Dot triecienu (arī prettriecienu)
Dot triecienu (arī prettriecienu)
Uzbrukt (arī izdarīt pretuzbrukumu pretiniekam). Ar vārdiem pēkšņi gūt pārsvaru (piemēram, strīdā) un uzvarēt.
PiemēriŠiliņš pēkšņi kļuva īgns un nolēma dot prettriecienu: «To, ko tev solīja, tu saņemsi.»