dot
dot dodu, dod, dod, pag. devu.
1.trans. Sniegt (ar roku), lai kāds paņemtu, saņemtu.
PiemēriDot lakatu mātei.
- Dot lakatu mātei.
- Dot ziedus.
- Dot draugam grāmatu izlasīt.
- Dot somu paturēt.
- Dot atslēgas.
- Dot kasierei naudu.
- Dot maizes šķēli bērnam.
- Dot zemenes.
- Dot govīm sienu.
- ..viņai pašai tā pus vilnainā jaka vēl mātes dota.
- Uģis: Neaiztiec! Es tev saku ar labu. No Induļa mantas nedošu ne pavediena.
- «Apsveicu, Roland,» viņa deva Purviņam roku.
- «Kādas ilgas apdomāšanas te vajaga? Nāc, dod roku un saki «jā»!»
- Kad bērns kļuva nemierīgs, māte atpogāja blūzi un deva viņam krūti.
- pārn. Katrs veido savu dzīvi pats, arī vissliktāko, un lielākajai nejaušībai, kas šķiet nākam kā zibens bumba tavu apmulsušo, apžilbušo acu priekšā, arī tai tu pats esi devis roku pretī.
Stabili vārdu savienojumiDot bērnam krūti. Dot ēst. Dot maizi.
- Dot bērnam krūti sar. — Ēdināt bērnu ar krūti.
- Dot ēst — Dot ēdienu.
- Dot maizi idioma — Apgādāt, nodrošināt ar pārtiku (parasti vecumdienās).
- Dot mēslojumu — Mēslot (piemēram, zemi, augus).
- Dot roku — 1. Sniegt roku (piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu).2. Sniegt (kādam) roku atbalstam.
1.1.Celt ar dakšām (sienu, labību, piemēram, uz vezuma), lai kāds saņemtu.
Piemēri«Sienu uz vezuma dodot un uz augšu skatoties, tu vari uzbrist kādam čemuram un pārdurt kājas.»
- «Sienu uz vezuma dodot un uz augšu skatoties, tu vari uzbrist kādam čemuram un pārdurt kājas.»
1.2.sar. Pārdot (parasti retāk dabūjamas preces).
Stabili vārdu savienojumiDot uz kartītēm. Dot uz parāda (arī uz krīta).
- Dot uz kartītēm novec. — Pārdot ierobežotā daudzumā (preces) pret kartīšu taloniem (piemēram, kara laikā).
- Dot uz parāda (arī uz krīta) novec. — Pārdot pret vēlāku samaksu.
2.trans. Piešķirt tiesības, atļaut lietot vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
PiemēriDot autobusu ekskursijai.
- Dot autobusu ekskursijai.
- Dot naktsmājas tūristiem.
- Protams, ganības, sienu, piemājas zemi - to visu dod savs kolhozs.
- Kā es vēlāk uzzināju, mājas pagaidām dod tikai ģimenēm..
- Kaķīša meitām sāka braukt precinieki, un viņš tām gribēja dot lielu pūru.
Stabili vārdu savienojumiDot asinis (arī ādu, kaula smadzenes).
- Dot asinis (arī ādu, kaula smadzenes) — Ļaut ņemt daļu savu asiņu (ādas, kaula smadzeņu), lai tās izmantotu, piemēram, slimnieku ārstēšanai.
- Dot pūrā līdz(i) idioma — Iemācīt, ieaudzināt (ko) uz visu mūžu.
2.1.Atbrīvot (vietu), ļaujot izmantot (citam).
PiemēriDot trolejbusā vietu vecākiem pasažieriem.
- Dot trolejbusā vietu vecākiem pasažieriem.
- Ūsainis pasēdas tālāk, dodams vietu viešņai.
2.2.sar. Izprecināt.
PiemēriKrievi, krievi, leiši, leiši - Visi man draugi, radi. Krievam devu sav' māsiņu, Pats es ņēmu leišu meitu..
- Krievi, krievi, leiši, leiši - Visi man draugi, radi. Krievam devu sav' māsiņu, Pats es ņēmu leišu meitu..
2.3.sar. Piešķirt tiesības nodarbināt (kādu cilvēku).
PiemēriDot dēlu par ganu.
- Dot dēlu par ganu.
- Ej, kundziņ, pats karā, Es nedošu bāleliņa!...
3.trans. Piešķirt, sagādāt, nodrošināt (piemēram, kādus apstākļus, stāvokli). Būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, darbībai).
PiemēriDot darbu.
- Dot darbu.
- Dot atvaļinājumu.
- Dot patstāvību.
- Dot brīvību.
- Man bija dots mēnesis, lai atpūstos pēc ziemas darbiem, kaut kur aizbrauktu un pēc tam uzrakstītu par to, ko esmu redzējis un piedzīvojis.
- Kur [filmā] dota izdevība dziļāk parādīt Gāršas raksturu, atplaukst arī aktrises talants.
- Klausītāji [sēdē] apgādāti ar radioaustiņām, kas tiem dod iespēju skaidri sadzirdēt katru izteikto vārdu.
- ..konferences materiālus.. publicēja avīzēs un pārraidīja pa radio, dodot tādējādi iespēju propagandistiem izmantot šo vielu pulciņos un semināros.
Stabili vārdu savienojumiDot priekšroku. Dot vaļu.
- Dot priekšroku — Atzīt par vairāk atbilstošu, par labāku.
- Dot vaļu — Neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
3.1.pārn. Veltīt, dāvināt. Ziedot, upurēt.
PiemēriTev, Meistar, dodam mīlestību savu..
- Tev, Meistar, dodam mīlestību savu..
- Pasniedz roku! Dzirdi: zeme dzied! Tai mēs dodam savas jaunās dziesmas.
- Viņš mani klusi mīlēja, mīlēja ar tādu mīlestību, kura nekā neprasa, bet gatava visu dot.
- Guna: Un, ja man cita nebija nekā, Es devu savus vārdus, asaras..
3.2.parasti divd. formā: dots Būt iedzimtam (par īpašību, spēju).
PiemēriArī tas [pļāvuma] taisnums māksla, to iemācīties nevarēja, tas cilvēkam vai nu dots no paša sākuma, vai palika visu mūžu nesasniegts.
- Arī tas [pļāvuma] taisnums māksla, to iemācīties nevarēja, tas cilvēkam vai nu dots no paša sākuma, vai palika visu mūžu nesasniegts.
3.3.novec. Ļaut (ko darīt).
Piemēri«Kas nu viņam, dēliņ, dos pulka [daudz] nopelnīt, labi, ka sev nopelnī maizi un drēbes...»
- «Kas nu viņam, dēliņ, dos pulka [daudz] nopelnīt, labi, ka sev nopelnī maizi un drēbes...»
- ..stāstu mātei, ka Dāvis man dod braukt patstāvīgi..
- Skauģis nedod ir teļam piedzimt.
4.trans. Izteikt mutvārdiem vai rakstveidā.
PiemēriDot rīkojumu.
- Dot rīkojumu.
- Dot norādījumus.
- Dot pavēli.
- Dot atļauju.
- Dot solījumu.
- Dot zvērestu.
- Dot ieteikumu.
- «..lai viņam saku, kādu padomu lai dodu, piemēram, par viņa tuvāko un svarīgāko, - ko mācīties?»
- «Kas tur var iznākt?» māte atkārtoja, un Ieva saprata, ka viņai tomēr jādod atbilde. «Māt, es nezinu. Droši vien neiznāks nekas. Protams, nekas.»
- Prokurors dod atzinumu pēc to personu paskaidrojumiem, kuras piedalās lietā.
- ..ģimenē nāca pasaulē piektais bērns, kuram deva Jāņa vārdu..
- Ezera apkārtnes iedzīvotāji un zvejnieki katram zemes ragam, ezera līcim vai jomai.. ir devuši savu nosaukumu.
- Un, kad būs dzīvoklis, Arvis dos ziņu - brauc!
- Istabā ienācis, Jānis pirmajā brīdi neredzēja neviena cilvēka un deva labvakaru tikai tāpat, pa paradumam.
- Orta: Pasāk' laburītu, dēls! Dod dievpalīgu!..
Stabili vārdu savienojumiDot dievpalīgu.
- Dot dievpalīgu novec. — Teikt «dievs palīdz!».
- Dot labrītu (arī laburītu, labdienu, labvakaru) novec. — Sveicinot teikt «labrīt!» («labdien!», «labvakar!»).
- Dot liecību — Liecināt (piemēram, tiesā).
- Dot liecību idioma — Būt par pierādījumu, apliecinājumu, būt par izziņas materiālu.
- Dot norēķinu — Sīki izstāstīt (kādam par savu rīcību, darbību u. tml.).
- Dot parakstu — Parakstīt.
- Dot vārdu (arī nosaukumu) — Nosaukt (ko) kādā vārdā, piešķirt (kam) vārdu, nosaukumu.
- Dot ziņu sar. — Paziņot.
4.1.Ievietot (piemēram, kādā tekstā).
PiemēriDot vārdnīcā stilistiskās norādes.
- Dot vārdnīcā stilistiskās norādes.
- Piezīmes dotas parindēs.
- Daļai no šo atskaņu veidiem piemēri doti nodaļā par atskaņām, citiem veidiem piemērus nav grūti atrast.
4.2.parasti divd. formā: dots Būt zināmam (piemēram, par kādu lielumu).
Piemēri..galvas rēķinu pamatpaņēmienu raksturīga iezīme.. ir doto skaitļu veikla sadalīšana šķiras skaitļos un darbību izdalīšana, īsi sakot, pa šķirām.
- ..galvas rēķinu pamatpaņēmienu raksturīga iezīme.. ir doto skaitļu veikla sadalīšana šķiras skaitļos un darbību izdalīšana, īsi sakot, pa šķirām.
- ..kontroldarbā V klasēm pirmais uzdevums bija kvadrāta un taisnstūra laukuma aprēķināšana, ja dots perimetrs.
- Kopu uzskata par dotu, ja ir dots pilns tās elementu saraksts vai arī kāda pazīme, kas raksturīga tikai visiem šīs kopas elementiem.
Stabili vārdu savienojumiDotais lielums.
- Dotais lielums mat. — Tāds lielums, kas ir iepriekš zināms un vajadzīgs citu lielumu noteikšanai.
5.trans. Izraisīt, radīt (psihisku vai fizisku stāvokli).
PiemēriDot drosmi cīņā.
- Dot drosmi cīņā.
- Dot možumu.
- Viņu [avarējušo jūrnieku] sirdīs atkal iekvēlojās gandrīz jau apdzisuši cerību liesmiņa, kas viņus sildīja un deva jaunus spēkus cīņai par savu dzīvību.
- Sasniegumi un ieguvumi.. ir tie, kas pacilā cilvēku prātus - dod prieku.
- Darbs viņam deva mieru, nogurums atņēma bēdas..
- Šķiroties viņa nevēlējās dot ne mazākās cerības, ka Ģirts iemantojis viņas labpatikšanu..
- Jausmiņš: Neesmu taču ne mazāko iemeslu devis, kas tai būtu varējis modināt cerības.
Stabili vārdu savienojumiDot iemeslu.
- Dot iemeslu — Radīt pamatojumu. Būt par pamatu (kādai darbībai, norisei).
5.1.Izraisīt, radīt (kādu rezultātu), būt par cēloni (kam).
PiemēriEksperiments dod gaidītos rezultātus.
- Eksperiments dod gaidītos rezultātus.
- Pētījums dod jaunas atziņas.
- Daudz jauna vīrusu uzbūves pētīšanā dos tehniskā iespēja izdarīt.. sīkus izmeklējamā objekta griezumus..
- ..kombaini dod efektu tad, ja ar tiem strādā cilvēki, kas labi pārzina tehniku.
- Pats Upīts par noveles raksturīgāko iezīmi uzskata spriegumu, ko dod sižeta pamatā esošais konflikts.
- «Būs vai «Urgas»,» šoferis prātoja. «Jā, bet ko tas mums dod?» Ambainis pievērsās puisim.
Stabili vārdu savienojumiDot ēnu (arī paēnu). Ko tas dod?
- Dot ēnu (arī paēnu) — Radīt ēnu, paēnu (piemēram, par koku).
- Ko tas dod? sar. — Jautā, ja nezina, vai ir kāds labums no kā (piemēram, no kādiem apstākļiem).
5.2.Nosacīt, piešķirt (piemēram, īpašību).
PiemēriPēdējos gados izaudzēta.. lapsu varietāte - platīnlapsa, kurai gaiši sudrabaini akotmatu gali dod muguras spalvai platīna nokrāsu.
- Pēdējos gados izaudzēta.. lapsu varietāte - platīnlapsa, kurai gaiši sudrabaini akotmatu gali dod muguras spalvai platīna nokrāsu.
6.trans. Ražot, radīt (materiālas vērtības).
PiemēriDot produkciju virs plāna.
- Dot produkciju virs plāna.
- Govs dod daudz piena.
- Jaunā aitu šķirne dod augstvērtīgu vilnu.
- Augļu koki pēc dziļām ziemām arī: sausās vasarās dažkārt dod bagātīgas augļu ražas..
- ..elektriskais motors.. dos baltu, spodru gaismu.
6.1.Radīt (garīgas vērtības).
PiemēriRakstītajā dzejā sevišķi daudz toniskajā sistēmā sacerētu darbu devis tās galvenais pārstāvis V. Majakovskis.
- Rakstītajā dzejā sevišķi daudz toniskajā sistēmā sacerētu darbu devis tās galvenais pārstāvis V. Majakovskis.
- Arī pēdējā laikā.. [gleznotājs] devis vairākas vērtīgas gleznas.
- Visvairāk latviešu literārā valodā iesakņojušos jaunvārdu devuši J. Alunāns, Kronvaldu Atis, Rainis un A. Upīts.
- ..Bērziņu Lienas tēlu analizēja Ita. Klausoties neviļus ienāca prātā, cik meitenes āriene līdzīga autora dotajam Bērziņu Lienas aprakstam..
7.trans.; sar. Maksāt (cik par ko).
Piemēri«Kas tagad ko maksā? Cik Milks pagājušo gadu, deva par pūru auzu vai Simka par linu birkavu. ..»
- «Kas tagad ko maksā? Cik Milks pagājušo gadu, deva par pūru auzu vai Simka par linu birkavu. ..»
- «Cik man no agrākas apskatīšanas atmiņā, tad, par tiem kokiem četri tūkstoši maksādams, neviens laktā nelēks. Es tik daudz nedošu.»
- «Jauna mašīna maksā četrus [tūkstošus], jūsējā ir pietiekami nobraukta, lai par to nedotu pat pusotra ..»
8.trans.; sar. Noteikt (gadus pēc izskata).
PiemēriLai gan viņam ir uz pleciem apaļi trīsdesmit pieci, tomēr pēc sejas un jauneklīgajām kustībām vairāk par trīsdesmit tam nevar dot.
- Lai gan viņam ir uz pleciem apaļi trīsdesmit pieci, tomēr pēc sejas un jauneklīgajām kustībām vairāk par trīsdesmit tam nevar dot.
- Mare vēl bija izskatīga un saturīga sieva. Četrdesmit sešus viņai gandrīz nevarēja dot.
- Nav jau daudz vēl nodzīvots, Gadi lēni rit. Bet vai varat jūs man dot Tikai piecdesmit?
9.intrans.; sar. Sist.
Piemēri«..tevi kāds sit, - dod pretī, neļaujies apvainot!»
- «..tevi kāds sit, - dod pretī, neļaujies apvainot!»
- Tomēr puisis tevi klausīs: kā deva ar cirvi lācim pa pauri, lācis beigts.
9.1.trans.
PiemēriDragūni dod pāri dunku, tomēr tā pakautrīgi.
- Dragūni dod pāri dunku, tomēr tā pakautrīgi.
- ..es šim vīram devu vienu pliķi.
- ..labā roka deva spēcīgu belzienu Felūnam pa kaklu.
Stabili vārdu savienojumiDot pa ādu. Dot pa biksēm. Dot pretī.
- Dot pa ādu idioma — sar. Pērt, sist. Izteikt stingru rājienu, bargu kritiku...
- Dot pa biksēm idioma — vienk. Sist, pērt. Bargi rāt.
- Dot pretī idioma — sar. Bārties pretī.
- Dot vai acs, vai galva idioma — vienk. Sist, kur pagadās.
10.intrans.; sar. Šaut.
Piemēri«Nedomā kustēt! Ja bēgsi, no abiem stobriem tev došu stilbos ..»
- «Nedomā kustēt! Ja bēgsi, no abiem stobriem tev došu stilbos ..»
- «..šis [lūsis] tik nāk. Es - zlaukt! no viena stobra - ir ne aci nepamirkšķināja un gandrīz jau pavisam klāt, bet tad, kā devu ar otru, - turpat pie kājām novēlās kā maiss.»
Stabili vārdu savienojumi(Ja) dievs (arī dieviņš) dos. Dieva dotā izskatā. Dieva dots.
- (Ja) dievs (arī dieviņš) dos — novec. Saka, domājot, ka vēlēšanās piepildīsies, ja dievs tā gribēs, ja liktenis tā būs lēmis.
- Dieva dotā izskatā — sar. Saka par kailu cilvēku.
- Dieva dots — sar. Saka par psihiski nepilnvērtīgu cilvēku.
- Dot (arī atbrīvot, pašķirt, pavērt) ceļu — 1. Paiet sānis, lai palaistu (kādu) garām.2. Radīt labvēlīgus apstākļus (kā) attīstībai, sekmēt, veicināt (to).
- Dot (arī atdot) godu — 1. Godināt, parādīt cieņu.2. Militāri sveicināt.
- Dot (arī atdot) pēdējo godu — Izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
- Dot (arī iedot) kurvīti — sar. Atraidīt (parasti bildinātāju).
- Dot (biežāk iedot) vilka pasi — sar. Atbrīvot no darba. Atbrīvot no kādiem pienākumiem un aizraidīt.
- Dot dzīvību — Dzemdēt.
- Dot goda vārdu (arī godavārdu) — Apsolīt ar goda vārdu.
- Dot ieguldījumu — Piedalīties un radīt pozitīvus rezultātus (kādā darbībā).
- Dot kājām vaļu (arī ziņu) — sar. Bēgt, ātri skrienot (parasti aiz bailēm).
- Dot mācību — 1. Pamācīt (parasti netieši), panākt (netieši), ka nonāk pie kādas atziņas.2. Pārmācīt, sodīt.
- Dot mēlei vaļu — sar. Daudz runāt. Runāt ko nevajadzīgu, lieku.
- Dot mutes — novec. Skūpstīt.
- Dot rokā — sar. Nodot (kādu) atbildīgas personas rīcībā (parasti, lai sodītu).
- Dot triecienu (arī prettriecienu) — Uzbrukt (arī izdarīt pretuzbrukumu pretiniekam). Ar vārdiem pēkšņi gūt pārsvaru (piemēram, strīdā) un uzvarēt.
- Dot vaļu — Ļaut brīvi izpausties, attīstīties (spējām, psihiskiem procesiem).
- Dot vaļu rokām — sar. Sist (kādu), kauties. Aizskart, satvert, apkampt (kādu) pret (tā) gribu.
- Dot vārdu — 1. Solīt, apsolīt.2. Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
- Dot zīmi — Ar žestu, mīmiku paziņot (kādam ko).
- Dot žagarus — sar. Pērt.
- Dots pret dotu! — sar. Saka, atlīdzinot par pakalpojumu ar pakalpojumu. Saka, atriebjot nodarīto.
- Kas (nu) to deva (arī dos), arī kas (nu) tev (to) deva (arī dos) — sar. Saka, ja nenotiek (nenotika vai nav izredzes, ka notiks) vēlamais.
- Kaut (arī lai) (nu) dievs (arī dieviņš) dotu! arī Lai dievs (arī dieviņš) dod!novec. — Saka, kad vēlas vai novēl, lai kas (labs) notiktu, piepildītos.
- Tad nu dod, ka dod! arī Nu gan dod! arī Tā dod! — sar. Saka, ja stipri līst.
- Turēt doto vārdu — Darīt, rīkoties tā, kā solīts.
Avoti: 2. sējums