noteikt
noteikt -teicu, -teic, -teic (tagadnes formas parasti nelieto), pag. -teicu; trans.
1.Īsi pateikt, piebilst. Nosacīt (1).
PiemēriPēc vakariņām tā [saimniece] noteica: «Nu jāiet gulēt.»
2.Pateikt, izteikt rīkojumu, stingru pamudinājumu. Nosacīt (2).
PiemēriMāte.. stingri noteica: «Un tā kā neaizmirsti nosūtīt vēstuli viņa mātei.»
3.Izvēlēties, pieņemt un paziņot par tādu, kas obligāti jāievēro, jāizpilda, arī par tādu, kam ir likuma spēks. Nosacīt (3).
PiemēriNoteikt izbraukšanas dienu.
3.1.Paziņot (ko), parasti ārstniecībā, par nepieciešamu, izpildāmu, arī lietojamu (kādam).
PiemēriNoteikt slimniekam diētu.
4.Būt par (kā) priekšnoteikumu, būt par faktoru, no kā (kas) ir atkarīgs. Nosacīt (4).
PiemēriSacensības kā jau sacensības. Rezultātus noteic griba, māka un pūles.
5.Izsecināt, konstatēt, noskaidrot. Nosacīt (5).
PiemēriNoteikt debespuses.
Avoti: 5. sējums