pašnāvību, lietojot indi.
- Ar galvu sienā (arī caur sienu, arī mūrī) skriet Mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- Mesties (vai) ar galvu (arī pieri) sienā (arī mūrī) Mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- Ar galvu (arī pieri) mūrī (arī sienā, caur sienu) skriet, arī mesties (vai) ar galvu (arī pieri) mūrī (arī sienā) Mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- Ar pieri (arī galvu) mūri (arī sienā, caur sienu) skriet, arī mesties (vai) ar pieri sienā (retāk mūrī) Mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- Ar galvu (arī pieri) sienā (arī caur sienu, mūrī) skriet, arī mesties (vai) ar galvu (arī pieri) sienā (arī mūrī) Mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- Skriet sienā, arī skriet (arī mesties) ar pieri (arī galvu) sienā (arī mūrī, caur sienu, caur mūri) Mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- miekšķēt Mērcējot darīt mīkstu.
- izmērcēt Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni). Mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu.
- atmērcēt Mērcējot, mitrinot padarīt mīkstu, mīkstāku. Atmiekšķēt.
- uzmēzt Mēžot, slaukot padarīt tīru (piemēram, klonu). Mēžot, slaukot, piemēram, klonu, padarīt tīru (telpu, laukumu u. tml.).
- piemīdīt Mīdot saspiest, padarīt blīvāku.
- izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur bedrainu. Mīdot, arī mīdoties viscaur nodeldēt.
- izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur negludu.
- atmiecēt Miecējot padarīt mīkstāku, mīkstu.
- atmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt mīkstu vai mīkstāku.
- izmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt pilnīgi mīkstu.
- graut Militārā darbībā iznīcināt (pretinieku), nodarīt zaudējumus (pretiniekam).
- piemīt Minot, mīdot saspiest, padarīt blīvāku.
- izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur bedrainu. Minot, staigājot viscaur nodeldēt.
- izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur negludu.
- piemīņat Miņājot saspiest, padarīt blīvāku. Piemīdīt (1).
- izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur bedrainu. Mīņājot, arī mīņājoties viscaur nodeldēt.
- izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur negludu.
- Kauna dēļ (arī pēc) Morāles normu, arī morālu jūtu dēļ (piemēram, ko darīt).
- gumdīt Mudināt (ko darīt). Arī kūdīt.
- samudināt Mudinot panākt, ka (kāds) sāk ko darīt, rīkoties.
- samudžināt Mudžinot padarīt nekārtīgu, grūti atšķetināmu, iztaisnojamu (ko, piemēram, diegus, dzijas u. tml.). Nekārtīgi savīstīt (piemēram, drānu).
- aizmūrēt Mūrējot aizdarīt, aizpildīt. _imperf._ Mūrēt ciet.
- kukulis Nauda vai materiāla vērtība, ko dod (parasti amatpersonai), lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
- Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nedarīt nekā (ar kādu priekšmetu, ierīci u. tml.).
- Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nedarīt nekā (ar kādu priekšmetu, ierīci u. tml.).
- Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nepieskarties, nedarīt pāri (kādam) fiziski (par cilvēkiem). Neuzbrukt (kādam) - par dzīvniekiem.
- Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nepieskarties, nedarīt pāri (kādam) fiziski (par cilvēkiem). Neuzbrukt (kādam) - par dzīvniekiem.
- aizmirst Neaptvert (ko izdarīt, piemēram, aiz pārsteiguma, pārdzīvojuma).
- tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
- slikti Neatbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
- lauzties Neatlaidīgi censties (piemēram, ko panākt, izdarīt).
- urdīt Neatlaidīgi mudināt, skubināt (kādu ko darīt).
- vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā.
- noliegt Neatļaut, arī traucēt, kavēt (ko darīt). Aizliegt.
- Nelikt (ne) pirkstu klāt, arī nelikt rokas klāt Nedarīt nekā (ar ko, kur).
- likties Nedarīt, nerīkoties tā, ka (kādam) atkārtoti jālūdz, jāsaka u. tml. (ko darīt).
- kautrēties Neērtuma izjūtas, mulsuma dēļ neuzdrošināties (ko darīt).
- Izspēlēt trumpi (retāk kārti) Negaidīti pateikt, izdarīt ko ietekmīgu, svarīgu.
- Izspēlēt kārti (biežāk trumpi) Negaidīti pateikt, izdarīt ko ietekmīgu, svarīgu.
- Izspēlēt trumpi (retāk kārti) Negaidīti pateikt. Izdarīt ko ietekmīgu, svarīgu.
- piemirst Neiedomāties (ko izdarīt), piemēram, pārdzīvojuma, notikuma ietekmē. Neviļus, negribēti neizdarīt (ko).
- aizmirst Neiedomāties (ko izdarīt).
- Dot vaļu Neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
- Dot (arī ļaut) vaļu Neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
- pakauties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu). Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
- pabakstīties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko) negribīgi, bez enerģijas.
- padarboties Neilgu laiku, mazliet darīt kādu darbu, būt aizņemtam, nodarboties (ar ko).
- pastīvēties Neilgu laiku, mazliet darīt ko (parasti celt) ar piepūli.
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet darīt ko ar grūtībām. Paiet, pavirzīties ar grūtībām.
- paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi.
- paburties Neilgu laiku, mazliet darīt ko sarežģītu, arī neparastu.
- pakūņoties Neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām). Paķepuroties.
- pamēģināt Neilgu laiku, mazliet mēģināt (ko izdarīt, sasniegt).
- paslīpēt Neilgu laiku, mazliet pilnveidot, bagātināt, padarīt kvalitatīvāku.
- atstāt Neizdarīt (ko vajadzīgu), neradīt, neizraisīt (vēlamo rezultātu).
- pamest Neizdarīt (ko vajadzīgu), neradīt, neizraisīt (vēlamo rezultātu).
- Turēt (arī glabāt) (sveci) zem pūra Neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
- Turēt (arī glabāt) sveci zem pūra Neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
- Turēt (arī glabāt) (sveci) zem pūra Neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
- Glabāt (arī turēt) (sveci) zem pūra Neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, maku...
- Nelikt (ne) pirkstu klāt, arī nelikt rokas klāt Nekā nedarīt (ar ko, kur).
- Nelikt rokas klāt, arī nelikt (ne) pirkstu klāt Nekā nedarīt (ar ko, kur).
- Nepacelt (arī nepacilāt, biežāk nepakustināt) ne (mazo) pirkstiņu (arī pirkstu) Nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
- Nepacilāt (arī nepacelt, biežāk nepakustināt) ne (mazo) pirkstiņu (arī pirkstu) Nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
- Nepakustināt (retāk nepacelt, nepacilāt) ne (mazo) pirkstiņu (arī pirkstu) Nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
- Nepakustināt (retāk nepacelt, nepacilāt) (ne) (mazo) pirkstiņu (arī (ne) pirkstu) Nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
- Nepakustināt (retāk nepacelt, nepacilāt) (ne) pirkstu (arī (mazo) pirkstiņu) Nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
- durnēt Nekā nedarīt. Arī klusēt.
- lodziņš Neliela atvere sienā (parasti starp divām telpām vai telpas daļām), ko var arī aizdarīt.
- kriminālaborts Nelikumīgi izdarīts aborts.
- Apcirpt spārnus Neļaut kādam ko darīt. Ierobežot kāda rīcību vai darbību.
- Apcirpt spārnus Neļaut kādam ko darīt. Ierobežot kāda rīcību vai darbību.
- atturēt Neļaut, aizliegt (ko darīt), aizkavēt (kādu rīcību).
- liegt Neļaut, arī traucēt, kavēt (ko darīt).
- atraut Neļaut, kavēt darīt (ko) vai nodarboties (ar ko).
- samocīt Nemākulības, paviršības u. tml. dēļ sabojāt, padarīt nekvalitatīvu, parasti pilnīgi (piemēram, produktu, augsni).
- pinckāties Nemākulīgi, arī nevajadzīgi ko darīt.
- ķērnāties Nemākulīgi, arī nevajadzīgi ko darīt. Arī ķēpāties (3).
- ēst Nemitīgi pārmest, nedot miera, sagādāt nepatikšanas, sāpes, ciešanas, nodarīt ļaunu (kādam).
- piegružot Nenovācot gružus, arī atkritumus, padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu. Arī piemētāt (1).
- piedrazāt Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru. Arī piemētāt.
- pilnvara Neoficiālas tiesības (ko darīt).
- vīžot Nepadoties slinkumam, nolaidībai, gribēt, arī spēt (ko darīt, paveikt).
- nosaimniekot Nepareizi, neprasmīgi saimniekojot, padarīt mazvērtīgu, arī iznīcināt.
- Bez galvas Nepareizi, nesaprātīgi, bez apdomās (ko darīt, rīkoties).
- mānija Nepārvarama tieksme (ko darīt, kā izturēties).
- nokavēt Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
- novēlot Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā. Nokavēt (2).
- nokavēties Nepaveikt, nepadarīt īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
- tūļāties Nepietiekami ātri, vilcinoties, arī neveikli ko darīt, rīkoties.
- Uz savu galvu Neprasot atļauju, padomu, arī nerēķinoties ar citiem (ko darīt, rīkoties).
- Glaudīt pret spalva Nerunāt, arī nedarīt (kādam) pa prātam, - neizdabāt.
- Glaudīt pret spalvu Nerunāt, arī nedarīt (kādam) pa prātam. Neizdabāt.
- vilcināties Nesākt, arī nesteigties (parasti, ko darīt).
- saraustīt Nesot, ceļot, darot ko smagu, sapūlēt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- saraustīties Nesot, ceļot, darot ko smagu, sapūlēties, padarīt sāpīgu ķermeņa daļu.
- Vaiga sviedros, arī (ar) sviedriem vaigā Netaupot spēkus, smagi (ko darīt). Arī čakli (ko darīt).
- Vaiga sviedros, arī (ar) sviedriem vaigā Netaupot spēkus, smagi (ko darīt). Arī čakli (ko darīt).
- nokavēties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
- novēloties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā. Arī nokavēties (2).
- savazāt Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, neizskatīgu.
- gaidīt Neuzsākt (ko darīt), atturēties (no kādas darbības).
- samudžināt Nevajadzīgi sarežģīt, padarīt grūti uztveramu, izprotamu (sabiedrisku parādību, arī darbību, norisi u. tml.).
- kūņoties Neveikli, nemākulīgi, arī tūļīgi, gausi ko darīt.
- apburzīt Nevērīgi valkājot, lietojot, padarīt negludu, neizskatīgu. Mazliet saburzīt.
- iedurt Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu) un ievainot. Durot ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes, ievainotu.
- nolaistīt Neviļus, negribēti izlaistot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
- noliet Neviļus, negribēti izlejot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
- iesprukt Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izdarītam.
- pievazāt Nevīžīgi izmētājot, novietojot nepiemērotā vietā (dažādus priekšmetus), padarīt nekārtīgu, arī netīru (piemēram, telpu, apkārtni).
- bakstīties Nevīžīgi, nolaidīgi strādāt. Negribīgi, bez enerģijas darīt (ko).
- No paša (arī sākta) gala No (paša) sākuma (ko darīt).
- No sākta (arī paša) gala No (paša) sākuma (ko darīt).
- apdeldēt No virspuses novalkāt, nolietot. Lietojot padarīt neizskatīgu.
- apkaunot Nodarīt kaunu, negodu.
- postīt Nodarīt lielus zaudējumus (kam), ļoti nevēlami iedarboties (uz ko) - par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.
- postīt Nodarīt lielus zaudējumus (piemēram, bojājot, iznīcinot).
- gremdēt Nodarīt ļaunu, kaitēt (kādam).
- Griezt makā (robu) Nodarīt materiālus zaudējumus.
- Iegriezt makā (robu) Nodarīt materiālus zaudējumus.
- (Ie)griezt makā (robu) Nodarīt materiālus zaudējumus.
- aiztikt Nodarīt pāri (fiziski), nodarīt ļaunu. Aizskart.
- Nodarīt (arī padarīt) gauži Nodarīt pāri.
- Padarīt (arī nodarīt) gauži Nodarīt pāri.
- darīt Nodarīt, izdarīt (kādam ko sliktu).
- padarīt Nodarīt, izdarīt (kādam, kam ko nevēlamu).
- doma Nodoms (ko darīt).
- atklāt Nodot lietošanai, padarīt pieejamu, skatāmu (parasti ar svinīgu ceremoniju).
- nolūzt Nogurstot neizturēt līdz galam, pārtraukt ko darīt.
- sadomāt Nolemt, nodomāt (ko veikt, darīt).
- aprīt Nomākt, padarīt nedzirdamu (par skaņām, troksni).
- piemētāt Nometot, izmētājot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
- Iet nāvē Nonākt apstākļos, kad jāzaudē dzīvība. Izdarīt pašnāvību.
- Iet nāvē Nonākt apstākļos, kad jāzaudē dzīvība. Izdarīt pašnāvību.
- līdzi Norāda uz (darītāju) savstarpējo saistību. Kopā ar.
- bez Norāda uz darītāja vai objekta nošķirtību no kā.
- par Norāda uz laiku, pēc kura izbeigšanās kas notiek, iestājas, tiek darīts. Pēc [2] (1).
- labad Norāda uz nolūku. Norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
- ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aizdarīts, aizvērts, aiztaisīts.
- vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts.
- dēļ Norāda uz to, kā labā, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
- pēc Norāda uz to, kā labā, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
- labs Norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts. Labad.
- pa Norāda uz to, pēc cik ilga laika kas notiek, iestājas, tiek darīts. Pēc.
- tāpat Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, tiek darīts bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības.
- tā Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, tiek darīts bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības. Tāpat [1].
- tāpat Norāda, ka (kas) notiek, tiek darīts bez īpašas gatavošanās, arī ne sevišķi rūpīgi. Tā, kā parasti (ir darīts, noticis).
- sa- Norāda, ka (kas) tiek padarīts, kļūst, parasti ļoti, viscaur netīrs, arī traipains.
- priekša Norāda, ka (ko) dara, (kas) tiek darīts pirms noteiktā laika, termiņa.
- iz- Norāda, ka darbību veic daudzi vai visi darītāji.
- garām- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītājam virzoties kam garām.
- pretim- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītājam virzoties kam pretī, pretējā virzienā vai ka nosauktajā stāvoklī kāds atrodas kam pretī.
- brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir neparastas īpašības, spējas darīt brīnumus.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veicis pats darītājs vai arī tas attiecas uz pašu darītāju.
- priekšraksts Norādījumi, noteikumi (kādai rīcībai, darbībai), ieteikums (kā, ko darīt).
- rīkojums Norādījums, parasti oficiāls, saistošs (ko darīt, kā izturēties). Arī pavēle.
- pavēlēt Norādīt (kādam) ko darīt. Izteikt, rakstiski formulēt pavēli (1).
- brīdināt Norādīt (uz ko draudošu), darīt piesardzīgu, uzmanīgu, atturēt (no kā).
- noārdēt Norūdīt, padarīt izturīgu (parasti cilvēku).
- pārbaudīt Noskaidrot, kontrolēt (darba gaitu, paveikto, padarītā darba kvalitāti).
- pārsusināt Nosusinot padarīt pārāk sausu.
- piesvaidīt Nosviežot, izsvaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu. Piemētāt (1).
- novazāt Novalkāt, nolietot tā, ka kļūst ļoti netīrs, neizskatīgs. Arī padarīt netīru, notraipīt.
- līdzināt Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt. Padarīt vienādus, līdzvērtīgus.
- dažādot Novērst vienveidību, vienmuļību. Padarīt daudzveidīgu (2).
- atrauties Novērsties (piemēram, no skatāmā, darāmā), pārtraukt ko darīt.
- nosegt Novietojot (ko) virsū, pāri, arī priekšā, aizdarīt ciet.
- noslēpt Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, padarīt neredzamu (to).
- pielūžņot Novietojot bez noteiktas kārtības, arī nenovācot (parasti bojātus, lietošanai nederīgus priekšmetus), padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
- aizlikt Novietojot, noliekot priekšā, aizdarīt, aizpildīt. _imperf._ Likt ciet.
- nosegt Novietojoties (kam) virsū, aizdarīt (to) ciet.
- sabiezināt Novietot cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus priekšmetus, elementus). Padarīt (parasti vienveidīgu priekšmetu, elementu novietojumu) tādu, kur tie atrodas cieši, tuvu cits pie cita.
- raisīt Ņemt nost, vilkt nost (parasti aizdarītu apģērba gabalu).
- pilnvara Oficiāli apstiprinātas (atsevišķas personas, organizācijas u. tml.) tiesības (ko darīt). Dokuments, kas apliecina šādas tiesības.
- atļauja Oficiāli apstiprinātas tiesības (ko darīt). Dokuments, kas apliecina šādas tiesības.
- noslēgt Oficiāli vienoties (par ko). Savstarpēji vienojoties, padarīt (ko) par spēkā esošu.
- pavēste Oficiāls (parasti tiesas, prokuratūras, kara komisariāta) rakstveida uzaicinājums (kur ierasties, ko darīt).
- norīkojums Oficiāls rīkojums, arī norādījums (kādam ko darīt).
- pievienot Organizatoriski padarīt par (kādas valsts, organizācijas u. tml.) sastāvdaļu.
- palūgt Paaicināt (kādu kur iet, ko darīt).
- apčubināt Paceļot vai ar plaukstām nolīdzinot, padarīt (guļas vietu) mīkstāku.
- čubināt Paceļot vai nolīdzinot ar rokām, darīt (piemēram, guļasvietu) mīkstāku.
- apmiglot Padarīt (acis) neskaidras, miglainas, mazinot redzes vai uztveres spēju.
- izskalot Padarīt (ceļu) nelietojamu, neizbraucamu (parasti par palu vai lietus ūdeņiem).
- atbrīvot Padarīt (cilvēku) brīvu (politiski, ekonomiski, tiesiski).
- aizdarīt Padarīt (ēdienu) taukāku, pieliekot pavalgu, aizdaru.
- aizplīvurot Padarīt (faktu, domu) neskaidru, grūti saprotamu vai uztveramu. Maskēt.
- aizdarīt Padarīt (kā iekšējo daļu) no ārpuses nepieejamu (piemēram, aizbāžot, aizsedzot ar ko).
- atdarīt Padarīt (kā iekšējo daļu) no ārpuses pieejamu (piemēram, ko paceļot, izvelkot, atvelkot).
- atbrīvot Padarīt (kādam pienākumam vai saistībai) nepakļautu.
- atdzīvināt Padarīt (kādu teritoriju) izmantojamu augu audzēšanai.
- Sastindzināt sirdi Padarīt (kādu) bezjūtīgu.
- (Sa)stindzināt sirdi Padarīt (kādu) bezjūtīgu.
- Stindzināt sirdi Padarīt (kādu) bezjūtīgu.
- izērmot Padarīt (kādu) neparastu, jocīgu.
- atbruņot Padarīt (kādu) nespējīgu turpināt strīdu, apspiest (kāda) naidīgo izturēšanos (ar savu runu, izturēšanos)
- veikt Padarīt (kādu) vāju, pretoties nespējīgu.
- banalizēt Padarīt (ko vērtīgu, cienījamu) banālu. Novazāt, nodrāzt.
- primitivizēt Padarīt (ko, parasti atziņu, mākslas tēlu) pārāk vienkāršu, arī nepilnīgu. Arī apzināti vienkāršot (ko).
- racionalizēt Padarīt (ko, parasti darbību, norisi ražošanā, arī ražošanas produkciju) lietderīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
- sazarot Padarīt (ko, parasti parādību sabiedrībā), parasti ievērojami, daudzveidīgu.
- paspilgtināt Padarīt (ko, piemēram, mākslas darbu, tā sastāvdaļas) izteiksmīgāku.
- liesināt Padarīt (ko, piemēram, mālus) liesāku, piejaucot parasti smiltis.
- normalizēt Padarīt (ko) atbilstošu normai (2), panākt, ka (kas) atbilst normai (2).
- demokratizēt Padarīt (ko) demokrātisku vai demokrātiskāku.
- apgaismot Padarīt (ko) gaišu (ar gaismas avotu).
- apgaismot Padarīt (ko) gaišu, izstarojot gaismu (par gaismas avotiem).
- samākslot Padarīt (ko) īstenībai neatbilstošu, parasti (to) pārspīlējot, pārmērīgi izskaistinot.
- konkretizēt Padarīt (ko) konkrētu (1). Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst konkrēts (1).
- konkretizēt Padarīt (ko) konkrētu (2). Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst konkrēts (2).
- liberalizēt Padarīt (ko) liberālu (1) vai liberālāku.
- pielīdzināt Padarīt (ko) līdzenāku.
- literarizēt Padarīt (ko) literāru (1), iekļaut daiļdarbā.
- anestezēt Padarīt (ko) nejutīgu.
- aprīt Padarīt (ko) nesaskatāmu, nemanāmu, aizsegt.
- normalizēt Padarīt (ko) normālu (1) vai normālāka, panākt, ka (kas) kļūst normāls (1) vai normālāks.
- normalizēt Padarīt (ko) normālu (2) vai normālāku, panākt, ka (kas) kļūst normāls (2) vai normālāks.
- fetišizēt Padarīt (ko) par fetišu (1).
- priekšmetiskot Padarīt (ko) par priekšmetu (1).
- sabiedriskot Padarīt (ko) par tādu, kas ir saistīts ar lielu sabiedrības daļu; padarīt (ko) par kopīgu sabiedrībai, arī par sabiedrības īpašumu.
- pelēkot Padarīt (ko) pelēku.
- piepildīt Padarīt (ko) pilnvērtīgu, saturīgu (ar ko).
- plānināt Padarīt (ko) plānu vai plānāku.
- atsegt Padarīt (ko) redzamu (atbrīvojot no virskārtas).
- atsegt Padarīt (ko) redzamu, noņemot (to, kas apsedz, aizklāj).
- revolucionizēt Padarīt (ko) revolucionāru [2] (1) vai revolucionārāku. Pamudināt uz revolucionāru [2] (1) darbību.
- ierobīt Padarīt (ko) robainu.
- atdzīvināt Padarīt (ko) rosīgu, darbīgu.
- atsaldināt Padarīt (ko) saldu, saldāku.
- atdzīvināt Padarīt (ko) spilgtāku, pievilcīgāku, izteiksmīgāku. Būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgtāks, pievilcīgāks, izteiksmīgāks.
- trivializēt Padarīt (ko) triviālu.
- Izcirst (arī pavērt) logu Padarīt (ko) tuvāku, pieejamāku. Radīt jaunas iespējas.
- Pavērt (arī izcirst) logu Padarīt (ko) tuvāku, pieejamāku. Radīt jaunas iespējas.
- universalizēt Padarīt (ko) universālu.
- izgrambāt Padarīt (ko) viscaur grambainu.
- izkrokot Padarīt (ko) viscaur krokainu.
- izkruzuļot Padarīt (ko) viscaur kruzuļainu.
- izrievot Padarīt (ko) viscaur rievainu.
- izrobot Padarīt (ko) viscaur robainu, nelīdzenu.
- sapiparot Padarīt (ko), parasti pārmērīgi, nepieklājīgu, rupju.
- sarūtot Padarīt (ko), parasti pilnīgi, viscaur, rūtainu.
- cirtot Padarīt (matus) cirtainus.
- imunizēt Padarīt (organismu) imūnu (piemēram, potējot).
- izmantot Padarīt (parasti kultūras vērtības) par pamatu (kam), ietvert par sastāvdaļu (kam).
- appūst Padarīt (parasti sejas ādu) sārtāku, tumšāku, arī cietāku, asāku (par vēju).
- apraut Padarīt (parasti seju) sārtāku, tumšāku, arī cietāku, asāku (par veļu, sauli, salu).
- noplicināt Padarīt (parasti vietu, teritoriju) nabadzīgu, nenozīmīgu, arī samazināt (tās) ietekmi.
- sagatavot Padarīt (pārtikas produktu) uzglabājamu, arī patērēšanai derīgu. Arī pagatavot (ēdienu).
- uzsārtināt Padarīt (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem) sārtus (vaigus, lūpas), parasti mazliet.
- savandīt Padarīt (piemēram, zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi.
- izvagot Padarīt (priekšmetu) rievainu, viscaur saskrambāt.
- laidināt Padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veida atdzist.
- pabiezināt Padarīt (šķidrumu, masu) biezāku.
- biezināt Padarīt (šķidrumu, masu) biezu vai biezāku.
- atsvabināt Padarīt (valsti, teritoriju, arī tautu) neatkarīgu, nepakļautu (okupācijai, naidīgai varai u. tml.). Atbrīvot (2).
- atbrīvot Padarīt (valsti, teritoriju, arī tautu) neatkarīgu, nepakļautu (okupācijai, naidīgai varai).
- cietināt Padarīt (veļu) cietāku, mazāk burzīgu (ar cieti).
- cietināt Padarīt (vielu) cietu, blīvu, izturīgu.
- nocietināt Padarīt (vielu) cietu, blīvu, izturīgu.
- atkarot Padarīt (zemi) derīgu (lauksaimnieciskai) izmantošanai (piemēram, likvidējot purvus, mežus).
- saasināt Padarīt aktuālu, arī būtisku (problēmu, jautājumu, prasības u. tml.).
- saasināt Padarīt akūtu (slimību, tās izpausmes). Pasliktināt (veselības stāvokli).
- Izmērcēt (arī samērcēt) līdz pēdējai vīlei (arī līdz ādai, kaulam) Padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lielu).
- Izmērcēt līdz ādai (arī kaulam, pēdējai vīlei) Padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- Samērcēt (arī izmērcēt) līdz pēdējai vīlei (arī līdz ādai, kaulam) Padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- Samērcēt (arī izmērcēt) līdz pēdējai vīlei Padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- papildināt Padarīt ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāku (piemēram, stāstījumu, dokumentu), pievienojot (tam) jaunu daļu. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, stāstījums, dokuments) kļūst ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāks, ka (tas) tiek paplašināts.
- aromatizēt Padarīt aromātiska, smaržīgu.
- izasināt Padarīt asu. Iztrīt, uzasināt.
- piemērot Padarīt atbilstošu (piemēram, apstākļiem, iespējām). Pielāgot (3).
- atdzīvināt Padarīt atkal mundru, možu, rosīgu, darbīgu (cilvēku).
- Likt uz spēles Padarīt atkarīgu no nejaušības, apstākļiem, pakļaut riskam.
- Likt uz spēles Padarīt atkarīgu no nejaušības, apstākļiem, pakļaut riskam.
- iezīmēt Padarīt atšķirīgu ar kādu zīmi, īpašību.
- izcelt Padarīt atšķirīgu no pārējā teksta (burtu, vārdu ar salikumu, rakstījumu).
- attālināt Padarīt atšķirīgu, ar citādām, jaunām īpašībām.
- automatizēt Padarīt automātisku (kādu procesu). Likt automātiski darboties (kādam mehānismam, iekārtai).
- automatizēt Padarīt automātisku (piemēram, kustību).
- bagātināt Padarīt bagātāku, pilnīgāku.
- iebaidīt Padarīt bailīgu. Panākt, ka baidās. Iedvest bailes.
- iebiedēt Padarīt bailīgu. Panākt, ka baidās. Iedvest bailes. Iebaidīt.
- balsināt Padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem).
- bēdināt Padarīt bēdīgu.
- iebiezināt Padarīt biezāku (parasti ēdienu, piemēram, ar miltu piedevu).
- notušēt Padarīt blāvu, mazāk spilgtu (krāsu, gaismu u. tml.).
- blīvēt Padarīt blīvu vai blīvāku (piemēram, spiežot, stampājot, aizdarot spraugas).
- pieblīvēt Padarīt blīvu, līdzenu (piemēram, piespiežot, aizdarot spraugas).
- blietēt Padarīt blīvu, līdzenu (piemēram, zemi, betonu), spēcīgi sitot, stampājot.
- atbrīvot Padarīt brīvu (ieslodzītu, sagūstītu, saistītu cilvēku).
- atsvabināt Padarīt brīvu (ieslodzītu, sagūstītu, saistītu cilvēku). Atbrīvot (1).
- izbrīvēt Padarīt brīvu, atbrīvot (cilvēku).
- atbrīvot Padarīt brīvu, neaizņemtu (piemēram, telpu, laukumu, transportlīdzekli), aizejot vai liekot aiziet.
- brūnināt Padarīt brūnganu, brūnu (piemēram, ādu) - par sauli, vēju.
- apbrūnināt Padarīt brūnu (cilvēka ādu) - par sauli, vēju. Apraut, appūst.
- noārdēt Padarīt brūnu, arī raupju (ķermeņa daļu) - par sauli, vēju.
- humanizēt Padarīt cilvēkam piemērotu, cilvēkam lietojamu.
- atbruņot Padarīt cīņas nespējīgu, atņemot ieročus, apbruņojumu. Likvidēt bruņotos spēkus.
- Raut darbu no rokām ārā Padarīt cita vietā. Padarīt cita darbu.
- nodot Padarīt citiem uztveramu to (parasti psihisku stāvokli), ko grib slēpt.
- izdaiļot Padarīt daiļu, patīkamu.
- kuplināt Padarīt daudzveidīgāku, bagātāku (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.). Papildināt.
- daudzveidot Padarīt daudzveidīgu (2), dažādot.
- samezglot Padarīt daudzveidīgu, sarežģītu, konfliktiem bagātu (parasti daiļdarbu, tā sižetu).
- atmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu.
- izmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu.
- aizduļķot Padarīt duļķainu, neskaidru, netīru (šķidrumu).
- apkaitināt Padarīt dusmīgu. Aizkaitināt.
- aizkaitināt Padarīt dusmīgu. Sakaitināt.
- nostiprināt Padarīt dziļāku, aptverošāku, arī stabilāku (piemēram, attiecības, uzskatus).
- dzīvināt Padarīt dzīvību (1) iespējamu, veicināt to, būt par cēloni, ka dzīvība (1) ir iespējama, tiek veicināta.
- pagarināt Padarīt garāku (ejamo, braucamo attālumu).
- izstiept Padarīt garāku (rindu, kolonnu u. tml.).
- izlaist Padarīt garāku, platāku (tērpu, tā daļas), izmantojot iešūtas joslas.
- palaist Padarīt garāku, platāku (tērpu, tā daļas). Atārdīt (vīles, iešuves), lai padarītu tērpu, tā daļas garākas, platākas.
- izgludināt Padarīt gludu (piemēram, drēbi, papīru), izlīdzinot, parasti ar rokām, rievas, grumbas u. tml. Izlīdzināt, parasti ar rokām (rievas, grumbas u. tml.).
- apgludināt Padarīt gludu vai gludāku (visapkārt, no vairākām pusēm).
- nogludināt Padarīt gludu, līdzenu.
- pagrūtināt Padarīt grūtāku.
- samezglot Padarīt grūti nokārtojamu, atrisināmu (piemēram, parādību sabiedrībā, problēmu). Sarežģīt (piemēram, dzīvi, attiecības).
- sabojāt Padarīt grūtu, smagu (piemēram, dzīvi), izjaukt (piemēram, pasākumu, ieceri).
- pagurdināt Padarīt gurdenāku, vārgāku, nespēcīgāku.
- pastiprināt Padarīt iedarbīgāku (darbību, procesu).
- pieteikt Padarīt iepriekš zināmu.
- iesārtot Padarīt iesārtu.
- īgnēt Padarīt īgnu.
- paildzināt Padarīt ilgāku (darbību, norisi, stāvokli).
- pagarināt Padarīt ilgāku (darbību, norisi, stāvokli). Paildzināt (1).
- paildzināt Padarīt ilgāku (laikposmu).
- pagarināt Padarīt ilgāku (laikposmu). Paildzināt (2).
- sabiezināt Padarīt intensīvu, ietekmīgu (parasti negatīvu parādību sabiedrībā). Padarīt intensīvu, iedarbīgu (parasti psihisku stāvokli).
- atsvaidzināt Padarīt interesantāku, daudzveidīgāku.
- īsināt Padarīt interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu). Kavēt (piemēram, laiku).
- apirdināt Padarīt irdenu, uzirdināt (parasti augsni ap ko, kam apkārt)
- paīsināt Padarīt īsāku.
- apmizot Padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus) - par ko skābu.
- atmizot Padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus) - par ko skābu. Nomizot.
- Iztaisīt par cilvēku, arī iztaisīt no kāda cilvēku Padarīt kāda raksturu, uzvedību labāku.
- Pataisīt (arī iztaisīt) par cilvēku Padarīt kāda raksturu, uzvedību labāku.
- Iztaisīt par cilvēku, arī iztaisīt no kāda cilvēku Padarīt kāda raksturu, uzvedību labāku.
- pievaldīt Padarīt klusāku, mierīgāku (piemēram, balsi, izturēšanos).
- sabiezināt Padarīt koncentrētu, arī ietekmīgu (mākslas darba sastāvdaļu, izteiksmes līdzekli).
- pakuplināt Padarīt kuplāku (piemēram, matu sakārtojumu).
- kuplināt Padarīt kuplu vai kuplāku (piemēram, matu sakārtojumu).
- pastiprināt Padarīt labāku, efektīvāku, arī intensīvāku (darbību, procesu).
- aplaimot Padarīt laimīgu. Ļoti iepriecināt.
- pievaldīt Padarīt lēnāku, arī savaldīgāku.
- aplīdzināt Padarīt līdzenu, nolīdzināt (virsmu vai malu visapkārt).
- pietuvināt Padarīt līdzīgu (kam), pielīdzināt (ko atšķirīgu).
- tuvināt Padarīt līdzīgu (kam), veidot (kam) kopējas īpašības, pazīmes.
- atmiekšķēt Padarīt līdzjūtīgu, iejūtīgu (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku).
- kuplināt Padarīt lielāku, plašāku (piemēram, cilvēku grupu).
- atbrīvot Padarīt lietojamu, izmantojamu (spēku, līdzekļus u. tml.), likvidējot saistījumu, noslogojumu vai citus ierobežojumus.
- ielīksmot Padarīt līksmu, iepriecināt.
- izļodzīt Padarīt ļodzīgu, nestipru (priekšmetu).
- izbojāt Padarīt ļoti neglītu, nepatīkamu.
- piecūkot Padarīt ļoti nekārtīgu.
- piemēslot Padarīt ļoti netīru (ar atkritumiem, netīrumiem, grīdu, telpu, apkārtni).
- piedzīvot Padarīt ļoti netīru, arī nekārtīgu (telpu, grīdu).
- piemēslot Padarīt ļoti netīru, ļoti notraipīt ar mēsliem (parasti par dzīvniekiem).
- piecūkot Padarīt ļoti netīru, neizmantojamu (piemēram, telpu, apkārtni).
- piegānīt Padarīt ļoti netīru, neizmantojamu (piemēram, telpu, apkārtni).
- pieķērnāt Padarīt ļoti netīru. Pieķēpāt.
- izmērcēt Padarīt ļoti slapju.
- atmaidzināt Padarīt maigāku, sirsnīgāku, arī pieļāvīgāku (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku).
- noplicināt Padarīt mazāk auglīgu vai neauglīgu (augsni). Būt par cēloni tam, ka (augsne) kļūst mazāk auglīga vai neauglīga.
- paseklināt Padarīt mazāk būtisku, saturīga, padarīt nenozīmīgāku.
- atvēsināt Padarīt mazāk sakarsušu (ķermeni, ķermeņa daļās), radīt vēsuma sajūtu.
- atbrīvot Padarīt mazāk sasprindzinātus (muskuļus).
- noplicināt Padarīt mazāk saturīgu, mazāk daudzveidīgu.
- izlādēt Padarīt mazāk spēcīgu (psihisku stāvokli).
- attālināt Padarīt mazāk tuvu, draudzīgu. Atsvešināt.
- atsvešināt Padarīt mazāk tuvu, draudzīgu. Radīt attiecībās vēsumu.
- saīsināt Padarīt mazāku (piemēram, ejamo, braucamo attālumu), virzoties pa īsāku ceļu.
- iebrūnināt Padarīt mazliet brūnu. Padarīt mazliet tumšāku.
- pakuplināt Padarīt mazliet daudzveidīgāku, bagātāku (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.). Mazliet papildināt.
- apduļķot Padarīt mazliet duļķainu, neskaidru, necaurspīdīgu.
- pakuplināt Padarīt mazliet lielāku, plašāku (piemēram, cilvēku grupu).
- apmuļļāt Padarīt mazliet netīru (no virsas, no ārpuses).
- pieplacināt Padarīt mazliet plakanu.
- pabojāt Padarīt mazvērtīgāku, mazāk noderīgu.
- atlaidināt Padarīt mīkstu (metālu), neasu (asmeni).
- apmirdzēt Padarīt mirdzošu ar savu gaismu.
- nosiekalot Padarīt mitru, slapju, arī notraipīt ar siekalām.
- nobendēt Padarīt nederīgu lietošanai (piemēram, ierīci, darbarīku).
- Izsist no ierindas Padarīt nederīgu, neizmantojamu (piemēram, mašīnu, ierīci).
- Izsist no ierindas Padarīt nederīgu, neizmantojamu (piemēram, mašīnu, ierīci).
- apgrūtināt Padarīt neērtu, traucēt (norisi, darbību).
- pabojāt Padarīt neglītāku, nepatīkamāku.
- bojāt Padarīt neglītu, nepatīkamu.
- neitralizēt Padarīt neitrālu (1).
- bružāt Padarīt neizskatīgu (nevērīgi lietojot).
- apcietināt Padarīt nejūtīgu, nepieejamu (attieksmē pret citiem cilvēkiem).
- Novākt no ceļa Padarīt nekaitīgu. Arī iznīcināt.
- izjaukt Padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus. Sajaukt.
- imobilizēt Padarīt nekustīgu (parasti locekli).
- sabojāt Padarīt nekvalitatīvu, nepieņemamu (piemēram, garšu). Būt par cēloni tam, ka pazūd (apetīte).
- izlīdzināt Padarīt nemanāmu, mazāk redzamu.
- atsvabināt Padarīt nenoslogotu, (kādam pienākumam, saistībai) nepakļautu. Atbrīvot (3).
- atbrīvot Padarīt nenoslogotu, arī nesaistītu.
- saduļķot Padarīt nenoteiktu, sliktu (piemēram, attiecības, noskaņojumu).
- apēnot Padarīt nepatīkamu, drūmu, samaitāt (ko labu). Aptumšot.
- Aizcirst (arī aizvērt) durvis Padarīt nepieejamu (ko). Pārtraukt saistības (ar ko).
- aizžogot Padarīt nepieejamu, norobežojot ar žogu. Nožogot.
- graut Padarīt nerealizējamu (piemēram, plānu).
- nomērdēt Padarīt nesāpīgu, nejūtīgu (piemēram, zobu, nervu).
- apsegt Padarīt nesaskatāmu (par tumsu, miglu, mākoņiem u. tml.).
- hidrofobizēt Padarīt nesaslapināmu ūdenī (materiālu, virsmu u. tml.).
- aptumšot Padarīt neskaidru (apziņu, domas u. tml.).
- apmiglot Padarīt neskaidru (prātu, izpratni, apziņu).
- aizmiglot Padarīt neskaidru (skatienu) - par alkoholisku dzērienu, slimību u. tml.
- aizplīvurot Padarīt neskaidru, miglainu (skatienu, acis).
- aizmiglot Padarīt neskaidru, nesaprotamu, grūti uztveramu (piemēram, domu, uzskatu, nolūku).
- saduļķot Padarīt neskaidru, pretrunīgu (piemēram, apziņu, uzskatus).
- Apstulbot acis Padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
- Apstulbot acis Padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
- piežmiegt Padarīt nespējīgu rīkoties. Arī nonāvēt, iznīcināt.
- Izsist no ierindas Padarīt nespējīgu strādāt, aktīvi darboties (cilvēku).
- Izsist no ierindas Padarīt nespējīgu strādāt, aktīvi darboties (cilvēku).
- aptraipīt Padarīt netīru (vietumis). Notraipīt.
- novārtīt Padarīt netīru, arī notraipīt, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē.
- noziest Padarīt netīru, arī traipainu. Notraipīt.
- nomuļļāt Padarīt netīru, traipainu.
- smulēt Padarīt netīru. Traipīt.
- smurgāt Padarīt netīru. Traipīt.
- samudžināt Padarīt nevajadzīgi sarežģītu, samākslotu, arī juceklīgu (mākslas darbu, tā atsevišķos elementus).
- diskreditēt Padarīt nevērtīgāku, pazemināt. Mazināt (kā) ietekmi, nozīmi.
- sabojāt Padarīt neveselu (ķermeņa daļu), ievērojami pavājināt (tās) funkcijas. Ļoti pasliktināt (veselību).
- ieniķot Padarīt niķīgu, (parasti zirgu).
- mistificēt Padarīt noslēpumainu, mīklainu, piedēvēt neizskaidrojamību. Padarīt maldinošu.
- Pacelt pār (ko), arī pacelt pāri (kam) Padarīt nozīmīgāku (salīdzinājumā ar ko citu).
- kļaut Padarīt par (kā) sastāvdaļu, daļu.
- ietvert Padarīt par (kā) sastāvdaļu, daļu. Iekļaut (2).
- iekļaut Padarīt par (kāda kopuma, sistēmas) sastāvdaļu, daļu.
- uzņemt Padarīt par (kāda kopuma) sastāvdaļu, daļu. Iekļaut (2).
- boļševizēt Padarīt par boļševistisku, palielināt boļševiku ietekmi, boļševiku skaitu (sabiedrībā, organizācijā).
- iekausēt Padarīt par būtisku, neatņemamu sastāvdaļu (piemēram, mākslas darbā). Iekļaut (2).
- Ņemt gūstā Padarīt par gūstekni.
- kanonizēt Padarīt par kanonu [1] (1).
- izslēgt Padarīt par neiespējamu, nepieļaut.
- prostituēt Padarīt par prostitūtu.
- izslēgt Padarīt par spēkā neesošu - panākt, ka zaudē mantošanas tiesības.
- atcelt Padarīt par spēkā neesošu (likumu, pavēli u. tml.).
- nullificēt Padarīt par spēkā neesošu, nenozīmīgu. Anulēt.
- izkropļot Padarīt par tādu, kas neatbilst īstenībai. Sagrozīt.
- pārbiezināt Padarīt pārāk biezu (parasti pārtikas produktu, ēdienu).
- pārpiparot Padarīt pārāk piparotu (ēdienu).
- pārsaldināt Padarīt pārāk saldu (ēdienu, dzērienu).
- pārsālīt Padarīt pārāk sāļu (ēdienu, dzērienu).
- pārskābināt Padarīt pārāk skābu.
- pārslapēt Padarīt pārāk slapju.
- pārspilgtināt Padarīt pārāk spilgtu. Arī padarīt ļoti spilgtu.
- pāršķidrināt Padarīt pārāk šķidru.
- pārtaukot Padarīt pārāk taukainu. Pievienot pārāk daudz taukvielu.
- izkoriģēt Padarīt pareizu, precīzu. Izlabot (2).
- iemidzināt Padarīt pasīvu, trulu (piemēram, apziņu, uztveri, jūtas). Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apziņa, uztvere, jūtas) kļūst pasīvs, truls.
- saldināt Padarīt patīkamu, priecīgu vai patīkamāku, priecīgāku.
- Nostādīt uz kājām Padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei.
- Nostādīt uz kājām Padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei.
- Uzstutēt uz kājām Padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei.
- paļaut Padarīt pieejamu (piemēram, kā iedarbībai, ietekmei).
- nodot Padarīt pieejamu (piemēram, lasītājam, skatītājam iespieddarbu, mākslas darbu).
- atvērt Padarīt pieejamu, dot iespēju lietot, izmantot.
- pavērt Padarīt pieejamu, izmantojamu, arī īstenojamu (piemēram, iespēju, kādu parādību).
- izkropļot Padarīt pilnīgi kroplu.
- bagātināt Padarīt pilnvērtīgāku (piemēram, attīrot, papildinot).
- noplacināt Padarīt plānu vai plānāku, arī zemu vai zemāku.
- ieviest Padarīt plaši zināmu. Padarīt plaši lietojamu.
- appluskāt Padarīt plušķainu, neizskatīgu.
- apspīdēt Padarīt priecīgu, gaišu (par jūtām, idejām u. tml.). Apmirdzēt.
- apstarot Padarīt priecīgu, gaišu (par jūtām, idejām u. tml.). Apmirdzēt.
- apraibināt Padarīt raibu (vispāri vai vairākās vietās).
- noraibināt Padarīt raibu (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- apvaldīt Padarīt rāmāku, pakļaut savai gribai (dzīvnieku).
- atklāt Padarīt redzamu, noņemot, atvirzot to, kas apsedz, aizsedz. Atsegt.
- atklāt Padarīt redzamus (zobus) - par smaidu.
- atsegt Padarīt redzamus (zobus) - piemēram, smejoties.
- apremdināt Padarīt remdenāku.
- retināt Padarīt retāku (augu kopu vai auga daļas).
- izretināt Padarīt retākus augus (kādā vietā).
- ritmizēt Padarīt ritmisku (1) vai ritmiskāku.
- ritmizēt Padarīt ritmisku (2).
- ritmizēt Padarīt ritmisku (3).
- Atraisīt mēli Padarīt runīgu, valodīgu, būt par cēloni tam, ka kļūst runīgs, valodīgs.
- Atraisīt mēli - atraisīt Padarīt runīgu, valodīgu, būt par cēloni, ka kļūst runīgs, valodīgs.
- iemūžināt Padarīt saglabājamu atmiņā, padarīt neiznīkstošu.
- atspaidīt Padarīt sāpīgu (kādu ķermeņa daļu), ilgi balstoties (uz tās). Atspiest (4).
- atspiest Padarīt sāpīgu (kādu ķermeņa daļu), ilgi balstoties uz tās. Atspaidīt (2).
- aizvadīt Padarīt saprotamu (domu, ideju u. tml.).
- sārtot Padarīt sārtu (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem).
- apsārtot Padarīt sārtu.
- apsausināt Padarīt sausāku (parasti no virspuses). Apsusināt.
- kaltēt Padarīt sausu (ādu, gļotādu). Būt par cēloni tam, ka (āda, gļotāda) kļūst sausa.
- izdaiļoties Padarīt sevi daiļu (piemēram, ar rotas lietām). Izrotāties, izgreznoties.
- smulēties Padarīt sevi netīru. Traipīties.
- smurgāties Padarīt sevi netīru. Traipīties.
- nosusināties Padarīt sevi sausu (piemēram, slaukoties).
- sasmērēties Padarīt sevi, parasti ļoti, viscaur, netīru.
- iezīmēt Padarīt skaidri saskatāmu (piemēram, apgaismojot), izdalīt (uz apkārtējā fona).
- apskaidrot Padarīt skaidru (apziņu, prātu). Radīt skaidrību.
- atskaidrot Padarīt skaidru. Noskaidrot.
- apmirdzēt Padarīt skaistāku, pievilcīgāku (par jūtu izpausmi sejā).
- apmirdzēt Padarīt skaistu, patīkamu.
- saasināt Padarīt skarbu, neiecietīgu (balsi, runu u. tml.).
- bojāt Padarīt sliktāku, mazvērtīgāku vai nelietojamu.
- izbojāt Padarīt sliktu (piemēram, garastāvokli, attiecības). Arī izjaukt.
- izbojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu vai nelietojamu. Sabojāt.
- sabojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu.
- noslīpināt Padarīt slīpu.
- nosmailināt Padarīt smailu.
- noasināt Padarīt smailu. Nodrāzt.
- nostiprināt Padarīt spēcīgu, stabilu, drošu (piemēram, stāvokli, norisi, organizatorisku, formu sabiedrībā).
- nospīdināt Padarīt spīdīgu (parasti apģērbu), ilgstoši lietojot, arī notraipot ar ko taukainu.
- sabiezināt Padarīt spilgtu, arī piesātinātu (krasu, tās toni).
- saasināt Padarīt spilgtu, skaidri uztveramu (piemēram, mākslas darba elementu).
- saasināt Padarīt spraigu, arī nežēlīgu (piemēram, cīņu, sacensību).
- nostiprināt Padarīt stabilu vai stabilāka, arī stingrāku, drošāk izmantojamu.
- internacionalizēt Padarīt starptautisku.
- nostiprināt Padarīt stiprāku, norūdīt (ķermeni, tā daļas).
- atsvaidzināt Padarīt svaigu (parasti gaisu, arī augus). Atvēsināt, atveldzēt.
- atduļķot Padarīt tīrāku, arī tīru (duļķainu šķidrumu).
- aptīrīt Padarīt tīru (kādu platību). Uzkopt (parasti dzīvokli).
- notīrīt Padarīt tīru, atbrīvojot (piemēram, no netīrumiem, gružiem, traipiem), arī padarīt spodru (kā) virsmu.
- notraipīt Padarīt traipāmu, netīru.
- ieēnot Padarīt tumšāku (kā) fonu, apkārtējo daļu.
- aptumšot Padarīt tumšu vai tumšāku (aizsedzot gaismas avotu vai pārtraucot tā darbību).
- iededzināt Padarīt tumšu, brūnu (parasti cilvēku, viņa ķermeņa daļas) - par sauli. Ļaut iedegt.
- latviskot Padarīt tuvāku, atbilstošāku latviešu valodas uzbūvei, sistēmai. Padarīt latvisku vai latviskāku.
- vāciskot Padarīt tuvāku, atbilstošāku vācu valodas uzbūvei, sistēmai. Padarīt vācisku vai vāciskāku.
- tuvināt Padarīt tuvu, draudzīgu, radīt sirsnīgākas, ciešākas savstarpējās attiecības.
- iezīmēt Padarīt uzskatāmu (piemēram, kādu apģērba Ūniju), viegli uztveramu, atšķiramu no pārējā.
- uzrādīt Padarīt uztveramu (piemēram, informāciju par kādu fizikālu lielumu). Būt tādam, pēc kā var konstatēt (piemēram, kādu parādību, stāvokli).
- parādīt Padarīt uztveramu informāciju par noteiktu fizikālo lielumu (par mēraparātiem, mērierīcēm u. tml.).
- atvērt Padarīt uztveramu, zināmu.
- pavērt Padarīt uztveramu, zināmu.
- attālināt Padarīt vājāk dzirdamu (piemēram, skaņu), skaņas avotam aizvirzoties projām.
- pieklusināt Padarīt vājāk uztveramu, arī neizcelt (ko, piemēram, mākslas darbā).
- klusināt Padarīt vājāk uztveramu. Neizcelt.
- apveldzēt Padarīt valgu, samitrināt.
- attaisīt Padarīt vaļēju (apģērbu), atpogājot pogas, atāķējot āķus u. tml.
- attaisīt Padarīt vaļēju, pieejamu (noņemot vāku, pārsegu, atverot durvis, vārtus, atraisot iesaiņojumu u. tml.). _imperf._ Taisīt vaļā. Atvērt (2).
- atvērt Padarīt vaļēju, pieejamu (noņemot vāku, pārsegu, atverot durvis, vārtus, atraisot iesaiņojumu u. tml.). _imperf._ Vērt vaļā. Attaisīt.
- atvilkt Padarīt vaļīgāku (cilpu, mezglu, arī to, kas sasiets mezglā).
- atlaist Padarīt vaļīgāku (ko cieši savilktu).
- atvēsināt Padarīt vēsāku vai vēsu (gaisu, šķidrumu u. tml.).
- apdzesēt Padarīt vēsāku. Ļaut mazliet atdzist. Padzesēt.
- dziedināt Padarīt veselu (ķermeņa daļu).
- nolīdzināt Padarīt vienādu (ar ko), līdzīgu (kam), parasti novēršot atvirzes no vajadzīgā, vēlamā. Izlīdzināt.
- izlīdzināt Padarīt vienādu (ar ko), līdzīgu (kam), parasti, novēršot atvirzes no vajadzīgā, vēlamā.
- pielīdzināt Padarīt vienādu (ar ko), līdzvērtīgu (kam).
- atsaldēt Padarīt vienaldzīgu, atsvešināt.
- aizmidzināt Padarīt vienaldzīgu, miegainu. Vājināt, mazināt (modrību, aktivitāti).
- izlīdzināt Padarīt vienmērīgu (gaitu, darbību u. tml.).
- ievingrināt Padarīt vingru, lokanu.
- izalot Padarīt viscaur alainu (parasti zemi) - par dzīvniekiem. Augot padarīt irdenu (zemi) - par augu saknēm.
- izcaurumot Padarīt viscaur caurumainu (piemēram, kādu priekšmetu).
- izplacināt Padarīt viscaur plānāku (piemēram, sitot ar āmuru).
- izraibināt Padarīt viscaur raibu, būt par cēloni tam, ka kļūst viscaur raibs.
- izdaudzināt Padarīt zināmu (daudziem vai visiem). Plaši izziņot, izklāstīt.
- paziņot Padarīt zināmu (kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā. Piesūtīt (rakstisku) ziņu.
- Piekārt pie (lielā) zvana Padarīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
- pavēstīt Padarīt zināmu, izpaust rakstveidā.
- publicēt Padarīt zināmu, pieejamu (parasti iespieddarba veidā) daudziem cilvēkiem.
- izpaust Padarīt zināmu.
- gaismot Padarīt zināšanām, atziņām bagātāku. Apgaismot (3), izglītot.
- apgaismot Padarīt zināšanām, atziņām bagātāku. Izglītot.
- subjektivizēt Padarīt, arī atzīt (ko) par subjektīvu.
- Iedot prātu Padarīt, arī izaudzināt prātīgu, gudru.
- Iedot prātu Padarīt, arī izaudzināt prātīgu, gudru.
- uzfrizēt Padarīt, attēlot (ko) īstenībai neatbilstoši labāku, skaistāku.
- absolutizēt Padarīt, atzīt par absolūtu.
- objektivizēt Padarīt, atzīt par objektīvu [2] (2).
- saīsināt Padarīt, parasti ievērojami, interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu). Kavēt (piemēram, laiku).
- sasīcināt Padarīt, parasti ļoti, maznozīmīgu.
- sasīcināt Padarīt, parasti ļoti, sīku, mazu.
- sasprindzināt Padarīt, parasti ļoti, spraigu (piemēram, norisi, stāvokli).
- savārtīt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, traipainu, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē.
- sasmērēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru.
- sasmulēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru.
- saveldzēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, valgu. Arī samitrināt.
- pasaldināt Padarīt, parasti mazliet, saldāku.
- pasālīt Padarīt, parasti mazliet, sāļāku.
- paskābināt Padarīt, parasti mazliet, skābāku.
- sablīvēt Padarīt, parasti pilnīgi, blīvu (blietējot, spiežot, aizdarot spraugas u. tml.).
- sajaukt Padarīt, parasti pilnīgi, nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus.
- nodarīt Padarīt, paveikt (darbu, darbību). Izdarīt (1).
- izsvītrot Padarīt, uzskatīt (ko) par nebijušu, nenotikušu. Panākt, ka (kas) nenotiek.
- apsildīt Padarīt, uzturēt siltu (telpu).
- Maksāt meslus Padevīgi, piekāpjoties, pakļaujoties darīt (ko).
- Maksāt meslus Padevīgi, piekāpjoties, pakļaujoties darīt (ko).
- Krist kārdināšanā Padoties tieksmei darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
- samežģīt Pagriežot, pastiepjot u. tml., padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu); arī izmežģīt.
- dabūt Pagūt (ko izdarīt).
- krāt Pakāpeniski padarīt spēcīgāku (psihisku, parasti negatīvu, stāvokli).
- pieveikt Pakļaut, pārspēt ar fizisku spēku. Padarīt nekaitīgu, arī iznīcināt.
- aktivēt Palielināt aktivitāti (2). Padarīt aktīvu 1 (2).
- atlikt Palikt pāri (ko veikt pēc tam, kad pārējais jau padarīts).
- uztaustīt Pamanīt, uztvert, arī padarīt saskatāmu (par skatienu, arī optisku ierīci).
- izmēģināt Pamēģināt (darīt, parasti ko jaunu).
- pagrasīties Pamēģināt (ko darīt).
- sagumdīt Pamudināt (ko darīt). Arī sakūdīt.
- iekārdināt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (pēc kā, ko darīt u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
- pavedināt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (piemēram, ko darīt, parasti ko nevēlamu); būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
- vienoties Panākt savstarpēju saprašanos, arī kopīgi nolemt (ko darīt).
- sadrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt). Arī iedrošināt.
- sadūšot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt). Arī iedrošināt.
- sasparot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas spars, griba (ko darīt).
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā psihes, rakstura, personības īpašības) pārveidojas. Padarīt (kādu) par ko citu. Arī pārveidot (3).
- izgāzt Panākt, darīt tā, ka beidzas ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (kāds pasākums).
- Izlīst (kā) caur adatas aci Panākt, izdarīt ko, pārvarot lielas grūtības.
- Izlīst kā kamielim caur adatas aci Panākt, izdarīt ko, pārvarot lielas grūtības.
- pakļaut Panākt, ka (kāds, kas) kļūst atkarīgs (no cilvēka, tā gribas, ietekmes u. tml.). Padarīt (ko) atkarīgu (no kā).
- precizēt Panākt, ka (kas) kļūst precīzāks vai precīzs. Papildinot, labojot u. tml. (piemēram, datus), padarīt precīzāku vai precīzu.
- uzlaist Panākt, ka (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu. Uzsūtīt (2).
- uzsūtīt Panākt, ka (piemēram, cilvēks, grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu.
- dabūt Panākt, lai (kas) tiek darīts, notiek, arī izdodas. Panākt, lai būtu rezultāts (piemēram darbībai, rīcībai).
- piedevām Papildinot, pastiprinot iepriekš teikto, darīto.
- piepeļņa Papildu samaksa, atlīdzība, ko saņem par padarīto darbu.
- Par godu Parādot atzinību, ievērību (darīt ko).
- novazāt Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
- novalkāt Pārāk bieži lietojot, izmantojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
- pārslogot Pārāk intensīvi nodarbināt (kādu). Pārāk daudz liekot (kādam) ko darīt, nogurdināt, pārpūlēt (to).
- pārsaldināt Pārāk izskaistināt (ko, parasti mākslā). Padarīt pārāk sentimentālu.
- sastiept Pārāk strauji, stipri stiepjot nepareizā virzienā (locekli), izraisīt (tā mīksto audu) daļēju plīsumu, arī padarīt (to) sāpīgu.
- kaut Parasti savienojumā «kaut nost»: nomākt, padarīt nevarīgu, nespējīgu darboties. Būt par cēloni tam, ka kļūst nomākts, nevarīgs, nespējīgs darboties.
- iesākt Parasti savienojumā «ko iesākt»: darīt, rīkoties. Darīt tālāk.
- pasākt Parasti savienojumā «ko pasākt»: darīt, rīkoties.
- likt Parasti savienojumā «kur likt»: izmantot (ko kur), darīt, iesākt (ko ar ko, ar kādu).
- klajā Parasti savienojumā «laist klajā»: padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbi).
- aizkladzināt Parasti savienojumā ar "ausis": ilgi, apnicīgi kladzinot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
- nodomāt Paredzēt, nolemt, arī iecerēt (parasti ko veikt, darīt).
- Nostādīt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
- Nostādīt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
- Uzstutēt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
- Uzvest uz ceļa Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
- Ar galvu Pareizi, prātīgi, ar apdomu (ko darīt, rīkoties).
- miglot Pārklājot ar sīkiem šķidruma pilieniem (piemēram, stiklu), darīt (to) vāji caurredzamu, blāvu, nespodru.
- aizmiglot Pārklājot ar ūdens pilieniem, padarīt vāji caurredzamu.
- apmierinātība Pārliecība, izjūta, ka pietiek ar sasniegto, izdarīto.
- pārbaudīt Pārliecināties, vai (kas) atrodas noteiktā stāvoklī, kārtībā, arī vai kas ir noticis, izdarīts.
- savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami. Izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.).
- reforma Pārmaiņa, pārkārtojums kādā sabiedrības dzīves sfērā, kas ir izdarīts, nepārveidojot pastāvošās sociālās struktūras pamatus.
- Pār (arī pāri par) mēru, arī pāri mēram Pārmērīgi, vairāk nekā vajag (ko darīt).
- atskaņot Pārraidīt, atveidot, darīt dzirdamu (piemēram, runu, mūziku) - par skaņu pārraides un reproducēšanas aparātiem.
- Likt pie malas Pārstājot darīt (kādu darbu), atlikt (to) vai neturpināt vairs. Atbrīvoties, atsacīties (piemēram, no domas).
- Nolikt pie malas Pārstājot darīt (kādu darbu), atlikt (to) vai neturpināt vairs. Atbrīvoties, atsacīties (piemēram, no domas).
- apstāt Pārstāt (ko darīt).
- Nolikt (retāk nomest) ieročus Pārstāt darboties, darīt ko.
- Nolikt (retāk nomest) ieročus Pārstāt darboties, darīt ko.
- pārgribēties Pārstāt gribēt (ko, ko darīt), parasti pēc ilgas gaidīšanas, ciešanās.
- izsvītrot Pārsvītrojot padarīt (teksta daļu) neietilpstošu tekstā.
- Pārtraukta (arī atlikta) partija Partija, kas nav pabeigta, kad pagājis spēlei noteiktais laiks, izdarīts noteikumos paredzētais gājienu skaits, un ko turpina citā, sacensību noteikumos paredzētajā laikā.
- Mest mieru Pārtraukt (kādu darbu, ko darīt).
- Mest mieru Pārtraukt (kādu darbu, ko darīt).
- piestāt Pārtraukt (ko darīt). Pārstāt.
- Nomest (biežāk nolikt) ieročus Pārtraukt bruņotu cīņu. Arī padoties. Pārstāt darboties, darīt ko.
- saņemties Pārvarot bailes, kautrību u. tml., iedrošināties, spēt (ko paveikt, izdarīt).
- piemērot Pārveidojot padarīt atbilstošu, lietošanai noderīgu.
- izkropļot Pārvērst, padarīt neatbilstošu (dabiskajai formai, izskatam).
- iemanīties Pasākt (ko darīt).
- racionalizācija Pasākumu kopums, kuru mērķis ir padarīt (ko, parasti darbību, norisi ražošanā, arī ražošanas produkciju) lietderīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml. Šādu pasākumu kopuma realizēšana.
- ievadīt Paskaidrojot, iepazīstinot (piemēram, ar kādu parādību), padarīt (to) saprotamu, zināmu.
- saasināt Pasliktināt (attiecības starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm). Padarīt asu, krasu (konfliktu, pretrunas u. tml.).
- cēlājs Pastāvīgs, aktīvs darītājs --> celt.
- pacēlājs Pastāvīgs, aktīvs darītājs --> pacelt.
- pārcēlājs Pastāvīgs, aktīvs darītājs --> pārcelt.
- pats Pastiprina nojēgumu par patstāvīgu darbības darītāju, uz kuru norāda atgriezeniskais vietniekvārds. Mierināt pašam sevi.
- aktivizēt Pastiprināt aktivitāti; padarīt rosīgu (darbību).
- sabiezināt Pastiprināt, arī padarīt biežu (kādu darbību). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, norise) pastiprinās, kļūst biežs.
- labi Pastiprināti, intensīvi (ko darīt, veikt).
- pamatīgi Pastiprināti, intensīvi (ko darīt, veikt).
- Nest upuri Pašaizliedzīgi darīt ko, rīkoties kā kāda labā, kāda mērķa dēļ.
- uzupurēties Pašaizliedzīgi ko darīt, atsakoties no kā, liedzot ko sev cita labā. Arī ziedoties.
- pašdarināts Pašdarītais.
- pašdarināts Pašdarīts (1).
- pašdedzināts Pašdarīts (parasti par kandžu).
- miestiņš Pašdarīts, parasti salds, alus.
- Atklāt mīlestību Pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- Atklāt mīlestību Pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- Atklāt sirdi Pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- Atklāt sirdi Pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- iedot Pateikt, darīt zināmu (piemēram, adresi, telefona numuru).
- uzdot Pateikt, darīt zināmu (piemēram, adresi, telefona numuru). Sniegt (ziņas, datus).
- norādīt Pateikt, noteikt, arī paziņot (kā rīkoties, ko darīt).
- teikties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt); sacīties (2).
- sacīties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt). Teikties (2).
- lasīt Paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā).
- Ievest grēkā (arī kārdināšanā) Pavedināt (kādu) darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
- Ievest kārdināšanā (arī grēkā) Pavedināt (kādu) darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
- Ievest kārdināšanā (arī grēkā) Pavedināt (kādu) darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
- sadarīt Paveikt (parasti daudz). Izdarīt (parasti daudz nevēlama).
- Atgūt nokavēto Paveikt to, kas laikā nav izdarīts.
- Atgūt nokavēto Paveikt to, kas nav laikā izdarīts.
- iesākt Paveikt, izdarīt.
- nodzīvot Paveikt, padarīt (darbu). Nokopt (piemēram, lauku).
- apdarīt Paveikt, padarīt (daudzus vai visus darbus).
- pabeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam.
- nobeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam. Pabeigt (1).
- darījums Paveikta darbība, rezultāts --> darīt (1). Tas, kas ir izdarīts, paveikts.
- gandarījums Paveikta darbībā, rezultāts --> gandarīt (2).
- ierosinājums Paveikta darbība, rezultāts --> ierosināt (1). Priekšlikums (ko darīt).
- nodarījums Paveikta darbība, rezultāts --> nodarīt (1).
- pamudinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pamudināt. Arī ierosinājums, norādījums (ko darīt).
- paskubinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paskubināt. Arī ierosinājums, norādījums (ko darīt). Arī pamudinājums.
- pasvītrojums Paveikta darbība, rezultāts --> pasvītrot (1). Svītra, kas ir pavilkta (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu.
- veikums Paveikta darbība, rezultāts --> veikt (1). Tas, kas ir paveikts, izdarīts.
- likt Pavēlēt, dot rīkojumu (ko darīt, kā rīkoties), teikt (lai izdara ko).
- pasvītrot Pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu.
- apmuļļāt Pavirši, nekārtīgi paveikt. Nepadarīt līdz galam.
- piezemēt Pazemināt, padarīt ikdienišķu, parastu.
- pienest Paziņot, darīt zināmu (kādam).
- izsaukt Paziņot, darīt zināmu mutvārdiem (daudziem klausītājiem).
- Kāda uzdevumā Pēc kāda cilvēka norādījuma, rīkojuma (ko darīt).
- pārmaiņus Pēc kārtas (darīt) vienu un otru. Pēc kārtas (vērsties) pie viena un otra.
- nošķīstīt Pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvot no grēkiem, padarīt morāli tīru.
- nošķīstīties Pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvoties no grēkiem, padarīt sevi morāli tīru.
- nogrēkoties Pēc ticīgo priekšstatiem - izdarīt ko neatbilstošu reliģijas normām.
- Izlēkt no eņģēm Pēkšņi darīt, arī notikt ne tā, kā parasts, kā gaidīts.
- pārtraukt Pēkšņi pārstāt, neturpināt (ko darīt, veikt).
- iegribēties Pēkšņi vēlēties (ko darīt, ko).
- apdrošinātājs Persona, kas pilnvarota izdarīt apdrošināšanu.
- cietušais Persona, kurai ar noziegumu nodarīts morāls, fizisks vai mantisks kaitējums.
- piesolīt Piedāvāt (kāda labā ko paveikt, izdarīt).
- piesolīties Piedāvāties (ko paveikt, izdarīt).
- nākties Pieklāties, būt vietā (ko darīt).
- sankcija Piekrišana, atļauja (piemēram, izdarīt kratīšanu, arestēt personu).
- asimilēt Pielīdzināt sev, padarīt sev līdzīgu (tautu, cilvēku grupu).
- asimilēt Pielīdzināt, padarīt (kādu valodu) sev līdzīgu (par valodu).
- pieķēzīt Piemēslot (1). Padarīt ļoti netīru, neizmantojamu.
- saistība Pienākums (pret kādu), nepieciešamība ko darīt, veikt (kāda labā).
- nolemt Pieņemt lēmumu (ko darīt).
- ierakstīt Pierakstīt, lai izdarītu uzskaiti. Reģistrēt.
- ieņemties Pierast (ko darīt, parasti ko nevēlamu).
- piepīt Piesaistīt, iesaistīt (kādā, parasti nevēlamā, pasākumā, stāvokli), padarīt par (kāda, parasti nevēlama, pasākuma) līdzdalībnieku, līdzzinātāju.
- piedauzīt Piesitot (pie kā), atsitot (pret ko), padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu.).
- sacukurot Piešķirt (kam) pārspīlēti pozitīvas īpašības, pārspīlēti izskaistināt (ko). Padarīt pārspīlēti laipnu, pieglaimīgu (piemēram, balsi).
- atļaut Piešķirt juridiskas tiesības (ko darīt).
- arhaizēt Piešķirt senatnīgu, novecojušu formu. Padarīt arhaisku.
- uzdot Pieteikt, reģistrēt (kādu), arī darīt zināmu (ko par kādu).
- atgriezties Pievērsties atkal (kam), arī sākt darīt atkal (ko).
- piekļaut Pievienojot (kādam kopumam, sistēmai), padarīt par (tās) sastāvdaļu, daļu.
- atšķaidīt Pievienojot (šķīdumu), samazināt (kā) koncentrāciju, arī padarīt (ko) šķidrāku.
- piekrišana Pievienošanās (kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam); pozitīva atbilde, kas rada iespēju kam notikt, norisināties vai apliecina gatavību, ko darīt.
- papildināt Pievienot (piemēram, izstrādājumam, veidojumam) kādu detaļu, elementu (lai padarītu to lietderīgāku, glītāku u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (piemēram, izstrādājums, veidojums) kļūst lietderīgāks, glītāks u. tml.
- dienasgrāmata Piezīmes pa dienām par pieredzēto, padarīto, par saviem pārdzīvojumiem, pārdomām u. tml. (ko raksta atsevišķs cilvēks, retāk kolektīvs).
- aiztaisīt Pildot, bāžot (ko iekšā, priekšā), aizdarīt (spraugas, caurumus u. tml.).
- piepilināt Pilinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (piemēram, grīdu).
- nopilināt Pilinot (ko), ļaujot pilēt (kam), padarīt slapju, mitru, arī notraipīt (ar to). Izdalot pilienus, padarīt slapju, mitru, arī notraipīt (ko).
- paralīze Pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību.
- trieka Pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību. Paralīze.
- pazudināt Pilnīgi sabojāt, padarīt nevērtīgu (piemēram, mākslas darbu).
- akreditēt Pilnvarot (kādu) saņemt naudu vai izdarīt tirdzniecības operācijas.
- izplūkt Plūcot izvilkt, izplēst. Plūcot padarīt retāku.
- applūkt Plūcot padarīt tukšu, kailu (piemēram, kādu vietu, koku).
- izplūkāt Plūkājot izvilkt, izplēst. Plūkājot padarīt retāku.
- applūkāt Plūkājot, izraujot (ko visapkārt vai vietumis), sabojāt vai padarīt neizskatīgu.
- izurgot Plūstot padarīt (ko) rievainu, nelīdzenu (par ūdeni).
- izgrauzt Plūstot padarīt viscaur robainu, arī noārdīt (piemēram, iezi) - par ūdeņiem.
- Laboratorijas darbs Praktisks mācību uzdevums, ko veic laboratorijā, pamatojoties uz izdarītajām analīzēm, mērījumiem, eksperimentiem u. tml.
- civilprasība Prasība civilprocesā. Prasība kriminālprocesā par to zaudējumu atlīdzību, kuri nodarīti noziegumā cietušajiem.
- regress Prasība, ko juridiskā persona, kura izdarījusi maksājumu otrai personai, iesniedz trešajai personai, kuras vainas dēļ maksājums izdarīts.
- prasīties Prasīt atļauju (kurp doties, ko darīt).
- talants Prasme, spēja (ko veikt, darīt).
- mācēt Prast (ko darīt), būt apguvušam (piemēram, zināšanas, iemaņas).
- pote Preparāts, ko iegūst no dzīviem vai nonāvētiem infekcijas slimību ierosinātājiem vai to dzīvības no produktiem un ko ievada organismā, lai to padarītu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību, retā, lai ārstētu slimību. Vakcīna
- delikts Prettiesisks nodarījums, kas izraisa nodarītāja atbildību. Likuma pārkāpums. Interešu aizskārums.
- spītība Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu.
- spīts Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu. Spītība (1).
- spēja Psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
- Valsts darba krājkase PSRS kredītiestāde, kuras galvenais uzdevums ir dot iespēju iedzīvotājiem uzglabāt savus uz laiku brīvos naudas līdzekļus un izdarīt dažāda rakstura norēķinu operācijas.
- nopulēt Pulējot padarīt spīdīgu, spožu.
- miezītis Pusdarīts, parasti salds, alus.
- atpūst Pūšot atdarīt, atvērt. _imperf._ Pūst vaļā.
- izpūst Pūšot padarīt (ko) aukstu (par vēju).
- aizputināt Putinot pārklāt (ar sniegu, ar kupenām). Putinot (sniegu), padarīt (ceļu) nelietojamu vai grūti lietojamu.
- riebt Radīt (kādam) nepatikšanas, darīt ko ļaunu (ar savu izturēšanos, rīcību, runu).
- nodrošināt Radīt (kam) priekšnoteikumus, padarīt iespējamu, reālu (piemēram, norisi, stāvokli).
- Izspēlēt (kādu) joku (retāk triku, trakumu) Radīt negaidītus (parasti sliktākus) apstākļus, nosacījumus u. tml. Izdarīt negaidītu pavērsienu.
- Izspēlēt (kādu) joku (retāk triku, trakumu) Radīt negaidītus (parasti sliktākus) apstākļus, nosacījumus u. tml. Izdarīt negaidītu pavērsienu.
- Izspēlēt (kādu) trakumu (arī triku, biežāk joku) Radīt negaidītus (parasti sliktākus) apstākļus, nosacījumus u. tml. Izdarīt negaidītu pavērsienu.
- Izspēlēt (kādu) triku (arī trakumu, biežāk joku) Radīt negaidītus (parasti sliktākus) apstākļus, nosacījumus u. tml. Izdarīt negaidītu pavērsienu.
- uzdrošināties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt). Izturēties (kādā veidā). Uzdrīkstēties.
- uzdrīkstēties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt). Izturēties (kādā veidā). Uzdrošināties.
- parādīt Rādot darīt zināmu, saprotamu (ko), rādot pamācīt (ko).
- izrādīt Rādot iepazīstināt (ar ko), padarīt pazīstamu (daudzi vai visu).
- ievainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku) nespējīgu normāli darboties.
- savainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku), parasti pilnīgi, nespējīgu normāli kustēties, darboties.
- uzrakņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem).
- uzurkņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem).
- izrakņāt Rakņājot padarīt viscaur nelīdzenu, arī izbojāt.
- atgādinājums Rakstveida aizrādījums ievērot (piemēram, termiņu, kādas saistības) vai izdarīt (ko).
- Sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
- Sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu. Sabiedriskās organizācijas vai darbaļaužu kolektīva galvojums (kriminālprocesā) par noziegumu izdarījušu personu, lai viņu pilnīgi vai daļēji atbrīvotu no kriminālatbildības un soda, uzņemoties morālu atbildību par šīs personas uzvedību un viņas pāraudzināšanu.
- pastāstīt Rakstveidā, rakstītā tekstā pavēstīt, padarīt zināmu (ko). Pavēstīt, padarīt zināmu (ko) - par rakstītu tekstu.
- iedrošināties Rasties drosmei (ko darīt).
- iegadīties Rasties iespējai (kādam, piemēram, ko darīt). Gadīties. Iznākt.
- iedomāties Rasties nodomam (ko darīt).
- iedomāt Rasties, ienākt prātā domai, idejai (ko darīt).
- saraukt Raucot padarīt (seju, tās daļu), parasti ievērojami, grumbainu. Raucot pavirzīt (sejas daļu), parasti ievērojami.
- noraudāt Raudot padarīt mitru (parasti seju, vaigus).
- aizdarīties Refl. --> aizdarīt (1). Azvērties.
- atdarīties Refl. --> atdarīt (1). Attaisīties, atvērties.
- darīties Refl. --> darīt (1).
- padarīties Refl. --> padarīt (1). Tikt padarītam.
- izreklamēt Reklamējot padarīt plaši pazīstamu.
- izretušēt Retušējot izlabot, padarīt skaidru (piemēram, attēlu).
- norāde Rezultāts --> norādīt (3). Izteikums, paziņojums par to, kā rīkoties, ko darīt.
- palīdzība Rīcība, darbība, arī pasākumu kopums, lai novērstu vai mazinātu (kādam) ko nevēlamu. Rīcība, darbība, lai (kāds) sasniegtu ko vēlamu, spētu ko paveikt, arī, lai (kas) tiktu paveikts, padarīts.
- ierīdīt Rīdot padarīt (suni) niknu.
- sarīdīt Rīdot padarīt (suni) niknu. Rīdot panākt, ka (suņi) sāk plēsties.
- Ņemt aiz (arī pie) ragiem Rīkoties enerģiski, darīt (ko), skarot pašus pamatus, būtību.
- Ņemt aiz (arī pie) ragiem Rīkoties enerģiski, darīt (ko), skarot pašus pamatus, būtību.
- rūpēties Rīkoties tā, lai nodrošinātu (kā) stāvokli, norisi, lai veiktu, izdarītu (nepieciešamo, vajadzīgo).
- Dzīvot ar savu galvu pareti Rīkoties, darīt ko, neprasot citiem atļauju, padomu, arī nerēķinoties ar citiem.
- palīdzēt Rīkoties, darīt, lai (kāds) sasniegtu ko vēlamu, spētu ko paveikt. Piedalīties (kādā kopīgā darbā), veicot daļu (no tā).
- Ņemt savu galvu Rīkoties, darīt, nerēķinoties ar citiem.
- Ņemt savu galvu Rīkoties, darīt, nerēķinoties ar citiem.
- atrakt Rokot atsegt, padarīt pieejamu (ko apbērtu, iestigušu u. tml.).
- norakt Rokot ko nost, padarīt līdzenu.
- atrakt Rokot padarīt pieejamu vai brīvu, tukšu (ko aizbērtu, aizgruvušu u. tml.). _imperf_ Rakt vaļā.
- padoms Rosina jums, ieteikums (neuzspiežot savu gribu) ko darīt, kā rīkoties, izturēties.
- vedināt Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā).
- greznot Rotājot darīt (ko) greznu, skaistu, svinīgu.
- krāšņot Rotājot darīt (ko) krāšņu.
- izrotāt Rotājot padarīt skaistāku, daiļāku.
- aizrotīt Rotot aizdarīt.
- ārdēt Rūdīt, padarīt izturīgāku (parasti cilvēku).
- pateikt Runājot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
- sacīt Runājot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
- teikt Runājot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
- pasacīt Runājot padarīt zināmu (ko), informēt (par ko).
- sarunāt Runājot vienoties (ar kādu ko darīt).
- Jaukties pa vidu Runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
- Maisīties pa vidu Runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
- Jaukties (arī maisīties sar.) pa vidu Runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
- jokoties Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus.
- jokot Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus. Jokoties.
- Glaudīt pa spalvai Runāt, arī darīt (kādam) pa prātam. Izdabāt.
- Glaudīt pa spalvai Runāt, arī darīt (kādam) pa prātam. Izdabāt.
- parūpēties Rūpējoties (par ko), pacensties izdarīt ko, sasniegt ko.
- sarušināt Rušinot padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, irdenu.
- spēja Sabiedrības nodrošināts stāvoklis (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko darīt, veikt.
- sadomāties Sadomāt (piemēram, ko darīt), iecerēt, arī izfantazēt (ko).
- uzdomāt Sadomāt, nolemt, arī iecerēt (ko veikt, darīt).
- iegāzt Sagādāt nepatikšanas, izdarīt tā (piemēram, pieviļot, izpaužot noslēpumu), ka nonāk nelabvēlīgā, arī bīstamā stāvoklī.
- notaisīties Sagatavoties (ko darīt).
- aprobežot Saistīt ar zināmiem apstākļiem, nosacījumiem, padarīt no tiem atkarīgu (kādu darbību, rīcību vai tās izpausmi). Ierobežot.
- saukt Saistīt, valdzināt, rosinot (ko darīt, doties kurp u. tml.) - par priekšmetiem, parādībām.
- aicināt Saistīt, valdzināt, rosinot ko darīt (par priekšmetiem, parādībām).
- (Kāds) velns (arī nelabais) dīdīja Saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
- (Kāds) nelabais (arī velns) dīdīja (arī kūdīja) Saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
- (Kāds) velns (arī nelabais) dīdīja (arī kūdīja) Saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
- Spējīgs uz visu Saka par cilvēku, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti kaitīgu, nevēlamu.
- Kā no laivas izgāzts (biežāk izmests, izsviests) Saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
- Kā no laivas izmests (arī izsviests, retāk izgāzts) Saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
- Kā no laivas izsviests (arī izmests, retāk izgāzts) Saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
- Kā no laivas izmests (arī izsviests, retāk izgāzts) Saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
- Dots pret dotu! Saka, atlīdzinot par pakalpojumu ar pakalpojumu. Saka, atriebjot nodarīto.
- Ko lai dara, arī ko tur (var) darīt, arī ko (tu) (pa)darīsi, arī neko (nevar) darīt Saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
- Ko lai dara, arī ko tur (var) darīt, arī ko (tu) (pa)darīsi Saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
- Ko (tu) padarīsi Saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
- Ko tur (var) darīt Saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
- Ko tur var darīt, arī neko nevar darīt Saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
- Staigāt (kādam) pakaļ Saka, ja (kāda) pavirši darītais jāpaveic, arī jālabo citam.
- Nagi (arī pirksti, retāk rokas) niez Saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt.
- Nagi (arī pirksti, retāk rokas) niez Saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt.
- Pirksti (arī nagi, retāk rokas) niez Saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt.
- Rokas (biežāk nagi, pirksti) niez Saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt.
- Sirdsapziņa moka (arī tirda, urda u. tml.) Saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
- Sirdsapziņa tirda (arī moka, urda u. tml.) Saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
- Sirdsapziņa urda (arī moka, tirda u. tml.) Saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
- Prāts nesas Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
- Prāts nesas Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
- Prāts (arī sirds) silst (arī nesas, velk) Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
- Sirds (arī prāts) velk (arī nesas, silst) Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
- Prāts stāv (biežāk nesas) Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
- Prāts (arī sirds) velk (arī silst, nesas) Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
- Par labu (kādam) Saka, ja kā interesēs, arī kā labā kas notiek vai tiek darīts.
- Būt pa plecam Saka, ja kāds ir spējīgs, ja kādam ir pietiekama prasme ko darīt, veikt.
- Ne lūdzams, arī ne lūgts Saka, ja kāds nav pierunājams (ko darīt). Saka, ja nav iespējams panākt (ko).
- Kā uzburts Saka, ja kāds neatvairāmi, neatturami tiecas (ar ko darboties, ko darīt, arī ko iegūt).
- Ne domāt nedomā Saka, ja kāds nemaz negatavojas (ko darīt).
- Nekā nebija! Saka, ja kas nenotiks, arī netiks darīts tā, kā citi saka, mudina.
- Viens (kuiļa) rūciens Saka, ja kas notiek, norit, tiek padarīts ļoti ātri.
- Par zīmi Saka, ja kas tiek darīts kā apstiprinājums (kam), norādījums (uz ko).
- Rīts gudrāks par vakaru Saka, ja ko nevar vai negrib izlemt, izdarīt tūlīt.
- Rīts gudrāks par vakaru Saka, ja ko nevar vai negrib izlemt, izdarīt tūlīt.
- Rīts gudrāks par vakaru Saka, ja ko nevar vai negrib izlemt, izdarīt tūlīt.
- Lai (nu) paliek Saka, ja ko nevēlas darīt, apspriest u. tml.
- Viss (ir) cauri! Saka, ja ko uzskata par izbeigtu vai izbeidzamu, ja nevēlas vairs ko darīt, ja nevēlas vairs ar ko nodarboties u. tml.
- Roka neceļas Saka, ja nav apņēmības (ko darīt).
- Roka neceļas Saka, ja nav apņēmības (ko darīt).
- Ne domas Saka, ja nav nekādas iespējas (ko darīt).
- Ne domas Saka, ja nav nodoma, vēlēšanās (ko darīt).
- Nav kur (arī kurp) steigt (arī steigties) Saka, ja nav vajadzības, nepieciešamības darīt ko ātri.
- Nekur nav jāsteidzas, arī nav kur (arī kurp) steigties (arī steigt), arī kur jāsteidzas? Saka, ja nav vajadzības, nepieciešamības darīt ko ātri.
- Nekāda gala Saka, ja nav vēlamā rezultāta. Saka, ja nav nekādas nozīmes ko darīt. Saka, ja nav nekādas jēgas, labuma.
- Nav nozīmes Saka, ja nav vērts, nav mērķtiecīgi (ko darīt).
- Nav ko iesākt (ar kādu), arī nevarēt neko iesākt (ar kādu) Saka, ja nevar pierunāt (kādu) ko darīt, ja nevar vienoties (ar kādu par ko).
- Nevar zināt Saka, ja par ko nav zināms, arī ja nav skaidrības (piemēram, ko darīt, kā izturēties).
- Rokas atkrīt (biežāk nolaižas) Saka, ja vairs nav spēka, enerģijas darīt tālāk ko grūti veicamu.
- (Visi) pātari sajūk Saka, kad apjukumā nezina, ko darīt.
- (Visi) pātari sajūk Saka, kad apjukumā nezina, ko darīt.
- Kas ir Saka, kādu uzrunājot, lai pamudinātu (ko darīt), pievērstu uzmanību.
- Ko tur tik daudz Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
- Ko tur, arī ko tur tik daudz Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
- Kas tur Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
- Ko tur, arī ko tur tik daudz Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (piemēram, ko darīt).
- Lai tur (arī tad) vai kas! Saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
- Lai tad (arī tur) vai kas! Saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
- Lai tur (arī tad) vai kas! Saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
- Lai tur (arī tad) vai kas! Saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
- saērcināt Sakaitināt. Arī padarīt, parasti ļoti, īgnu, ķildīgu.
- piespiesties Sakopojot spēkus, enerģiju, pārvarot nevēlēšanos u. tml., piespiest sevi paveikt, padarīt (ko).
- ievalkāt Sākot valkāt, vairākkārt uzvelkot, padarīt (apavus, apģērbu) valkāšanai ērtu.
- ķerties Sākt (ka darīt, veikt).
- stāties Sākt (ko darīt, veikt). Ķerties (2).
- sprūdīt Sākt darīt (ko). Ļaut (kam) norisēt.
- Pāriet no vārdiem pie darbiem Sākt darīt ko (pēc runāšanas, pārrunām u. tml.).
- Spert pirmo soli Sākt darīt ko jaunu.
- Spert pirmo soli Sākt darīt ko jaunu.
- Spert pirmo soli Sākt darīt ko jaunu.
- Pāriet (no vārdiem) pie darbiem Sākt darīt ko.
- Pāriet (no vārdiem) pie darbiem Sākt darīt ko.
- stāties Sākt darīt, veikt ko, novietojoties (darba, darbības vietā).
- likties Sākt enerģiski, strauji darīt (kādu darbu).
- iesākt Sākt pierast (ko darīt). Pasākt
- pasākt Sākt regulāri, vienmēr (ko darīt).
- sarosīties Sākt, parasti pēkšņi, gatavoties (ko darīt), arī rīkoties.
- sabeigt Salaužot, saplēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi lietojot, padarīt nederīgu, nelietojamu. Arī sabojāt (1).
- aizlocīt Salokot (piemēram, papīru), aizdarīt, aizvērt.
- deputāts Samaksa par padarīto darbu naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai ļaujot izmantot zemi.
- Darba alga Samaksa par strādnieka vai kalpotāja padarīto darbu.
- peļņa Samaksa, atlīdzība, ko saņem par padarīto darbu.
- atpirkties Samaksājot, dodot kādu materiālu vērtību, atbrīvoties, izvairīties (no atbildības, no soda par nodarīto vai arī no kāda pienākuma).
- apcirpt Samazināt, izkropļot, padarīt nenozīmīgu.
- tālu Samērā daudz (padarīt, paveikt u. tml.).
- Izsist no sliedēm (arī no līdzsvara, segliem) Samulsināt, padarīt bezpalīdzīgu.
- Izsist no segliem (arī no līdzsvara, sliedēm) Samulsināt, padarīt bezpalīdzīgu.
- Izsist no sliedēm (arī no līdzsvara, segliem) Samulsināt, padarīt bezpalīdzīgu.
- atdauzīt Sāpīgi sasist (ķermeņa daļu, locekli pret ko). Vairākkārt sitot (ar roku, pirkstu), padarīt (to) jutīgu, sāpīgu.
- strupceļš Sarežģīta situācija, kurā vairs nav iespējams līdzšinējā veidā ko darīt, rīkoties.
- norunāt Sarunā vienoties (ko darīt, par ko).
- sarunāties Sarunāt (ko darīt).
- saņemt Sasaistīt, saturēt, arī sašaurināt (piemēram, apģērbu, tā detaļas), piešķirot kādu veidojumu; padarīt kompaktu (piemēram, matu sakārtojumu).
- satriekt Sasitot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- rokrokā Saskaņā, vienotībā (ko darīt, veikt).
- sabiezināt Sastādīt, sasēt cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus augus). Padarīt (parasti vienveidīgu augu stādījumu, sējumu) tādu, kur augi atrodas cieši, tuvu cits pie cita.
- aizsprādzēt Sastiprināt, aizdarīt (ko) ar sprādzi.
- paklupt Sastopoties ar grūtībām, kļūdīties, pārstāt darboties, ko darīt un nespēt turpināt.
- pakavēt Savienojumā «pakavēt laiku»: neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu), lai (tam) nebūtu garlaicīgi. Neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
- palaist Savienojumā «palaist vaļu»: atļaut (kādam) brīvi neierobežoti rīkoties, darīt, kā grib.
- panākt Savienojumā «panākt vaļā»: mazliet atdarīties, atvērties. Arī atirt, atraisīties.
- sālsstabs Savienojumā «pārvērst sālsstabā»: padarīt (kādu) nekustīgu (parasti par bailēm, pārsteigumu).
- uzskate Savienojumā «uzskates līdzeklis»: tas, piemēram, priekšmets, tabula, kas sagatavots demonstrēšanai, ko mācot, informējot u. tml., lai mācību vielu, informāciju u. tml. padarītu vieglāk uztveramu, uzskatāmāku u. tml.
- vienpersonas Savienojumā «vienpersonas verbs»: verbs, ko parasti lieto 3. personas formā bez norādījuma uz darītāju. Bezpersonas verbs.
- aizkliegt Savienojumā ar "ausis": ilgi, skaļi kliedzot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
- laist Savienojumā ar «klajā»: padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu).
- laist Savienojumā ar «vaļu»: neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
- aizkviekt Savienojumā ar vārdu "ausis": ilgi, skaļi kviecot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
- ņemties Savienojumā ar verba nenoteiksmi: sākt darīt un darīt (ko).
- at- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, lai atbildētu uz cita teikto vai darīto.
- at- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek attālināts, atšķirts (atvirzīts nost, sānis vai atdarīts vaļā).
- ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek padarīts derīgs kādam nolūkam.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek padarīts ļoti netīrs, tiek ļoti notraipīts.
- pie- Savienojumā ar verbu un kopā ar «ko nu», «ko tur» lieto, lai norādītu, ka nav vērts ko darīt, ka ar to neko nepanāks.
- ar Savienojumos «kopā ar», «līdz ar»: norāda uz darītāju savstarpējo saistību.
- lielisks Sevišķi labi (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
- iesēdēt Sēžot (uz kā), padarīt (to) ērtu. Sēdēšanai.
- sasiet Sienot (kā) saites, sastiprināt, aizdarīt (to).
- aizsiet Sienot aizdarīt ciet (galu, malas u. tml.). _imperf._ Siet ciet.
- piesiet Sienot piestiprināt (augus, to daļas pie kā, kam klāt), lai padarītu (tos) stabilākus.
- kapināt Sist ar āmuru, lai iztaisnotu, padarītu plānāku, asāku (parasti izkapti).
- piesist Sitot (piemēram, ar kāju, roku), pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
- aizsist Sitot aizdarīt (ar naglām, tapām u. tml.). _imperf._ Sist ciet.
- izkapināt Sitot ar āmuru, iztaisnot, padarīt plānāku, asāku (izkapti).
- atsist Sitot vairākkārt (parasti ar roku), padarīt (to) sāpīgu.
- sasist Sitot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu. Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
- izskaidrot Skaidrojot padarīt pilnīgi saprotamu.
- paskaidrot Skaidrojot padarīt saprotamu, zināmu.
- sazilināt Skalojot (ko) veļas ziluma šķīdumā, padarīt (to), parasti viscaur, zilganu.
- noskalot Skalojot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi.
- izskalot Skalojot padarīt tīru.
- durt Skart (ar ko smailu, asu), bakstīt (kādu), lai darītu sāpes.
- saskubināt Skubinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sāk veikt, darīt (ko).
- pieskurināt Skurinot, skurinoties padarīt slapju, arī notraipīt (piemēram, grīdu).
- pieslacīt Slakot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu).
- noslacīt Slakot (ko), ļaujot slacīties (kam), padarīt mitru, slapju, arī notraipīt (ar to).
- ieslacīt Slakot padarīt mazliet mitru.
- izslacīt Slakot padarīt viscaur mitru, slapju.
- izslapināt Slapinot padarīt (ko) viscaur mitru, slapju.
- saslaucīt Slaukot (ar ko), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, netīru; arī pieslaucīt (3).
- uzslaucīt Slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.), padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.). Slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.) grīdu, klonu u. tml., padarīt tīru (telpu).
- izslaucīt Slaukot padarīt (parasti no iekšpuses) sausu, arī tīru, spodru.
- izslaucīt Slaukot padarīt sausu (piemēram, acis, matus).
- noslaucīt Slaukot padarīt sausu, arī tīru (kā) virsmu, ārpusi.
- uztīrīt Slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.). Slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (telpu).
- pieslaucīt Slaukoties vai slaukot (ko), padarīt ļoti netīru, arī slapju (piemēram, dvieli, kabatlakatu).
- izslavēt Slavējot padarīt plaši pazīstamu, ievērojamu.
- atslēgt Slēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt pieejamu (telpu, priekšmetu).
- noslēgt Slēdzot aizdarīt (piemēram, durvis, vārtus). Aizslēgt (1).
- pieslēgt Slēdzot aizdarīt (piemēram, durvis, vārtus). Aizslēgt (1).
- aizslēgt Slēdzot aizdarīt. _imperf._ Slēgt ciet.
- atslēgt Slēdzot padarīt atveramu (piemēram, durvis, vārtus). _imperf._ Slēgt vaļā.
- pieslēgt Slēdzot, piemēram, durvis, vāku, padarīt nepieejamu (telpu, priekšmetu).
- Pa pakaļdurvīm (iet, nākt u. tml.) Slepeni, arī nelikumīgi (darīt ko).
- klāt Slēpt (ko), darīt neuztveramu, neatminamu u. tml.
- ieslidināt Slidinoties padarīt gludu (parasti ledu).
- Stiept gumiju Slinkot. Ļoti lēni negribīgi ko darīt.
- Staipīt (biežāk stiept) gumiju Slinkot. Ļoti lēni, negribīgi ko darīt.
- Stiept (retāk staipīt) gumiju Slinkot. Ļoti lēni, negribīgi ko darīt.
- apslīpēt Slīpējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
- noslīpēt Slīpējot padarīt (ko) gludu, līdzenu. Slīpējot izveidot kam (vēlamo formu).
- noslīpēt Slīpējot padarīt asu.
- uzslīpēt Slīpējot padarīt gludu, līdzenu.
- iesmēķēt Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (piemēram, pīpi, iemuti).
- iepīpēt Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (pīpi).
- apsmidzināt Smidzinot padarīt mitru, slapju (par lielu).
- reklamēt Sniegt interesantā, saistošā formā informāciju ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, izraisīt interesi (par ko), padarīt (ko) populāru u. tml.
- huligāns Sodāmas nelietības izdarītājs.
- solīties Solīt (ko veikt, darīt).
- saspaidīt Spaidot padarīt sāpīgu, arī savainot (ķermeni, tā daļas).
- gumzīt Spaidot, lokot darīt negludu (piemēram, audumu). Burzīt.
- korsete Speciāla josta, kas saspiež krūšu kurvja lejasdaļu un vēderu, lai augumu padarītu slaidāku.
- apvelt Speciāli apstrādājot, padarīt (audumu) blīvāku, mīkstāku. Uzvelt.
- izvelt Speciāli apstrādājot, padarīt (audumu) viscaur blīvāku, mīkstāku.
- dziņa Spēcīga tieksme (pēc kā). Spēcīga vēlēšanās (ko darīt).
- kārdinājums Spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
- uzlādēt Spēcīgi rosināt (kādu). Padarīt spēcīgu (psihisku stāvokli).
- saplucināt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu sāpes, arī savainot; spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes. Saplūkāt (3).
- saplūkāt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu, sāpes, arī savainot. Spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes. Saplucināt (3).
- dzimumspēja Spēja izdarīt dzimumaktu.
- spēks Spēja, iespēja darīt, izturēt ko tādu, kas prasa iekšēju sasprindzinājumu.
- aizsisties Spēji slīdot, aizdarīties.
- ņemties Spēt (ko veikt, izpildīt) un apņemties (to darīt), arī uzdrošināties (ko darīt).
- mīt Spiest, spaidīt ar rokām vai kājām (piemēram, mālus), lai padarītu mīkstu, viendabīgu.
- aizspiest Spiežot aizdarīt. _imperf._ Spiest ciet.
- atspītēt Spītējot atdarīt, atmaksāt.
- atspītēties Spītējoties atdarīt, atmaksāt.
- piespļaudīt Spļaudot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu).
- piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu).
- piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru no iekšpuses (parasti trauku).
- pārspodrināt Spodrinot padarīt tīru, spodru visu (kā) virsmu. Spodrināt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
- raut Spraigi, intensīvi darīt (ko), darboties (ar ko).
- rauties Spraigi, intensīvi darīt ko, darboties.
- aizspraust Spraužot aizdarīt. Spraužot savienot (parasti drēbes malas). _imperf._ Spraust ciet.
- aizsprausties Spraužot tikt aizdarītam.
- nolāčot Staigājot (kam) pāri (ar netīrām, sabristām kājām, apaviem), padarīt netīru (to).
- piedubļot Staigājot ar dubļainiem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- piebradāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pielāčot Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- piemīdīt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- piemīt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pienēsāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pienest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- piestaigāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pievazāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- izstaipīt Staipot padarīt garāku (priekšmetu).
- pastaipīt Staipot padarīt mazliet garāku, arī vaļīgāku (priekšmetu).
- sastampāt Stampājot sasmalcināt. Stampājot padarīt, parasti pilnīgi, viendabīgu, arī mīkstu.
- nolīgums Starptautiska oficiāla vienošanās (ko veikt, darīt).
- reparācija Starptautiskas tiesiskās atbildības veids - karā nodarīto zaudējumu atlīdzināšana.
- rādīt Stāstot darīt zināmu (kustības virzienu, ceļu), pavadot panākt, ka kāds virzās (pa pareizu ceļu).
- pastāstīt Stāstot pavēstīt, padarīt zināmu (ko).
- pakļautība Stāvoklis, kad (kāds, kas) ir atkarīgs (no cilvēka, tā gribas, ietekmes u. tml.). Stāvoklis, kad (kas) ir padarīts atkarīgs (no kā).
- Pilna vaļa Stāvoklis, kad (kāds) nav ierobežots, var darīt, ko grib.
- nespēja Stāvoklis, kad (kāds) nav spējīgs ko darīt, veikt.
- pusrats Stāvoklis, kad (kas iesākts) netiek pabeigts, padarīts līdz galam.
- sasteigtība Stāvoklis, kad ko dara, veic, arī kad kas ir padarīts, paveikts steigā, parasti pavirši.
- recidīvisms Stāvoklis, parādība, arī notikums, kad noziegums, kas krimināllikumā kvalificēts par bīstamu, tiek izdarīts vairākkārt (parasti pēc tam, kad attiecīgā persona ir izcietusi sodu par līdzīgu noziegumu vai izbēgusi no soda izciešanas vietas).
- traukt Steigā darīt, veikt (ko).
- sasteigt Steigā padarīt, paveikt. Steigā pavirši padarīt, paveikt.
- aizspēt Steigā pagūt (ko izdarīt). Steigā nokļūt (kur). Paspēt.
- uzgrūst Steigā pavirši, nevīžīgi (ko) izdarīt, paveikt.
- rullēt Steigā, pavirši darīt (ko), darboties.
- nogrūst Steigā, pavirši paveikt, izdarīt.
- Raut darbu no rokām ārā Steigties padarīt cita darbu.
- Raut darbu no rokām ārā Steigties padarīt cita darbu.
- Raut darbu no rokām ārā Steigties padarīt cita darbu.
- rauties Steigties, strauji gatavoties (ko darīt).
- izstiept Stiepjot padarīt garāku (priekšmetu).
- pastiept Stiepjot padarīt garāku (priekšmetu).
- pastiept Stiepjot padarīt vaļīgāku, lielāku (priekšmetu).
- saņemties Stingri nolemt un piespiest sevi, arī sagatavoties, sarosīties (ko veikt, izdarīt).
- trenkt Stingri, arī varmācīgi likt (kādam) ko darīt.
- triekt Stingri, arī varmācīgi likt (kādam) ko darīt. Arī trenkt (2).
- pārstrādāt Strādāt vēlreiz, no jauna (parasti ko pietiekami labi nepadarītu).
- aizšaut Strauji aizbīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.), lai ko aizdarītu.
- šaut Strauji bīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.), lai ko aizdarītu. Strauji bultēt ciet vai vajā (durvis, vārtus u. tml.).
- izraut Strauji izdarīt, izveidot (ko).
- nogāzt Strauji izlejot (parasti lielāku kā daudzumu), pārklāt, padarīt slapju (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- Mesties virsū Strauji sākt darīt (ko).
- likties Strauji, enerģiski sākt strādāt, darīt ko (kādā vietā).
- nosukāt Sukājot padarīt (dzīvnieka) apmatojumu gludu, tīru.
- nosukāt Sukājot padarīt gludu, līdzenu (ko, parasti matus). Sukājot noglaust uz leju (parasti matus).
- nosusināt Susinot padarīt sausu (kā) virsmu, ārpusi.
- raidīt Sūtot vai dzenot panākt, ka dodas, iet (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Likt ko darīt.
- piesviest Sviežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu. Piesvaidīt (1).
- rušināt Šādā veidā padarīt irdenu augsni (ap augiem).
- slēgt Šādā veidā radot vai pārtraucot durvju, vārtu u. tml. savienojumu (ar ko), padarīt nepieejamu vai pieejamu (telpu, teritoriju u. tml.).
- pats Šaha spēlē - neizšķirts stāvoklis, kad viens no spēlētājiem nevar izdarīt kārtējo gājienu, nenoliekot pa sitienam savu karali, kam nav pieteikts šahs.
- raidīt Šaujot virzīt (lodi, šāviņu u. tml.). Izdarīt šāvienu kādā virzienā.
- piešķaidīt Šķaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
- nošķaidīt Šķaidot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
- nošķaidīt Šķaidoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
- šķērsgriezums Šķērsvirzienā izdarīts griezums, šķēlums.
- izšķiebt Šķiebjot padarīt šķību, greizu.
- piešķiest Šķiežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
- nošķiest Šķiežot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
- nošķiest Šķiežoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
- vērt Šķirot padarīt lasāmu, skatāmu (piemēram, grāmatu). Šķirot aizdarīt (piemēram, grāmatu).
- sašķobīt Šķobot izkustināt (no kāda stāvokļa); šķobot padarīt (ko), parasti pilnīgi, šķību, greizu.
- izšķobīt Šķobot padarīt šķību, greizu. Šķobot izkustināt.
- nošļākt Šļācot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
- apšļākt Šļācot, arī šļācoties padarīt slapju, arī netīru.
- nošļākt Šļācoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
- piešļakstināt Šļakstinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu).
- nošļakstināt Šļakstinot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
- piešļakstīt Šļakstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu).
- nošļakstīt Šļakstot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
- nošļakstīt Šļakstoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
- piešņaukt Šņaucot (degunu), padarīt viscaur slapju, an netīru (parasti kabatlakatu).
- sašņaukt Šņaucot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu). Piešņaukt.
- sašņaukāt Šņaukājot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu). Piešņaukāt.
- iešūt Šujot padarīt, parasti šaurāku.
- aizšūt Šujot savienot (kā malas). _imperf._ Šūt ciet. Šujot aizdarīt (caurumu).
- taisni Tā, ka (kam) visā garumā vai kādā daļā rodas taisnei atbilstoša forma, veids (virzīt, virzīties, ko darīt, atrasties kādā stāvoklī).
- Pa spēkam Tā, ka (kas) atbilst, ir piemērots (kāda) fiziskām, garīgām spējām. Tā, ka (kāds) spēj, iespēj, var (ko darīt, veikt).
- pakaļ Tā, ka atkārto, atdarina (kāda runāto, darīto u. tml.).
- lāgā Tā, kā ir vēlams, vajadzīgs (ko darīt). Tā, ka ir sasniegta vēlamā, vajadzīgā pakāpe. Īsti.
- lāga Tā, kā ir vēlams, vajadzīgs (ko darīt). Tā, ka ir sasniegta vēlamā, vajadzīgā pakāpe. Lāgā (1).
- priekša Tā, ka kas tiek veikts, darīts (kāda, kā) klātbūtnē. Arī atklāti.
- bezatbildīgs Tāds (darbs, rīcība u. tml.), kurā izpaužas darītāja atbildības trūkums.
- aizliegt Tāds (laiks), kad nav atļauts kur ieiet, iebraukt, ko darīt u. tml.
- spējīgs Tāds, kam ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kurš rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
- slinks Tāds, kam ir raksturīga tieksme vadīt laiku bezdarbībā. Tāds, kam ir raksturīga nevēlēšanās strādāt, darīt ko. Tāds, kas lēni, negribīgi strādā, dara ko.
- spējīgs Tāds, kam ir sabiedrības nodrošināts stāvoklis, kurš rada iespēju ko darīt, veikt.
- acots Tāds, kam izdarīts acojums. Okulēts.
- pārsteigts Tāds, kam kas pēkšņs, neparasts, negaidīts ir izraisījis apmulsumu, nespēju saprast, kā rīkoties, ko darīt.
- antitoksisks Tāds, kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
- izvairīgs Tāds, kam piemīt tieksme izvairīties ko darīt, izpildīt, tāds, kas izvairās ko darīt, izpildīt.
- vairīgs Tāds, kam piemīt tieksme vairīties ko veikt, darīt.
- spītīgs Tāds, kas apzināti, nepiekāpīgi izturas, rīkojas krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
- atturīgs Tāds, kas atturas, izvairās kur piedalīties, ko darīt, paust noteiktu nostāju. Izvairīgs.
- briesmīgs Tāds, kas dara vai spēj izdarīt ko ļoti ļaunu, nežēlīgu.
- šaušalīgs Tāds, kas dara vai var izdarīt ko ārkārtīgi ļaunu, nežēlīgu.
- šausmīgs Tāds, kas dara vai var izdarīt ko ārkārtīgi ļaunu, nežēlīgu.
- vaļējs Tāds, kas ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts.
- slēgts Tāds, kas ir cieši aizdarīts, parasti ar vāku, aizbāžņi (par trauku).
- pašbrūvēts Tāds, kas ir gatavots mājas apstākļos, mājsaimniecībā (parasti par alkoholisku dzērienu). Pašdarīts (1).
- pusdarīts Tāds, kas ir iesākts darīt, bet nav līdz galam padarīts.
- izdevies Tāds, kas ir noritējis veiksmīgi, sekmīgi, labi. Tāds, kas ir padarīts, izveidots veiksmīgi, prasmīgi, labi.
- atvieglots Tāds, kas ir padarīts vienkāršāks, vieglāks (kam samazināts svars, detaļu daudzums u. tml.).
- rast Tāds, kas ir pieradis (ko darīt).
- pacietīgs Tāds, kas ir spējīgs ilgi, neatlaidīgi, negurstoši, bez apnikuma darīt ko.
- drausmīgs Tāds, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti ļaunu, nežēlīgu, briesmīgu.
- neizdzēšams Tāds, kas ir tik nozīmīgs, ietekmīgs, ka to grūti vai neiespējami iznīcināt, padarīt par nebijušu.
- nodevīgs Tāds, kas izdara nodevību. Tāds, kam ir raksturīga tieksme izdarīt nodevību.
- palaidnīgs Tāds, kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas (parasti par bērniem). Arī nebēdnīgs, nerātns.
- neizteikts Tāds, kas nav izpausts. Tāds, kas nav darīts zināms citiem.
- slepens Tāds, kas nav izpaužams, ko nedrīkst atklāt, darīt zināmu sabiedrībai (piemēram, par politiskām, militārām u. tml. darbībām, organizācijām, arī informāciju). Tāds, kas noris nelegāli, arī prettiesiski.
- nelegāls Tāds, kas neatbilst likumam. Tāds, kas tiek veikts bez juridiskām tiesībām to darīt.
- daiļš Tāds, kas padarīts acij tīkams, krāšņs, košs, arī kārtīgs.
- nevarīgs Tāds, kas pats nespēj savā labā nekā izdarīt, kam vajadzīga citu palīdzība.
- pāragrs Tāds, kas tiek darīts, noris pārāk agri, priekšlaicīgi (par cilvēka darbību, parādībām sabiedrībā).
- vēlreizējs Tāds, kas tiek darīts, noris vēl vienu reizi.
- tīšs Tāds, kas tiek darīts, veikts apzināti, ar nodomu.
- nejaušs Tāds, kas tiek darīts, veikts bez nolūka, iepriekšēja nodoma.
- bīstams Tāds, kas var nodarīt ļaunumu, radīt nelaimi.
- patvaļīgs Tāds, ko veic tikai pēc paša darītāja uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml., arī faktus, apstākļus.
- aizliegt Tāds, kur nav atļauts ieiet, iebraukt, uzturēties, ko darīt u. tml.
- ērts Tāds, kur var justies vai kur ko var darīt viegli, nepiespiesti, netraucēti (piemēram, par telpām, mēbelēm). Arī labiekārtots.
- bezgodīgs Tāds, kurā izpaužas (darītāja) goda jūtu trūkums (par darbību, izturēšanos).
- izvairīgs Tāds, kurā izpaužas nevēlēšanās, nepatika ko darīt, izpildīt. Tāds, kurā kas netiek tieši izpausts, tiek noklusēts.
- vairīgs Tāds, kurā izpaužas nevēlēšanās, nepatika ko darīt, izpildīt. Tāds, kurā kas netiek tieši pausts, tiek noklusēts. Izvairīgs.
- nepacietīgs Tāds, kura izturēšanās veidā izpaužas spēcīga slieksme kustēties, darīt ko (par dzīvniekiem).
- pārsteigts Tāds, kurā pēkšņi izpaužas apmulsums, nespēja saprast, kā rīkoties, ko darīt (parasti par acīm, seju).
- martiroloģijs Tādu personu saraksts, uzskaitījums, kuras ir vajātas, kurām ir sagādātas ciešanas, nodarītas pārestības.
- turpat Tai pašā laikā, kad (kas) tiek darīts, noris.
- attaisnojums Tas (fakts, apstāklis), kas pieļauj (ko darīt).
- visgribis Tas (parasti bērns), kam raksturīgas daudzas (parasti nepamatotas, pēkšņas) vēlēšanās ko iegūt, darīt u. tml.
- ziņa Tas (piemēram, fakts), kas tiek darīts zināms.
- ātršāvējs Tas (tāds), kas var izdarīt daudz šāvienu kādā laika vienībā.
- uzdevums Tas, kas (kādam, kam) ir uzdots darīt, veikt. Darbība, darbību kopums, kas (kādam, kam) jāpaveic.
- dzinulis Tas, kas ierosina spēcīgu gribu (ko darīt).
- aizsācējs Tas, kas iesāk (ko darīt).
- darījums Tas, kas ir (kādam) darīts.
- padarīt Tas, kas ir izdarīts, paveikts.
- parāds Tas, kas ir noteikts līgumsaistībās, bet nav laikā izdarīts.
- ziņa Tas, kas ir zināms (parasti par kāda rīcību), arī atļauja (kādam, parasti ko darīt).
- kārdinājums Tas, kas izraisa spēcīgu tieksmi, vēlēšanos (pēc kā, ko darīt).
- joks Tas, kas nav runāts vai darīts nopietni.
- maksa Tas, kas tiek darīts kā atlīdzība (par pakalpojumu, darbu u. tml.).
- Nav spiesta lieta Tas, ko veikt, darīt nav nepieciešams.
- Nav spiesta lieta Tas, ko veikt, darīt nav nepieciešams.
- pietašķīt Tašķot (ko) lielākā daudzumā, notraipīt, arī padarīt slapju (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
- notašķīt Tašķot (ko), notraipīt, an padarīt slapju (ar to).
- notašķīt Tašķoties notraipīt, arī padarīt slapju (par šķidrumu, masu).
- notecināt Tecinot (ko), ļaujot tecēt (kam), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
- saukt Teikt, darīt zināmu, parasti noteikti, kategoriski, prasību, vajadzību (pēc kā).
- apdrukāt Tekstilrūpniecībā - pārklājot audumu ar krāsu, padarīt to rakstainu.
- aptēst Tēšot padarīt gludu (visapkārt, no virspuses).
- garnadzība Tieksme izdarīt sīkas zādzības. Sīka zādzība.
- sliekties Tiekties (ko darīt).
- censties Tiekties, pūlēties (ko darīt, sasniegt mērķi).
- pirmtiesības Tiesības, arī priekšrocības ko darīt, iegūt pirmajam, ārpus kārtas.
- taisni Tieši, bez aplinkiem, arī neko neslēpjot (ko runāt, darīt u. tml.).
- tīkoties Tīkot (parasti ko darīt). Tikt tīkotam.
- aizsieties Tikt aizsietam, it kā bez darītāja gribas.
- notikt Tikt darītam, veiktam (par darbību, pasākumu).
- pieveikt Tikt galā (ar kādu darbu), padarīt (lielāku darba daudzumu).
- nākt Tikt izdarītam, izveidotam, izteiktam (piemēram, par domu, spriedumu).
- krist Tikt izdarītam, parasti virzienā uz leju (par sitienu, cirtienu).
- iekļauties Tikt padarītam par (kāda kopuma, sistēmas) sastāvdaļu, daļu.
- izdoties Tikt paveiktam, izdarītam labi, prasmīgi, tā, kā vajag, kā vēlams.
- padoties Tikt paveiktam, izdarītam, parasti atbilstoši kādām prasībām, normām.
- dabūt Tikt piespiestam (ko darīt, izjust).
- pietikt Tikt veiktam, darītam līdz tādai pakāpei, ka turpināt (darbību, norisi) vairs nav vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams.
- attīrīt Tīrot atbrīvot (no kā nevajadzīga, traucējoša, arī netīra), padarīt tīru (kādu platību).
- iezāģēt Tīši, apzināti sagādāt (kādam) nepatikšanas, nodarīt ļaunumu.
- tiesības Tradīciju, morāles normu nodrošināta iespēja (piemēram, ko darīt, rīkoties, eksistēt).
- kavēt Traucēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
- aiztriept Triepjot (ko iekšā, priekšā), aizdarīt, aiztaisīt (parasti spraugu, caurumu u. tml.). _imperf._ Triept ciet.
- notriept Triepjot padarīt netīru, traipainu. Notraipīt.
- notrīt Trinot padarīt asu. Uztrīt. Trinot izveidot (kam) vēlamo formu.
- steigšus Tūlīt, nekavējoties (ko darīt, veikt).
- Uz līdzenas vietas Tūlīt, nekavējoties (ko darīt).
- Uz līdzenas vietas Tūlīt, nekavējoties (ko darīt).
- gorīties Tūļāties, nekā nedarīt.
- zīst Turēt (ko, piemēram, pirkstu) mutē un izdarīt sūkšanas kustības.
- sūkāt Turēt, (ko) mutē un izdarīt sūkšanas kustības.
- sadzīviskot Tuvināt ikdienas dzīvei, cilvēku attiecībām ikdienā; padarīt ikdienišķu, parastu.
- iztveicēt Tveicējot padarīt pilnīgi sausu (parasti zemi).
- izurbināt Urbinot padarīt (ko) caurumainu, robainu.
- izurbt Urbjot izveidot caurumu, padziļinājumu (kur). Ieurbjoties, arī strauji ietriecoties, padarīt (ko) cauru, caurumainu, robainu.
- saurdīt Urdot padarīt (kādu, tā psihi) rosīgu.
- pieslapināt Urinējot padarīt mitru, slapju, notraipīt (ko).
- pazibināt Uz īsu brīdi strauji padarīt redzamu.
- Pie darba Uzaicinājums sākt ko darīt.
- piedāvāt Uzaicināt, dot iespēju (ko darīt).
- Dot triecienu (arī prettriecienu) Uzbrukt (arī izdarīt pretuzbrukumu pretiniekam). Ar vārdiem pēkšņi gūt pārsvaru (piemēram, strīdā) un uzvarēt.
- Dot triecienu (arī prettriecienu) Uzbrukt (arī izdarīt pretuzbrukumu) pretiniekam.
- plaģiēt Uzdot (cita autora darbu vai tā daļu) par savu. Izdarīt literāru zādzību.
- nosusināt Uzlabojot (zemes virsējo slāni, parasti augsni), padarīt (to) sausāku.
- drošināt Uzmundrinot, nomierinot censties darīt drošu, paļāvīgu.
- piesiet Uzskatīt, arī censties padarīt par vainīgu (kādā nodarījumā).
- apslacīt Uzšļakstoties, uzpilot padarīt slapju.
- slinkot Vadīt laiku bezdarbībā. Arī lēni, negribīgi strādāt, darīt ko.
- sabraukt Vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt (to), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu u. tml. Vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
- izbraukt Vairākkārt braucot, padarīt nelīdzenu (parasti ceļu).
- iecilāt Vairākkārt cilājot, padarīt lokanākas (kājas).
- mētāties Vairākkārt izdarīt straujas kustības (ar visu ķermeni), pārvietojoties (piemēram, no viena sāna uz otru).
- svaidīties Vairākkārt izdarīt straujas kustības (ar visu ķermeni), pārvietojoties (piemēram, no viena sāna uz otru). Mētāties (2).
- spārdīties Vairākkārt izdarīt straujas, spēcīgas kustības ar kādām ķermeņa daļām (parasti ar kājām) vai ar visu ķermeni. Vairākkārt strauji, spēcīgi kustēties (par ķermeņa daļām, parasti kājām).
- iemazgāt Vairākkārt mazgājot, padarīt mīkstu.
- nomazgāt Vairākkārt mazgājot, padarīt tādu, kas ir zaudējis sākotnējo krāsu, kļuvis neizskatīgs.
- iepļaut Vairākkārt pļaujot, padarīt piemērotu pļaušanai (darba rīku).
- atdauzīt Vairākkārt sitot (ar darba rīku), padarīt (to) neasu vai sabojāt.
- velēt Vairākkārt sitot, parasti ar vāli, tīrīt, mazgāt (ko), arī darīt (audumu) mīkstu.
- aizspraudīt Vairākkārt vai vairākās vietās saspraužot, aizdarīt (parasti nevērīgi).
- sargāties Vairīties (ko darīt).
- krist Vajadzēt (ko darīt, piemēram, izlozes rezultātā).
- skarificēt Vakcinējot izdarīt vairākus mazus, seklus griezumus ādā.
- nošķiebt Valkājot padarīt (apavus, to daļās) šķībus, izliektus uz sāniem.
- noslampāt Valkājot padarīt netīru, neizskatīgu.
- savalkāt Valkājot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (apģērbu, apģērba gabalu, tā daļu).
- izmeklētājs Valsts amatpersona, kuras kompetence ir izdarīt iepriekšējo izmeklēšanu.
- savāļāt Vāļājoties saburzīt (ko), arī padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru.
- Atklāt sirdi Vaļsirdīgi darīt zināmas savas domas, jūtas.
- Atklāt sirdi Vaļsirdīgi darīt zināmas savas domas, jūtas.
- Atvērt sirdi Vaļsirdīgi darīt zināmas savas domas, jūtas.
- atklāt Vaļsirdīgi izteikt, izpaust, uzticēt, darīt zināmu.
- pagūt Varēt (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības.
- paspēt Varēt noteiktā laikposmā, savlaicīgi (ko izdarīt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Varēt paveikt, izdarīt (ko). Pagūt.
- pagūt Varēt noteiktā laikposmā, savlaicīgi (ko izdarīt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Varēt paveikt, izdarīt (ko). Paspēt.
- terors Varmācīgu darbību kopums ar mērķi iebiedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
- ievest Vedot sev līdzi, padarīt pazīstamu (kādai sabiedrībai), arī iesaistīt (kādā sabiedrībā).
- turēties Veicot, darot (ko), atbilst noteiktām prasībām, neatpalikt no citiem. Veikt, darīt (ko) ar noteiktu ātrumu.
- aizaust Veidojot tīklu, aizdarīt vai pārklāt (par zirnekli).
- pielāgot Veidojot, pārveidojot (piemēram, priekšmetu, celtni), padarīt (to) labāk izmantojamu (noteiktā darbībā, procesā u. tml.).
- kompostrēt Veidot kontroles zīmi, parasti caurumus (kādā dokumentā, piemēram, biļetē), lai padarītu (to) derīgu lietošanai.
- mainīt Veidot, darīt citādu. Pārveidot, pārmainīt.
- pamanīties Veikli pagūt vai spēt (ko izdarīt) - par dzīvniekiem.
- kārtot Veikt, darīt (ko), nodarboties (piemēram, ar kādu jautājumu), cenšoties rast vēlamu atrisinājumu, sasniegt vēlamu rezultātu.
- risināt Veikt, darīt (ko), nodarboties (piemēram, ar kādu jautājumu), cenšoties sasniegt vēlamu iznākumu, rezultātu.
- beigt Veikt, darīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam.
- galēt Veikt, padarīt, arī izlietot.
- ievelēt Velējot padarīt (audumu) mīkstu un gludu.
- izvelēt Velējot padarīt (audumu) pilnīgi mīkstu un gludu.
- ievelēt Velējot padarīt (velējamo vāli) ērtu, parocīgu velēšanai.
- savelēt Velējot padarīt, parasti viscaur, tīru, arī mīkstu, gludu.
- apetīte Vēlēšanās, patika (ko darīt).
- negribīgums Vēlēšanās, patikas trūkums (ko darīt).
- aicinājums Vēlēšanās, tieksme (ko darīt). Dzīves uzdevums.
- siet Velkot (kā) stūrus, malas, saites no mezgla, padarīt (to) vaļīgu, ņemt nost no ķermeņa daļas.
- nobraucīt Velkot (parasti vairākkārt ar plaukstu), novirzīt uz leju (apģērba gabalu). Velkot (pa ko vairākkārt ar plaukstu), padarīt (to) gludu vai gludāku.
- aizvilkt Velkot (piemēram, auklu), aizdarīt (ko).
- pavilkt Velkot padarīt mazliet garāku. Pastiept.
- pavilkt Velkot padarīt vaļīgāku (cilpu, mezglu).
- pievilkt Velkot uz savu pusi, aizdarīt (piemēram, durvis, logu).
- pacelt Velkot, arī darbinot īpašu iekārtu, ierīci, pārvietot uz augšu un nostiprināt vajadzīgajā vietā, padarīt nekustīgu, stabilu (ko nolaižamu, arī rotējošu).
- savilkt Velkot, piemēram, auklu, diegu, padarīt, parasti pilnīgi, stingru (piemēram, sējumu, cilpu) tajā. Velkot, piemēram, auklu, siksnu, satuvināt, sakļaut (kā) detaļas, elementus.
- parullēt Veltnējot padarīt blīvāku, līdzenāku, gludāku.
- novemt Vemjot notraipīt, padarīt netīru.
- novemties Vemjot notraipīties, padarīt sevi netīru.
- pievemt Vemjot padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- Bezpersonas (arī vienpersonas) verbs Verbs, ko parasti lieto 3. personas formā bez norādījuma uz darītāju.
- Bezpersonas verbs Verbs, ko parasti lieto 3. personas formā bez norādījuma uz darītāju. Vienpersonas verbs.
- Darāmā kārta Verbu kārta, kas norāda, ka darbība iziet no darītāja (subjekta) un pāriet uz priekšmetu (objektu).
- pievērt Verot aizdarīt, aiztaisīt, parasti daļēji, nepilnīgi.
- aiztaisīt Verot aizdarīt. _imperf._ Taisīt ciet. Aizvērt.
- aizvērt Verot aizdarīt. _imperf._ Vērt ciet. Aiztaisīt.
- pievērt Verot durvis, vārtus u. tml., aizdarīt, aiztaisīt (ko), parasti daļēji, nepilnīgi.
- atvērt Verot vaļā, padarīt lasāmu, skatāmu (piemēram, grāmatu, lappusi). Atšķirt.
- atvērt Verot, arī velkot atdarīt. _imperf._ Vērt vaļā.
- raisīt Vērt vaļā (ko aizsietu, pārsietu, arī aizdarītu, iesaiņotu).
- denaturāts Viela (piemēram, spirts), kas ar citām vielām padarīta nederīga dzeršanai, ēšanai.
- eliksīrs Viela, kurai piedēvē brīnumdarītājas īpašības.
- aizvīt Vijot nostiprināt tā, lai neraisās vajā. Vijot aizdarīt.
- minstināties Vilcināties sākt, turpināt (ko darīt), parasti aiz neziņas, šaubām.
- noviļāt Viļājot notraipīt, padarīt netīru.
- saviļāt Viļājoties padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru, arī saburzīt (ko).
- sagatavot Vingrinot, norūdot, veicot ārstnieciskas procedūras u. tml., padarīt (cilvēku vai dzīvnieku, organismu, tā daļas) piemērotu, parasti kādai slodzei, iedarbībai.
- kastrāts Vīrietis, kam izdarīta kastrācija.
- mērkt Virzīt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
- vērt Virzīt (plakstiņus, žokļus, lūpas) tā, ka acis, mutes dobums kļūst vaļējs vai slēgts. Šādā veidā padarīt (acis, mutes dobumu) vaļēju vai slēgtu. Būt par cēloni tam, ka (parasti plakstiņi) virzās šādā veidā, arī ka (acis) kļūst vaļējas vai slēgtas.
- slinkums Vispārināta īpašība --> slinks, šīs īpašības konkrēta izpausme. Tieksme uz bezdarbību, arī nevēlēšanās strādāt, darīt ko.
- kabatzādzība Zādzība, kas izdarīta, izņemot mantu no kā tāda, kas cilvēkam ir klāt (piemēram, no kabatas, somas).
- aizmirst Zaudēt prasmi, iemaņu (ko darīt).
- aizziest Ziežot aizdarīt, piepildīt (ar ziedi, masu). _imperf._ Ziest ciet.
- pieziest Ziežot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
- aizzīmogot Zīmogojot nodrošināt, padarīt neaizskaramu.
darīt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV