Paplašinātā meklēšana
Meklējam sacīt.
Atrasts vārdos (19):
Atrasts vārdu savienojumos (22):
- Caur asarām (sacīt smaidīt)
- Kā sacīt jāsaka
- Kā saka (arī tā sakot, tā sacīt, sacīt, sacīsim)
- Runāts (biežāk sacīts), darīts
- Sacīt (arī teikt) acīs
- Sacīt (arī teikt) acīs
- Sacīt (arī teikt) ardievas
- Sacīt (arī teikt) ardievas
- Sacīt (arī teikt) labrītu (arī labdienu, labvakaru)
- Sacīt (arī teikt) paldies
- Sacīt (arī teikt) priekšā
- Sacīt (arī teikt) savu vārdu
- Sacīt savu vārdu
- Sacīts (retāk runāts) - darīts
- Sacīts (retāk runāts), darīts
- Teikt (arī sacīt) acīs
- Teikt (arī sacīt) ardievas
- Teikt (arī sacīt) ardievas
- Teikt (arī sacīt) labrītu (arī labdienu, labvakaru)
- Teikt (arī sacīt) paldies
- Teikt (arī sacīt) priekšā
- Teikt (arī sacīt) savu vārdu
Atrasts skaidrojumos (161):
- izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu). Izsacīt (2).
- virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
- apzināts Apziņai pakļauts, apziņas, saprāta nosacīts, vadīts.
- vizēt Ar vizieri nosacīt līniju vai punktu stāvokli telpā.
- atmest Atbrīvoties, atsacīties (no kā iepriekš atzīta, lietota).
- dziesma Atkārtoti sacīti jau zināmi vārdi, izteikumi.
- Grūst vaļā Ātri, bez apdoma sacīt, paust.
- Grūst vaļā Ātri, bez apdoma sacīt, paust.
- atteikt Atsacīt (3).
- atmest Atsacīties (no tā, kas līdz tam pašam piemitis, bijis raksturīgs), arī pārvarēt (to).
- aizliegties Atteikt, atsacīt (lūgumu, prasību). Liegt, nedot (prasīto).
- atkāpties Atteikties, atsacīties (piemēram, no lēmuma, solījuma).
- atsacīt Atvadoties pasacīt (ko).
- determinisms Atzinums par dabas un sabiedrības parādību vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību.
- izsludināt Atzīt, nosacīt (ar oficiālu lēmumu) un, parasti oficiāli, paziņot.
- noteikt Būt par (kā) priekšnoteikumu, būt par faktoru, no kā (kas) ir atkarīgs. Nosacīt (4).
- diktēt Būt par cēloni, priekšnoteikumu (kam), izraisīt, nosacīt (piemēram, procesu, darbību, attieksmi).
- izteikt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piemēram, par zīmi, simbolu). Izsacīt (5).
- determinēt Cēloniski nosacīt (piemēram, kāda parādību).
- dabisks Dabas likumiem atbilstošs. Dabas likumu nosacīts.
- lozēt Dalīt, piešķirt (piemēram, mantas, priekšmetus, vietas, pienākumus) pēc kāda nosacīta priekšmeta, zīmes, kas izvēlēts un paņemts.
- dispozīcija Daļa (tiesību normai), kurā izklāstīti (šās normas nosacītie) rīcības noteikumi.
- sacītājs Darītājs --> sacīt.
- nosacīts Divd. --> nosacīt.
- sakāms Divd. --> sacīt.
- iezīme Grafiska zīme, nosacīts apzīmējums.
- ģeohronoloģija Ģeoloģiskā laika iedalījums nosacītos, secīgos posmos (piemēram, ērās, periodos, epohās).
- relatīvisms Ideālistiska mācība par cilvēka izziņas relatīvo, nosacīto un subjektīvo raksturu.
- nolasīt Iegūt (informāciju) no kā, parasti no mēraparāta zīmēm, nosacītiem apzīmējumiem.
- notācija Informācijas fiksēšanas sistēma, kurā izmanto speciālus simbolus (burtus, ciparus, nosacītas zīmes u. tml.). Pieraksts, kurā izmantota šāda sistēma.
- atteikt Īsi pateikt, atbildot (uz kāda izteikumu). Atsacīt.
- noteikt Īsi pateikt, piebilst. Nosacīt (1).
- uzsaukt Īsi, parasti skaļi, pasacīt, pateikt (ko).
- atbalsot Izsacīt, izpaust.
- noteikt Izsecināt, konstatēt, noskaidrot. Nosacīt (5).
- atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt). Atsacīties.
- izrunāt Izteikt, izsacīt (daudz vai visu). Pārrunāt (daudz vai visu).
- izrunāt Izteikt, izsacīt (piemēram, domas, jūtas).
- noteikt Izvēlēties, pieņemt un paziņot par tādu, kas obligāti jāievēro, jāizpilda, arī par tādu, kam ir likuma spēks. Nosacīt (3).
- bubināt Klusi, neskaidri teikt, sacīt.
- mest Kļūt brīvam, atsacīties (no kā iepriekš atzīta, lietota).
- Karātavu humors Komiskā apvienojums ar traģisko (stāstījumā, tēlojumā). Bezizejas stāvoklī izsacīti joki, asprātības.
- Karātavu humors Komiskā apvienojums ar traģisko (stāstījumā, tēlojumā). Bezizejas stāvoklī izsacīti joki, asprātības.
- Bez tam Lieto, pievienojot ko iepriekš sacītajam. Turklāt.
- alegorija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens - kādas parādības nosacīts attēlojums ar citu, konkrētu parādību.
- medības Mērķtiecīgu, instinktu kompleksa nosacītu, dažiem dzīvniekiem raksturīgu darbību kopums, lai noķertu citu dzīvnieku barībai.
- izteikties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piemēram, domu, vērtējumu). Izsacīties (1).
- minēt Mutvārdos vai rakstveidā paust (vārdu, nosaukumu u. tml.). Teikt, sacīt, nosaukt.
- atteikties Neatzīt par savu, noliegt. Paziņot, ka vairs neuzskata sevi par saistītu (ar ko). Atsacīties.
- Nesacīt (arī neteikt) ne pieci Nesacīt nekā, klusēt. Arī neiebilst.
- Nesacīt (arī neteikt) ne četri (arī ne pieci) Nesacīt nekā, klusēt. Arī neiebilst.
- Nesacīt (arī neteikt) ne četri Nesacīt nekā, klusēt. Arī neiebilst.
- Palaist gar ausīm Nesadzirdēt (sacīto).
- atteikties Netīkot, necensties (pēc kā). Iztikt (bez kā). Ziedot, upurēt. Atsacīties.
- izsacīties Neviļus, negribēti tikt izsacītam, izrunātam. Izteikties (2).
- izteikties Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izrunātam. Izsacīties (2).
- sprukt Neviļus, negribēti tikt sacītam (par vārdu, izteikumu u. tml.).
- neizsakāms Nol. divd. --> izsacīt.
- nenosakāms Nol. divd. --> nosacīt.
- nepasakāms Nol. divd. --> pasacīt.
- cik Norāda, ka darbība vai process ir ierobežoti, apstākļu nosacīti.
- atteikt Noraidīt (lūgumu, piedāvājumu u. tml.). Atsacīt.
- dot Nosacīt, piešķirt (piemēram, īpašību).
- ūdensšķirtne Nosacīta līnija uz Zemes virsas starp divām blakus esošām ūdenstilpēm, to sistēmām. Zemes virsas teritorija, kas atdala divas blakus esošas ūdenstilpes, to sistēmas.
- robeža Nosacīta līnija, kas šķir (valsts) sauszemes, ūdens un gaisa teritoriju no citu valstu un starptautiskām teritorijām. Nosacīta līnija, kas šķir (piemēram, kādu teritoriju, iecirkni, īpašumu). Tas (piemēram, zemes, ūdens josla), kas veido šādu līniju.
- grāds Nosacīta mērvienība (vielas) sastāva, īpašību raksturošanai.
- signatūra Nosacīta zīme (piemēram, autora monogramma gleznām, manuskriptiem).
- monogramma Nosacīta zīme (piemēram, zieda, dzīvnieka attēls), kas aizstāj (mākslinieka, graviera) parakstu uz darba.
- apzīmējums Nosacīta zīme norādīšanai (uz ko), (kā) apzīmēšanai.
- relativitāte Nosacītība, atkarība (no citiem faktoriem); arī ierobežotība.
- zināms Nosacīts (2).
- zvaigznājs Nosacīts debess apgabals ar zvaigžņu grupu.
- Ģeoloģiskais laiks Nosacīts laika apzīmējums ģeoloģijā.
- Ģeoloģiskais laiks Nosacīts laika apzīmējums ģeoloģijā.
- Operatīvais laiks Nosacīts laiks karaspēka apmācībās.
- konvencionāls Nosacīts, (parasti patvaļīgi) pieņemts, arī tradīcijām atbilstošs.
- relatīvs Nosacīts, atkarīgs (no citiem faktoriem). Arī ierobežots.
- konstrukts Nosacīts, hipotētisks jēdziens, jēdziena kopa, ko pieņem kādu faktu izskaidrošanai.
- emblēma Nosacīts, simbolisks (jēdziena, idejas) apzīmējums (parasti attēla veidā).
- šifrs Nosacītu zīmju kopa, zīme (kā) saīsinātai apzīmēšanai. Arī kods.
- pateikt Noteikt, konstatēt, atšķirt, arī novērtēt. Pasacīt (2).
- paredzēt Noteikt, nosacīt (ko) - par likumiem, noteikumiem u. tml.
- lasīt Noteikt, saprast (kā) saturu, nozīmi pēc zīmēm, nosacītiem apzīmējumiem, attēliem u. tml.
- novērsties Novirzīties, atsacīties (no uzskata, viedokļa, mērķa u. tml.).
- moments Parādība vai tās daļa, kas ir tā fiksēta, ka to var nosacīti uzskatīt par nemainīgu laikā. Ļoti īss laika sprīdis. Mirklis. Acumirklis.
- Laika moments Parādība vai tās daļa, kas ir tā fiksēta, ka to var nosacīti uzskatīt par nemainīgu šajā matērijas eksistēšanas formā.
- sacīt Parasti savienojumā «nesacīt nekā, nesacīt neko»: nepārmest, neizteikt nosodījumu u. tml. Teikt (3).
- Likt pie malas Pārstājot darīt (kādu darbu), atlikt (to) vai neturpināt vairs. Atbrīvoties, atsacīties (piemēram, no domas).
- Nolikt pie malas Pārstājot darīt (kādu darbu), atlikt (to) vai neturpināt vairs. Atbrīvoties, atsacīties (piemēram, no domas).
- atsacīt Pasacīt (ko), atbildēt (uz kāda izteikumu). Atteikt.
- Pasacīt (arī pateikt) acīs Pasacīt atklāti.
- Pasacīt (arī pateikt) priekšā Pasacīt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž. Ieteikt kādam, piemēram, ideju, darbību, rīcību.
- atkārtot Pasacīt vēlreiz vai vairākas reizes (vienu un to pašu). Runāt, teikt (vienu un to pašu).
- upurēt Pašaizliedzīgi atsacīties (no kā) kā labā, kāda mērķa dēļ.
- ziedot Pašaizliedzīgi atsacīties (no kā) kā labā, kāda mērķa dēļ.
- Aizbāzt muti Pateikt tā, ka otram vairs nav ko sacīt.
- Aizbāzt muti Pateikt tā, ka otram vairs nav ko sacīt.
- noteikt Pateikt, izteikt rīkojumu, stingru pamudinājumu. Nosacīt (2).
- atbildēt Pateikt, pasacīt (ko) pēc uzdota jautājuma, uzrunas.
- pabilst Pateikt, pasacīt (parasti īsi, dažus vārdus).
- uzbilst Pateikt, pasacīt, parasti īsi. Arī pajautāt.
- teikties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt); sacīties (2).
- Īsos vārdos Pavisam īsi (sacīt, runāt).
- Īsos vārdos Pavisam īsi (sacīt, runāt).
- konvencija Pieņēmums, nosacīta vienošanās (parasti zinātnē, mākslā).
- domuzīme Pieturzīme vai nosacīta grafiska zīme (—).
- kols Pieturzīme vai nosacīta grafiska zīme.
- Sociālā psiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka darbības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskos raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālpsiholoģija.
- sociālpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka darbības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskos raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes. Sociālā psiholoģija.
- Zemes ziemeļu un dienvidu puslodes Puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa ekvatora līniju.
- Zemes ziemeļu un dienvidu puslodes Puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa ekvatora līniju.
- Zemes austrumu un rietumu puslodes Puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa meridiānu, kurš atrodas 20 grādus uz rietumiem un 160 grādus uz austrumiem no Griničas.
- Zemes austrumu un rietumu puslodes Puslodes, kuras veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa meridiānu, kurš atrodas 20 grādus uz rietumiem un 160 grādus uz austrumiem no Griničas.
- piktogramma Rakstu zīme (piemēram, nosacīts attēls), kas apzīmē jēdzienu (bet ne valodas formas).
- zīme Raksturīga uzlīme (piemēram, precei, tās iesaiņojumam), kas satur vajadzīgo informāciju (piemēram, par preces cenu, ražotāju firmu), arī nosacīts (piemēram, jēdziena) raksturojums (parasti attēla veidā). Arī birka.
- izteikt Raksturot (ko), parasti skaitliski, ar mērvienībām. Izsacīt (4).
- Caur asarām (sacīt smaidīt) Raudot (sacīt, smaidīt).
- pasacīties Refl. --> pasacīt (1). Tikt pasacītam.
- zāle Reprezentatīva lielu izmēru telpa laicīgajā arhitektūrā. Speciāli iekārtota, parasti plaša, funkcionāli nosacīta telpa.
- izteikt Runājot izpaust (kādu domu, faktu u. tml.). Izsacīt (1).
- izziņa Sabiedrības attīstības likumu nosacīts un ar praksi nešķirami saistīts process, kurā cilvēka domāšana atspoguļo un atveido īstenību.
- sakarība Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība.
- sakars Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība. Sakarība.
- sociālpsiholoģisks Saistīts ar sociālās vides nosacītajām psihiskajām parādībām, tām raksturīgs.
- pārteikties Sakot ko, kļūdīties, nepasacīt vajadzīgo. Pārsacīties.
- pārsacīties Sakot ko, kļūdīties, nepasacīt vajadzīgo. Pārteikties.
- garums Samērā liels valodas tradīcijas nosacītais (parasti valodas skaņu) izrunas ilgums. Valodas skaņa, kurai ir šāds izrunas ilgums.
- īsums Samērā neliels valodas tradīcijas nosacītais (parasti valodas skaņu) izrunas ilgums. Valodas skaņa, kurai ir šāds izrunas ilgums.
- kombinācija Savienojums, sakopojums noteiktā kārtībā (savstarpēji nosacītiem, parasti viendabīgiem, priekšmetiem, parādībām, to sastāvdaļām).
- Estētiskais ideāls Sociāli nosacītu priekšstatu kopums par pilnvērtīgu dzīvi un pilnvērtīgu cilvēku.
- Estētiskais ideāls Sociāli nosacītu priekšstatu kopums par pilnvērtīgu dzīvi un pilnvērtīgu cilvēku.
- Ekonomiskā konjunktūra Sociālismā - Katrā noteiktā laikposmā izveidojušies tautsaimniecības plāna nosacītie konkrētie sociālistiskās ražošanas produktu realizācijas apstākļi.
- Korektūras zīmes Speciālas, nosacītas zīmes, ar kurām norāda labojumus salikumā.
- zīme Speciāls grafisks atveidojums ar zināmu, nosacītu nozīmi.
- pantomīma Specifisks aktiera tēlojuma veids, kurā dažādas darbības, norises tiek atspoguļotas ar nosacītām ķermeņa kustībām un vaibstiem. Uzvedums, izrāde, kurā izmanto šādu tēlojuma veidu.
- pakļautība Stāvoklis, kad (kas) ir (kā cita), parasti cēloniski, nosacīts, atkarīgs (no kā cita).
- Pasacīt (arī pateikt) labrītu (arī labdienu, labvakaru) Sveicinot pasacīt «labrīt!» («labdien!», «labvakar!»).
- Sacīt (arī teikt) labrītu (arī labdienu, labvakaru) Sveicinot sacīt «labrīt!» («labdien!», «labvakar!»).
- garš Tāds, kam ir samērā ilgs valodas tradīcijas nosacītais izrunas laiks, (parasti par valodas skaņām).
- īss Tāds, kam ir samērā neliels valodas tradīcijas nosacītais izrunas laiks (parasti par valodas skaņām).
- neizsakāms Tāds, kas ir tik ietekmīgs, nozīmīgs, ka to grūti vai neiespējami izpaust, izsacīt vārdos. Arī ārkārtīgs.
- neapzināts Tāds, kas nav pakļauts apziņai, saprātam, tāds, kas ir intuīcijas vai ar apziņu nesaistītu instinktu nosacīts, vadīts.
- virsaugstsprieguma Tāds, kas pārsniedz nosacīto augstspriegumu.
- vizionārs Tāds, kas radies, veidojies iedomās, iztēlē. Tāds, kam raksturīgs iztēles nosacīts, veidots vizuāls izteiksmīgums, spilgtums.
- zemstrāva Tas, kas (piemēram, mākslas darbā) nav vārdos izsacīts vai citādi klaji pausts (kāda grupējuma, arī kāda mākslas, sabiedriska, politiska virziena ietvaros).
- uzstāties Teikt runu, izsacīt savu viedokli, prasību (publikas priekšā).
- runāt Teikt, sacīt (kādam).
- bilst Teikt, sacīt (parasti īsi, dažus vārdus).
- vēlēt Teikt, sacīt, lai (kas) būtu, realizētos. Vēlēties, lai (kas) būtu, realizētos.
- pūst Teikt, sacīt.
- izrietēt Tikt nosacītam, regulētam (ar vadošu likumu, lēmumu u. tml.) - piemēram, par pienākumiem, tiesībām.
- indeterminisms Uzskats, kas noliedz vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību dabā un sabiedrībā.
- interese Vajadzību, pieredzes un izvēles nosacīta aktīva attieksme pret īstenības objektiem.
- kultūra Vēsturiski nosacīts sabiedrības un cilvēka dzīves un darbības organizācijas tipu un formu, kā arī sabiedrības un cilvēka materiālo un garīgo vērtību kopums (cilvēcei, cilvēku grupām, arī kādam laikposmam, sabiedriski politiskai formācijai). Cilvēku garīgās dzīves sfēra.
- zinātne Vēsturiski nosacīts sistēmisks teorētisko zināšanu ieguves, organizācijas un realizācijas veidu kopums.
- Valodas norma Vēsturiski un sociāli nosacīts valodas elementa variants, kas apzināti izvēlēts noteiktā literārās valodas attīstības periodā un nostiprinājies valodas praksē.
- puslode Viena no divām pusēm, kādās nosacīti pēc noteiktām pazīmēm sadalīta zemeslode (debess ķermenis) un debess sfēra.
- nosacītība Vispārināta īpašība --> nosacīts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nosacītība Vispārināta īpašība --> nosacīts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- simbols Zīme, arī zīmju kopums (piemēram, attēls, ornaments, priekšmets, krāsu salikums, mākslas tēls, skaņdarbs), kas nosacīti atspoguļo ideju, parādību sabiedrībā vai dabā u. tml.
- meldēt Ziņot, sacīt.
sacīt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV