sacīt
sacīt saku, saki, saka, pag. sacīju; trans.
1.Runāt, parasti īsi (kādu tekstu, vārdus), runājot paust (ko). Teikt (1).
PiemēriSacīt kaut ko klusā balsī.
- Sacīt kaut ko klusā balsī.
- Sacīt labus vārdus.
- Neklausīties, ko kāds saka.
- Nesacīt nekā.
- «Ej vien,» Liene gribēja sacīt, bet mēle viņai nekustējās.
- Kad Vēveru Alberts Maskai sacīja: «Stāvi!» - zirdziņš apstājās. Kad viņš sacīja: «Ej!» - Maska sāka iet.
- Inspektors:.. jūs esat teicis, ka rūdas slāņu masa jūsu atklātās atradnēs sniedzoties vairākos simt miljonos tonnu? - Kristofers: To es arī tagad saku.
- Vieni [konferences dalībnieki] saka slavējošas runas, vieni saka kritizējošas runas, bet doma ir viena - jāatrod jaunas kvalitātes.
- Nesaka [Aņus] labdienu, bet tūliņ uzsauc: «Trīne! Kādas darīšanās tu nāc?»
- Dažreiz, meitenei ardievas sakot, viņa [vecāmāte]: apraudājās, it kā būtu jāšķiras ne tikai uz dažām dienām, bet uz daudz gariem gadiem..
- Skolotājs domāja, ka viņam [zēnam] saka priekšā, ka viņš nezina gadskaitļus, jo no pēdējā sola Guntis rādīja noslēpumainas zīmes..
- «Vecākiem rūp, lai bērns būtu briesmīgi labiņš.. Muti iepletis, lai klausītos visu, ko tam saka priekšā... Nu paldies! Bija laiks, kad man varēja visu iestāstīt, bet tagad es pati redzu.»
- Viņa dāvā citiem savu smaidu, savu labsirdību un acu mirdzumu. Par to gan neviens paldies nesaka.
Stabili vārdu savienojumiSacīt (arī teikt) ardievas.
- Sacīt (arī teikt) ardievas — Atvadīties, sakot atvadu vārdus.
- Sacīt (arī teikt) labrītu (arī labdienu, labvakaru) — Sveicinot sacīt «labrīt!» («labdien!», «labvakar!»).
- Sacīt (arī teikt) paldies — Pateikties.
- Sacīt (arī teikt) priekšā — Sacīt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž. Ieteikt kādam, piemēram, ideju, darbību, rīcību.
1.1.Runājot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
PiemēriNesacīt nevienam savu adresi.
- Nesacīt nevienam savu adresi.
- Noliņš: Nav? Es tak svētdien krogā redzēju, ka kazaks saimniecei priekš tevis iedeva vēstuli? - Tēvs: Ej nu! Kam tu man agrāk to nesacīji?
- Kad kaķītis bij beidzis savu stāstu, ķēniņš paņēma viņu uz ceļiem un prasīja: «Saki, ko lai es daru melnajam runcim?»
Stabili vārdu savienojumiSacīt (arī teikt) acīs.
- Sacīt (arī teikt) acīs — Sacīt atklāti.
1.2.Pavēlēt, pamudināt, arī pamācīt, brīdināt.
Piemēri..Uz dienvidpilsētu kā kuģi aizpeld karavāna. Vai mērķi sasniegs tā, vai skaudrā svelmē bojā ies? Ai ceļniek [ceļiniek], nejautā - ir sacīts straujiem: pacieties.
- ..Uz dienvidpilsētu kā kuģi aizpeld karavāna. Vai mērķi sasniegs tā, vai skaudrā svelmē bojā ies? Ai ceļniek [ceļiniek], nejautā - ir sacīts straujiem: pacieties.
- «Ja tu man neatdosi parādu, no ciemata tevi ārā nelaidīšu. To es tev saku!»
- «..sastājieties katrā galā pa desmit un ejiet vilkties!» viņš uzsauca, un tas nebija divreiz jāsaka.
Stabili vārdu savienojumiNav divreiz jāsaka.
- Nav divreiz jāsaka — Saka, ja uzaicinājums, norādījums tiek nekavējoties izpildīts.
1.3.Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
PiemēriBurts ir karavīrs - Sen, jau sen tā sacīts.
- Burts ir karavīrs - Sen, jau sen tā sacīts.
- «Saka, maize nekur bez garozas neesot.» Nadīna iebilda.
- Māra:.. visām vērtībām ir tik daudz nozīmes, cik dzīvība tām piešķir. Tāpēc arī saka, ka cilvēks tik ilgi cerot, kamēr dzīvojot.
- Kartupeļus bojā daudzas slimības, bet tās cilvēka veselībai nav kaitīgas. Taču to nevar sacīt par bumbuļiem, kas kļuvuši zaļi.
- ..laikrakstu redakcijas arvien zvana Tautas dzejniekam, viņš neatsaka, dod publicistiku, ievadrakstus un saka savu vārdu katrā nozīmīgākā gadījumā.
Stabili vārdu savienojumiSacīt savu vārdu.
- Sacīt savu vārdu — Paust savus uzskatus, domas.
1.4.vajadzības izteiksmes formā: jāsaka. Jāatzīst, arī jākonstatē.
PiemēriJāsaka, reizēm dzejnieka lugās patiešām ir izšķērdīga dzejas tēlu bagātība.
- Jāsaka, reizēm dzejnieka lugās patiešām ir izšķērdīga dzejas tēlu bagātība.
- Jāsaka, ka Rīgas 19. gadsimta arhitektūra, centra plānojums.. ir ļoti augstā līmenī.
1.5.novec. Dēvēt, saukt, arī uzskatīt par ko.
PiemēriGan es tevi aptecēšu, Kājas gurdas nesacīšu..
- Gan es tevi aptecēšu, Kājas gurdas nesacīšu..
- Saka ozolu cietu koku.
- Vasaraudzis liek visu Andra vainā, Andris atkal saka zirga vainu..
1.6.Paust (ko), piemēram, ar savu rīcību, darbību.
PiemēriKo tu man saki ar deju šo! Ko tu man pateikt vari?
- Ko tu man saki ar deju šo! Ko tu man pateikt vari?
1.7.Paust (ko) ar savu izteiksmi (par acīm, skatienu).
PiemēriSildīju plaukstas tev stacijā, gaidot uz svilpienu īsu, acis tev mēmi sacīja: Tu jau tās nesasildīsi.
- Sildīju plaukstas tev stacijā, gaidot uz svilpienu īsu, acis tev mēmi sacīja: Tu jau tās nesasildīsi.
- Barons sašaurināja mazliet acu vākus, pacēla mazliet galvu un paskatījās runātājā ar skatu, kas skaidri sacīja: «Tārps».
1.8.Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju. Arī runāt4.
PiemēriŠis lietus tagad sapurina visus, cilvēkus, kustoņus un augus, un saka: vasara ir vēl tikai pašā sākumā, skatieties un priecājieties..
- Šis lietus tagad sapurina visus, cilvēkus, kustoņus un augus, un saka: vasara ir vēl tikai pašā sākumā, skatieties un priecājieties..
- Vien vītols, ne tik daudz atdodams godu, Cik, spriedumu sacīdams, šalca: «Tas pametis dzīvību, kaunu un godu, Kas pametis savējo Salacu.»
- Bet, ja vēlies tieši tādu mīlu, Kas pat sāpēs patiesību sacīs, Atnāc, atnāc Jaunā gada naktī..
2.Tēlot (ko) mākslas darbā, parasti daiļdarbā, paust (ko) rakstītā tekstā. Teikt (2).
Piemēri..viņš [dzejnieks], sakot savu sakāmo, katrreiz no jauna mēģina risināt arī mākslinieciskus mērķus..
- ..viņš [dzejnieks], sakot savu sakāmo, katrreiz no jauna mēģina risināt arī mākslinieciskus mērķus..
- ..ieskatīsimies enciklopēdijā. Tur skaidri un gaiši sacīts, ka Andoras republika atrodas Austrumpirenejos..
3.Parasti savienojumā «nesacīt nekā, nesacīt neko»: nepārmest, neizteikt nosodījumu u. tml. Teikt (3).
PiemēriSieva nekā liela nesacīs pat tad, ja citi vedīs mājās lašus, bet viņš slaistīsies pa malu.., viņa taču arī zina, ka labākās zvejas vietas aizņemtas.
- Sieva nekā liela nesacīs pat tad, ja citi vedīs mājās lašus, bet viņš slaistīsies pa malu.., viņa taču arī zina, ka labākās zvejas vietas aizņemtas.
- «..sacīt šie [saimnieki] man neko nesaka, baidās, ka uzšūšu tādas bikses, ka šie pēc spoka izskatīsies.»
Stabili vārdu savienojumi(Ar vienu, arī ar) vārdu sakot (arī īsi sakot). Citiem vārdiem (arī pareizāk, labāk) sakot.
- (Ar vienu, arī ar) vārdu sakot (arī īsi sakot) — Lieto, lai noradītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- Citiem vārdiem (arī pareizāk, labāk) sakot — Lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
- Kā sacīt jāsaka — sar. Kā saka, tā sakot.
- Kā saka (arī tā sakot, tā sacīt, sacīt, sacīsim) — Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- Kā to lai (arī lai to) saka — Saka, ja nezina, kā precīzi izteikt savu domu, arī ja nevēlas ko tieši, atklāti paust.
- Lai nesacītu (arī neteiktu) vairāk — Saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
- Nesacīt (arī neteikt) ne četri (arī ne pieci)sar. — Nesacīt nekā, klusēt. Arī neiebilst.
- Nu saki (viens) cilvēks!sar. — Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā.
- Patiesību (arī taisnību, arī atklāti) sakot — Lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- Sacīt (arī teikt) ardievas idioma — Doties prom (parasti uz visiem laikiem).
- Sacīts (retāk runāts), darīts — Saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
- Saki, ko gribi — Saka, ja kas notiek pretēji tam, kā varētu domāt.
- Sirds saka idioma — Saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī ja ir kāda priekšnojauta.
Avoti: 7-1. sējums