noteicējs
noteicējs -a, v.
noteicēja -as, s.
1.Darītājs → noteikt.
2.v. Grāmata, tabula u. tml. ar pazīmju aprakstiem (kā) noteikšanai.
PiemēriAugu noteicējs.
3.v. Ierīce, iekārta u. tml. (kā) konstatēšanai.
PiemēriAutomātiskais gāzu noteicējs.
Avoti: 5. sējums