runāt
runāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
1.Paust ar valodas skaniskajiem līdzekļiem.
PiemēriJautri runāt.
- Jautri runāt.
- Dedzīgi runāt.
- Runāt mierīgi.
- Runāt pa telefonu.
- Nedz viņa vairs bēdājās, nedz arī par savām bēdām runāja, bet sēdēja vien veselām stundām..
- ..Viņš bij paradis reizēm arī apsvērt un runāt lēnā gara.
- Es sāku runāt. Viss, viss, kas manī sakrājies pa šiem gadiem, laužas uz āru. ..Plūst vārdi bez apstājas.
- pārn. ..galotnēm pārskrēja vēja brāzma.. Mežs iesāka runāt simt balsīs uzreiz, tas vaidēja, čīkstēja, krakstēja..
- pārn. Klausieties, kā runā artilērija..
1.1.trans.
PiemēriRunāt taisnību.
- Runāt taisnību.
- Runāt glaimus.
- Runāt melus.
- Runāt dedzīgus vārdus.
- «Edgar, tēvs ir grūtu mūžu nodzīvojis, un viņš niekus nerunās.»
- Taisni neviens neko nerunāja, bet pusvārdus meta kā mēslu pikas no muguras Līzei, Sīmanim, Līzes bērniem.
- Par stacijas eglēm nebij ko runāt, tāpat vējš katru gadu aplauza tos mīkstos kokus..
- «Nu labi, labi,» es nodomāju. «Drīz vien viņš runās citādu valodu.»
- Viņa necieta melus un pat atminēties nevarēja, kad būtu kādreiz runājusi nepatiesību..
Stabili vārdu savienojumiNav ko runāt. Runāt (arī teikt) nepatiesību.
- Nav ko runāt — Saka, ja nav vērts vairs runāt (par ko).
- Runāt (arī teikt) nepatiesību — Melot.
- Runāt atklātu valodu idioma — Būt par pierādījumu. Atspoguļot patiesību.
- Runāt baltu patiesību idioma — Runāt neapšaubāmu patiesību.
- Runāt citādu valodu — Runāt ko citu nekā iepriekš.
1.2.trans. Deklamēt.
PiemēriNora.. prot izteiksmīgi runāt dzejoļus..
- Nora.. prot izteiksmīgi runāt dzejoļus..
1.3.Būt tādam, kas ir apguvis runu (3).
PiemēriMācīt bērnu runāt.
- Mācīt bērnu runāt.
- Ja līdz četriem, pieciem gadiem bērns nav runājis, tad viņam ir arī aizkavēta psihiskā attīstība, domāšana, jo bez valodas nav iespējama domāšanas attīstība..
1.4.pareti Teikt, sacīt (kādam).
PiemēriMieriņš runāja tiesu izpildītājam, lai ragavu pārdošanu atliek beigās..
- Mieriņš runāja tiesu izpildītājam, lai ragavu pārdošanu atliek beigās..
- «Redzi, Zibenis.. arī mani še ieteica. Ja viņš meistaram runās, tad rītu nāc tikai strādāt.»
1.5.trans.; pārn. Reproducēt pārraidīto runu (par radiouztvērēju, televizoru).
PiemēriPēteris pamodās no mātes rokas pieskāriena. Blakus istabā skaļi kaut ko runāja radio.
- Pēteris pamodās no mātes rokas pieskāriena. Blakus istabā skaļi kaut ko runāja radio.
2.Izmantojot (parasti) valodas skaniskos līdzekļus, apmainīties domām, uzskatiem u. tml.
PiemēriRunāt savā starpā.
- Runāt savā starpā.
- Viņi apsēdās uz sola netālu no manis un runāja: viens izsmejoši, skaļi, otrs klusāk, pārliecinošāk.
- «..otrdien es braucu uz Rīgu.. Draugam būs mazas viesības.. Starp mums runājot, kur es varētu nopirkt kādus produktus..»
- Plašā apkārtnē par Līdaku kāzām runāja rītā un vakarā.
2.1.trans.
PiemēriPie tēva atnāca zvejas biedrs, viņi runāja, ka vajadzētu iemest vakar izžautos tīklus..
- Pie tēva atnāca zvejas biedrs, viņi runāja, ka vajadzētu iemest vakar izžautos tīklus..
- Pirmoreiz dīvajieši sāka runāt, ka Brīviņos slikti baro..
- Sanācis ar brāli ragos sievas dēļ, jo radi runājuši, ka šī ieēdinājusi šo, un negribējuši, ka Andžs ņem tādu veceni..
3.Paust rakstveidā, rakstītā tekstā.
PiemēriViņi sarakstījās,.. un dažbrīd bija grūti pasacīt, kuru rakstījis vīrietis, kuru - sieviete, tik vienādas bija lietas, par kurām abi runāja.
- Viņi sarakstījās,.. un dažbrīd bija grūti pasacīt, kuru rakstījis vīrietis, kuru - sieviete, tik vienādas bija lietas, par kurām abi runāja.
- A. Upīts savā lugā bija attēlojis kaut ko jaunu, pateicis kaut ko tādu, par ko līdz tam nebija runājuši latviešu dramaturgi.
3.1.Paust kādu informāciju (par rakstītu tekstu). Tikt paustam rakstveidā, rakstītā tekstā.
Piemēri..ienāca saimnieks, apsēdās galda gala, uzmeklēja pātaru grāmatā to vietu, kur runā par.. grēcīgu sievu, un sāka lasīt..
- ..ienāca saimnieks, apsēdās galda gala, uzmeklēja pātaru grāmatā to vietu, kur runā par.. grēcīgu sievu, un sāka lasīt..
- Ir neliela dziesmu grupa, kas runā par draudzīgām attieksmēm ar.. poļiem, leišiem,.. igauņiem.
3.2.Paust, atspoguļot (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
PiemēriKomponista mūzika runājusi kinokadros, klausītāji to iepazinuši neskaitāmos autorkoncertos..
- Komponista mūzika runājusi kinokadros, klausītāji to iepazinuši neskaitāmos autorkoncertos..
- Krāsām uz audekla jārunā pašām, jārunā tā, lai nosaukums kļūst lieks..
3.3.trans.
PiemēriVislaikmetīgākā, modernākā māksla ir tā, kas runā skaidru, skatītājam labi saprotamu patiesību, atklāj tēlu psiholoģisko un filozofisko jēgu.
- Vislaikmetīgākā, modernākā māksla ir tā, kas runā skaidru, skatītājam labi saprotamu patiesību, atklāj tēlu psiholoģisko un filozofisko jēgu.
4.parasti 3. pers. Būt tādam, no kā var ko secināt, gūt kādu informāciju.
Piemēri..mēs vēl atradīsim daudz dokumentu, un daudz mums pratīs pastāstīt izrakumi, bet tie runās par pagātni.
- ..mēs vēl atradīsim daudz dokumentu, un daudz mums pratīs pastāstīt izrakumi, bet tie runās par pagātni.
- Izskaidrot, kas īsti te noticis, nebija laika, bet tas nemaz nebija vajadzīgs. Makša izskats runāja pats par sevi..
- Aktrise spēlē arī klusējot. Viņas klusums ir sprieguma pilns, jo uz skatītāju runā acu izteiksme, sejas vaibsti, rokas un augums.
4.1.trans.
PiemēriBet, kamēr viņu mutes izteica šos vienkāršos, parastos vārdus, acis runāja savu un rokas, glāstoši satikdamās, - savu valodu.
- Bet, kamēr viņu mutes izteica šos vienkāršos, parastos vārdus, acis runāja savu un rokas, glāstoši satikdamās, - savu valodu.
- Kādu valodu runāja mazie lodziņi, no kuru astoņām rūtīm trīs bija aizbāztas ar lupatām?
4.2.Izpausties (kāda) rīcībā, domās u. tml.
PiemēriJānis jutās iesnidzis un atšķirts no visas pasaules. Un nu sāka pamosties viņa otrā daba, sāka viņā runāt pilsētnieks. Viņš atcerējās skaistās Rīgas ielas ziemas vakaros.
- Jānis jutās iesnidzis un atšķirts no visas pasaules. Un nu sāka pamosties viņa otrā daba, sāka viņā runāt pilsētnieks. Viņš atcerējās skaistās Rīgas ielas ziemas vakaros.
Stabili vārdu savienojumiNerunājot (nemaz) par (ko). Nerunāt ne vārda. Pa kaktiem runāt (arī stāstīt, čukstēties).
- Nerunājot (nemaz) par (ko) — Saka, norādot uz ko līdzīgu iepriekš minētajam.
- Nerunāt ne vārda — Klusēt.
- Pa kaktiem runāt (arī stāstīt, čukstēties) idioma — sar. Tenkot.
- Runā, kā karstu kartupeli mutē ieņēmis idioma — sar. Saka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri.
- Runāt (arī muldēt vienk.) par deviņiem (arī septiņiem) mēmiem idioma — sar. Ļoti daudz runāt, pļāpāt.
- Runāt (kā) pa mākoņiem (arī pa gaisu, retāk gaisiem) idioma — sar. Runāt ko nepamatotu, muļķīgu. Runāt nenoteikti, vieglprātīgi.
- Runāt aiz muguras idioma — Runāt (parasti ko negatīvu) par kādu, tam neesot klāt.
- Runāt caur puķēm idioma — Runāt netieši, aplinkus, salīdzinājumos.
- Runāt caur zobiem idioma — Negribīgi runāt.
- Runāt dažādās valodās idioma — Sarunās nesaprast, pārprast vienam otru, citam citu.
- Runāt mīklās idioma — Runāt netieši, aplinkus, neizsakot domu skaidri, līdz galam.
- Runāt pie sevis, arī runāt (arī runāties) (pašam) ar sevi — Vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
- Runāt pilnā mutē, arī runāt ar pilnu (arī platu) muti idioma — sar. Saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
- Runāt uz (kādu) — novec. Runāt ar (kādu).
- Runāt vējā idioma — Veltīgi runāt.
- Runāt visi ir gudri idioma — Saka, ja citi dod tikai padomus.
- Runāts (biežāk sacīts), darīts — Saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
- Saldi runāt — Pieglaimīgi runāt.
- Sirds runā idioma — Saka, ja izjūt kādu emocionālu noskaņojumu.
Avoti: 6-2. sējums