signatūra
signatūra -as, s.
1.Receptes daļa, kurā ir priekšraksts par to, kā jālieto izrakstītās zāles. Arī receptes kopija, ko aptiekā pievieno izsniedzamajām zālēm.
PiemēriSignatūru kā dokumentu Krievijas aptiekās pirmoreiz ar aptieku nolikumu ieviesa 1789. gadā.
- Signatūru kā dokumentu Krievijas aptiekās pirmoreiz ar aptieku nolikumu ieviesa 1789. gadā.
- Aptieku signatūrām ir liela vērtība farmācijas vēsturē. Parasti uz tām attēlots aptiekas simbols, norādīta adrese, aptiekas īpašnieka uzvārds un citas ziņas.
2.Nosacīta zīme (piemēram, autora monogramma gleznām, manuskriptiem).
PiemēriGleznas signatūra.
- Gleznas signatūra.
- Manuskripts (ar K. Sīmaņa signatūru) pazudis Lielā Tēvijas kara sākumā Rīgā.
- «Baltars» [porcelāna apgleznošanas darbnīca] darbojās no 1924. gada decembra līdz 1926. gadam. Taču ar «Baltara» signatūru ir apzīmēti arī daudzi vēlākajos gados darināti šīs sabiedrības biedru darbi..
3.Simbols, zīme objektu (piemēram, mežu, ceļu, cietokšņu) apzīmēšanai kartogrāfijā, arī šādu simbolu, zīmju kopums.
4.poligr. Iespiedloksnes kārtas numurs, ko iespiež (grāmatas vai žurnāla) loksnes pirmajā un trešajā lappusē, lai atvieglotu brošēšanu.
PiemēriSignatūras skaitlis.
- Signatūras skaitlis.
5.Šifrēta atzīme (uz grāmatas vai dokumenta), kas norāda (tā) atrašanās vietu (piemēram, bibliotēkas plauktos un katalogos, arhīvā).
PiemēriGrāmatas signatūra.
- Grāmatas signatūra.
- Žurnāla signatūra.
6.mūz. Zīmes un cipari, kas nosaka akordu sastāvu un uzbūvi ģenerālbasā.
Avoti: 7-1. sējums