noteikts
noteikts -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → noteikt.
2.Noteikumiem, likumībām, normām atbilstošs. Arī ar nodomu, kādam mērķim izveidots, izvēlēts.
Piemēri..tagad pēc noteiktas secības sākam montēt vienāda tipa paneļus.
2.1.Pastāvīgs, nemainīgs.
PiemēriJūs rakstījāt pēc noteiktiem starplaikiem, un, kad dažreiz vēstules nebija atnestas laikā, jau sāku uztraukties un domāt, kas nu noticis.
3.Tāds, kam ir skaidrs, precīzi formulēts saturs. Arī konkrēts, zināms.
PiemēriIzvirzīt noteiktus mērķus.
3.1.ar not. galotni; val. Tāds, ar kuru izsaka ko pazīstamu, iepriekš minētu, īpašības vārda noteiktā galotne.
PiemēriNoteiktais artikuls.
4.Tāds, kas ir pārliecināts par savas rīcības pareizumu; tāds, uz kuru var paļauties, tāds, kura rīcība, izturēšanās atbilst viņa vārdiem, solījumiem. Arī mērķtiecīgs.
PiemēriViņš bija kluss, bet noteikts cilvēks.
4.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriIet drošiem, noteiktiem soļiem.
Stabili vārdu savienojumiNoteiktais integrālis.
Avoti: 5. sējums