Paplašinātā meklēšana

Meklējam runāt.

Atrasts vārdos (40):

Atrasts vārdu savienojumos (44):

Atrasts skaidrojumos (712):

(Pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
(Pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
aizprasīt Aizrunāt (3).
ierunāt Aizrunāt (3).
trokšņot Aktīvi darboties, runāt, spriest (par ko).
Caur puķēm Aplinkus (runāt).
insinuēt Apmelot. Izplatīt melīgus izdomājumus. Ļaunprātīgi aprunāt.
vankšķēt Apnicīgi runāt (parasti ko nenozīmīgu, lieku).
klukstēt Apnicīgi runāt.
apmēļot Aprunāt.
apspriesties Aprunāties, lai uzzinātu citu domas.
apriet Apsaukāt, arī aprunāt.
debatēt Apspriest, pārrunāt (ko), apmainīties domām (par kādu jautājumu) sanāksmē, sēdē.
melot Apzināti runāt, rakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
šņākt Ar dusmām, apslāpētā balsi runāt.
izmocīt Ar grūtībām pateikt, izrunāt.
izvelties Ar grūtībām, negribīgi tikt izrunātam.
izvelt Ar grūtībām, negribīgi, lēnām izrunāt.
pārvelt Ar grūtībām, negribīgi, lēnām izrunāt.
novelt Ar grūtībām, neskaidri izrunāt.
viļāt Ar grūtībām, neskaidri teikt, runāt (ko).
velt Ar grūtībām, neskaidri, arī lēnām teikt, runāt (ko).
izelsot Ar grūtībām, skaļi elpojot, pateikt, izrunāt. Izelst.
labināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs. Ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt).
Caur degunu (arī degunā) Ar nazālu pieskaņu (piemēram, runāt, dziedāt).
(Iz)dabūt pār lūpām Ar pūlēm izteikt, izrunāt.
Pārdabūt pār (arī pāri) lūpām Ar pūlēm izteikt, izrunāt.
Dabūt pār lūpām Ar pūlēm izteikt, izrunāt.
izgrūst Ar pūlēm pateikt, izrunāt (piemēram, uztraukumā, aiz fiziskas piepūles).
Izdabūt pār lūpām Ar pūlēm pateikt, izrunāt.
spiest Ar pūlēm, grūtībām teikt, runāt (ko).
izspiest Ar pūlēm, piespiešanos pateikt, izrunāt.
atjokoties Atjokot. Ar jokiem atrunāties.
zvanīt Atkārtoti, arī apnicīgi runāt, teikt.
Sabāzt degunus kopā Atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties.
Sabāzt degunus kopā Atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties.
Sabāzt degunus kopā Atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties.
traukt Ātri runāt, teikt (ko).
tervelēt Ātri un neskaidri runāt.
noklabināt Ātri, monotoni norunāt.
ietarkšķēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties. Iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi).
patarkšķēt Ātri, nepatīkamā balsī parunāt.
putrot Ātri, neskaidri runāt.
(No)bērt kā zirņus (arī pupas) Ātri, raiti (no)runāt.
Nobērt kā pupas (arī zirņus) Ātri, raiti norunāt.
Bērt kā pupas (arī zirņus) Ātri, raiti runāt.
aizrunāties Atrunāties.
spiegt Augstā, spalgā, samērā griezīgā balsī runāt.
Palikt mierā Beigt runāt.
skandināt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko).
skandēt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko). Skandināt (3).
prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, ka spēj runāt, lasīt (kādā valodā), saprast tekstus (tajā).
sacīt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju. Arī runāt (4).
teikt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju. Arī runāt (4).
klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust. Censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
mūsciems Ciems, kurā dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
mūsmājinieki Cilvēki, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo kopā vienā un tai pašā mājā.
mūsciemieši Cilvēki, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo vienā ciemā.
tautietis Cilvēks, kam ir tāda pati tautība kā runātājam vai rakstītājam.
klausītājs Cilvēks, kas klausās (cita cilvēka runāto). Cilvēks, kas klausās (piemēram, lekciju, koncertu).
žagata Cilvēks, kas mēdz daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku, arī baumot).
grabulis Cilvēks, kas mēdz runāt ko bezsaturīgu, nevajadzīgu. Pļāpa.
niekvalodis Cilvēks, kas mēdz runāt niekus (3). Arī tenkotājs.
daiļlasītājs Cilvēks, kas uzstājas ar daiļlasīšanu. Daiļrunātājs.
vainīgs Cilvēks, kas, piemēram, nonācis uzmanības centrā, par ko tiek runāts u. tml.
pārnovads Cits, tālāks novads attiecībā pret novadu, kurā ir dzimis, audzis, dzīvojis runātājs vai tekstā minētais.
krekšķēt Čerkstošā balsī runāt (ko).
krekstēt Čerkstošā balsī runāt (ko).
izčukstēt Čukstus pateikt, izrunāt.
deklamētājs Daiļlasītājs, daiļrunātājs.
lasītājs Daiļlasītājs, daiļrunātājs.
runāšana Darbība --> runāt.
uzruna Darbība --> uzrunāt (1).
Atstāstījuma izteiksme Darbības vārda izteiksme, kas norāda uz darbību, par kuras realitāti runātājs neatbild.
nodārdināt Dārdošā balsī noteikt, pateikt. Dārdošā balsī norunāt.
niekoties Darīt, arī runāt ko nenopietni, bez vajadzības, bez noteikta mērķa. Blēņoties (2).
runātājs Darītājs --> runāt.
Laist darbā mēli Daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu. Arī aprunāt.
Laist darbā mēli Daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu. Arī aprunāt.
Laist darbā mēli Daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu. Arī aprunāt.
Klabināt muti Daudz runāt (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
Klabināt muti Daudz runāt (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
žadzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku). Arī baumot.
žvadzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku). Arī baumot.
kladzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku). Atkārtoti paust (baumas, ziņas).
Locīt mēli Daudz runāt.
Locīt mēli Daudz runāt.
Dot mēlei vaļu Daudz runāt. Runāt ko nevajadzīgu, lieku.
Laist mēlei vaļu Daudz runāt. Runāt ko nevajadzīgu, lieku.
Ļaut (arī dot, laist) mēlei vaļu Daudz runāt. Runāt ko nevajadzīgu, lieku.
Ļaut (arī dot, laist) mēlei vaļu Daudz runāt. Runāt ko nevajadzīgu, lieku.
Ļaut (arī dot, laist) mēlei vaļu Daudz runāt. Runāt ko nevajadzīgu, lieku.
piemuldēt Daudz sarunāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
Braukt ar mēli (arī muti) Daudz, arī aplam vai nepieklājīgi runāt.
Braukt ar muti (arī mēli) Daudz, arī aplam vai nepieklājīgi runāt.
Braukt ar muti (arī mēli) Daudz, arī aplam vai nepieklājīgi runāt.
larkšķēt Daudz, nepārtraukti runāt.
Krustām (un) šķērsām, retāk krustu (un) šķērsu Dažādiem viedokļiem, daudz (domāt, runāt u. tml.).
debatēt Dedzīgi, dzīvi pārrunāt (ko), arī strīdēties (par kādu jautājumu).
nodimdināt Dimdošā balsī noteikt, pateikt. Dimdošā balsī norunāt.
runājošs Divd. --> runāt.
Aiz (arī no) dusmām zaudēt valodu Dusmās nespēt parunāt.
Izgrūst caur zobiem Dusmīgi, īgni, parasti paklusu, izrunāt.
iešņākties Dusmīgi, šņācoši ierunāties.
cirst Dzēlīgi, skarbi runāt.
aizslāpt Elpojot sajust gaisa trūkumu. Apgrūtināti elpot, arī runāt.
izelst Elšot pateikt, izrunāt.
iesaukties Emocionāli, arī skaļi ierunāties, īsi, emocionāli pateikt.
izsaukties Emocionāli, arī skaļi ierunāties, īsi, emocionāli pateikt. Iesaukties.
precinieks Gados vecāka precēta sieviete, retāk vīrietis, kas palīdz sarunāt līgavu (līgavaini).
izgārgt Gārdzot pateikt, izrunāt.
pātarot Gari, apnicīgi runāt. Apnicīgi pamācīt.
pašmājnieks Iedzīvotājs kāda cilvēka (parasti runātāja) dzimtajā zemē, teritorijā u. tml. Iedzīvotājs zemē, teritorijā u. tml., kur kāds cilvēks (parasti runātājs) pašlaik dzīvo.
Lēkt starpā Iejaukties, pārtraukt (piemēram, runātāju).
aizrunāt Iepriekš norunāt, lai atstāj, uzglabā, rezervē (ko).
šifrs Iepriekš norunāta burtu u. tml. lietošanas sistēma slepenai informācijas fiksēšanai, pārraidei.
randiņš Iepriekš norunāta, parasti intīma, satikšanās.
iesacīties Ierunāties (1), ieteikties (1).
ieteikties Ierunāties (1).
iemuldēties Ierunāties (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi).
iemesties Ierunāties (parasti, pārtraucot kādu).
ievidžināties Ierunāties ātri, smalkā balsī (parasti par bērniem, sievietēm).
iesēkties Ierunāties sēcošā balsī.
iečiepstēties Ierunāties smalkā balsī (parasti par bērniem).
iepīkstēties Ierunāties smalkā, pīkstošā balsī.
iespiegties Ierunāties spiedzīgā balsī.
ierunāties Iesākt runāt (par ko), īsi pateikt (ko).
aizrunāties Iesākt runāt un tūlīt pārtraukt. _biežāk_ Ierunāties.
ierunāties Iesākt runāt. Iesākt runāt un tūlīt pārtraukt.
iečaloties Iesākt sarunāties, tērzēt daudziem reizē. Īsu brīdi sarunāties, tērzēt daudziem reizē.
ierunāt Ieskaņot (runātu tekstu).
aizrūkties Īgni, nelaipni ierunāties.
ierūkties Īgni, nelaipni ierunāties.
parūkt Īgni, nelaipni parunāt. Pakurnēt.
rūkt Īgni, nelaipni, zemā balsī runāt.
norunāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz runāt (parasti līdz nogurumam).
sarunāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu runāt. Ilgāku laiku runāt (līdz noteiktam brīdim).
izrūkties Ilgāku laiku, daudz īgni, nelaipni runāt.
iztriekties Ilgāku laiku, daudz jautri, skaļi sarunāties. Izpļāpāties.
izņurdēties Ilgāku laiku, daudz neapmierināti runāt.
izpļāpāties Ilgāku laiku, daudz pļāpāt. Arī izrunāties (1).
izmuldēties Ilgāku laiku, daudz runāt (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi).
izrunāties Ilgāku laiku, daudz runāt (parasti veltīgi).
izdīkties Ilgāku laiku, daudz uzmācīgi, apnicīgi runāt, lūgt, prasīt.
Piekladzināt (pilnas) ausis Ilgstoši, apnicīgi runāt vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku.
Piekladzināt pilnas ausis Ilgstoši, apnicīgi runāt vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku.
pabildināt Īsi uzrunāt. Arī īsi sveicināt.
Dažos (arī nedaudzos) vārdos Īsi, īsumā (runāt, rakstīt par ko).
Nedaudzos vārdos Īsi, īsumā runāt, rakstīt (par ko).
Lēkt acīs Izaicinoši, asi iebilst, runāt pretī.
Lēkt acīs Izaicinoši, asi iebilst, runāt pretī.
Izgāzt podu (arī podus) Izrīkoties, izrunāties tā, kā nevajag, aplam, netaktiski.
izsacīt Izrunāt (1).
izsaukt Izrunāt (1).
izteikt Izrunāt (1).
intonēt Izrunāt (piemēram, teikumu) ar noteiktu intonāciju.
nazalizēt Izrunāt (skaņas) tā, ka gaiss plūst caur deguna dobumu.
labializēt Izrunāt (skaņas), noapaļojot un izstiepjot lūpas.
pagarināt Izrunāt (skaņu) samērā ilgi, atbilstoši valodas likumiem.
saīsināt Izrunāt (skaņu) samērā īsi, atbilstoši valodas likumiem. Pārveidot garo skaņu par īso skaņu.
uzsvērt Izrunāt (zilbi, vārdu) ar uzsvaru (2), akcentu (1). Akcentēt (1).
akcentēt Izrunāt (zilbi, vārdu) ar uzsvaru, akcentu (1). Uzsvērt.
intonēt Izrunāt (zilbi) ar noteiktu intonāciju.
izmuldēties Izrunāties (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi).
Izgāzt podu(s) Izrunāties tā, kā nevajag, aplam, netaktiski.
deklamēt Izteiksmīgi, mērķtiecīgi runāt (daiļdarbu).
izgvelzt Izteikt (parasti aplamības, muļķības, rupjības). Arī izrunāt (4), izplatīt tenkas.
Pieteikties pie vārda Izteikt vēlēšanos runāt (parasti sapulcē).
Pieteikties pie vārda Izteikt vēlēšanos runāt (parasti sapulcē).
spriedelēt Izteikt vispārīgas, nenoteiktas, parasti vāji pamatotas, domas (par ko). Liekvārdīgi, bezsaturīgi runāt, sarunāties (par ko).
izrunāt Izteikt, izsacīt (daudz vai visu). Pārrunāt (daudz vai visu).
čuksts Izteikums, kas izrunāts čukstus.
dulburēt Izturēties, rīkoties vai runāt bez jēgas. Arī trokšņot.
trakot Izturēties, rīkoties, runāt ļoti skaļi, trokšņaini, arī strauji, neapvaldīti.
liekuļot Izturēties, rīkoties, runāt neatbilstoši saviem uzskatiem, jūtām (parasti savtīgos nolūkos).
Peldēt pa virsu Izturēties, rīkoties, runāt pavirši, arī virspusēji, nenozīmīgi.
Slīdēt pa virsu (arī virspusi) Izturēties, rīkoties, runāt pavirši, virspusēji, neiedziļinoties būtībā.
piemēroties Izturēties, rīkoties, runāt saskaņā (ar ko). Pielāgoties (1).
likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt), ar savu izturēšanos, rīcību, runu piespiest (kādu ko darīt).
Slēpt zem (arī aiz) maskas Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka citi neuzzina īstenību, patiesību.
Slēpt zem (arī aiz) maskas Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka citi neuzzina īstenību, patiesību.
saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka saglabājas (vēlamais psihiskais vai fizioloģiskais stāvoklis).
saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt uzmanīgi, neizraisot nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
niekoties Izturēties, rīkoties, runāt vieglprātīgi, aušīgi.
vīzēties Izturēties, runāt untumaini, arī vīzdegunīgi, zobgalīgi.
palaist Izveidot, radīt (parasti balss skaņas), izrunāt (vārdus, teikumus u. tml.).
mūsdienas Jaunākais, pēdējais laikposms (kurā dzīvo runātājs vai rakstītājs).
patriekties Jautri, skaļi parunāties. Patriekt [2].
patriekt Jautri, skaļi parunāties. Patriekties.
triekt Jautri, skaļi sarunāties. Arī, parasti daudz, runāt.
iejokoties Jokojot ierunāties.
smieties Jokojot teikt, runāt (ko).
aprunāties Kādu laiku (neoficiāli, arī draudzīgi) sarunāties. Parunāties.
runātkāre Kāre runāt.
persona Kategorija, kas pauž runātāja un darbības veicēja attieksmes.
izklaigāt Klaigājot pateikt, izrunāt.
noklausīties Klausīties un pabeigt klausīties (ko runātu, atskaņotu u. tml.).
uzklausīt Klausīties un pabeigt klausīties (ko runātu), parasti uzmanīgi, cenšoties uztvert, saprast.
noklausīties Klausīties un pabeigt klausīties (runātāju, dziedātāju, atskaņotāju).
uzklausīt Klausīties un pabeigt klausīties (runātāju), parasti uzmanīgi, cenšoties uztvert, saprast.
bļaut Kliegt, skaļi runāt (bieži pārvērstā balsī).
Neizlaist ne skaņas (pār lūpām) Klusēt, nerunāt.
Neizlaist ne skaņas pār lūpām Klusēt, nerunāt.
Neizlaist ne skaņas pār lūpām Klusēt, nerunāt.
bubināties Klusi sarunāties.
pabubināt Klusi, neskaidri pateikt, arī parunāt.
purpināt Klusi, neskaidri, arī īgni, neapmierināti runāt (parasti pie sevis).
iedudināties Klusu (parasti laipni, mīlīgi) ierunāties.
dudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) runāt. Klusu skanēt (par runātāja balsi).
dudināties Klusu (parasti laipni, mīlīgi) sarunāties.
nodudināt Klusu noskanēt (par runātāja balsi).
izdvest Klusu, arī čukstus, ar grūtībām pateikt, izrunāt.
murmināt Klusu, ātri, neskaidri teikt, runāt.
Kļūt (arī būt) melnam (arī zili melnam, zilam) no (arī aiz) dusmām Kļūt (būt) ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi. Dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
Kļūt (arī būt) zilam (arī zili melnam, melnam) no (arī aiz) dusmām Kļūt (būt) ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi. Dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
atdzīvoties Kļūt dzīvam, iegūt spēju runāt, kustēties (par priekšmetiem iztēlē, fantāzijā).
Kļūt (arī būt) zilam (arī melnam, zili melnam) no (arī aiz) dusmām Kļūt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi. Dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
Krist (arī iekļūt, nonākt) ļaužu valodās Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
Krist (arī iekļūt, nokļūt, nonākt) ļaužu valodās, arī nākt ļaužu valodās (arī mēlēs) Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
Nākt ļaužu mēlēs (arī valodās) Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
Nākt (ļaužu) valodās (arī mēlēs) Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
Nokļūt (arī nonākt, iekļūt) ļaužu valodās Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
Nonākt (arī nokļūt, iekļūt) ļaužu valodās Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
(No)nākt (arī nokļūt, iekļūt, krist) ļaužu valodās (arī mēlēs) Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
operete Komēdijisks skatuves mākslas darbs, kura saturs ir izteikts vokāli instrumentālās mūzikas tēlos, kā arī horeogrāfiskos tēlos un kurā parasti ir runātas epizodes.
iekrekstēties Krekstot ierunāties.
iekrekšķēties Krekšķot ierunāties.
ieķērkties Ķērcošā balsī ierunāties, arī iekliegties.
Lasīt priekšā Lasīt tekstu un vienlaikus to runāt (klausītājiem).
Lasīt balsī (arī skaļi) Lasīt tekstu un vienlaikus to runāt.
Lasīt skaļi (arī balsī) Lasīt tekstu un vienlaikus to runāt.
diktēt Lasīt vai runāt (ko) tā, lai klausītājs varētu pierakstīt.
sasaukt Lasot (parasti mācīšanās procesā), izrunāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu).
Saukt kopā Lasot (parasti mācīšanās procesā), runāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu).
pīties Lēni, ar grūtībām runāt, bieži apraujoties runas plūsmā.
līdzrunāt Līdztiesīgi runāt (piemēram, kādā jautājumā).
Muti dzesēt (arī dzesināt, dzisināt) Lieki, arī bez panākumiem runāt.
Muti dzesināt (arī dzesēt, dzisināt) Lieki, arī bez panākumiem runāt.
Muti dzisināt (arī dzesēt, dzesināt) Lieki, arī bez panākumiem runāt.
Muti dzesēt (arī dzesināt, dzisināt) Lieki, arī bez panākumiem runāt.
Plātīt muti Lieki, nevajadzīgi runāt.
Vārstīt (arī virināt) muti Lieki, nevajadzīgi runāt.
Virināt (arī vārstīt) muti Lieki, nevajadzīgi runāt.
ā Lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas (izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu u. tml.).
a Lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas (piemēram, nevērību).
pa Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, apdomāsies. Pag.
pag Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies. Pa [2].
pagaidīt Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pārtraukt tā darbību, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies.
nu Lieto, lai pamudinātu sarunbiedru runāt, darīt ko.
mans Lieto, lai uzsvērtu, ka uzrunātais ir saistīts ar runātāju.
nu Lieto, lai, kādu uzrunājot, pievērstu tā uzmanību runātājam.
noderēt Līgstot norunāt (piemēram, ka izpildīs kādas prasības, ievēros kādu termiņu).
izgavilēt Līksma, ļoti priecīgā balsī spēji pateikt, izrunāt.
Locīt kāda mēli Likt kādam runāt.
Locīt kāda mēli Likt kādam runāt.
mūsējais Loceklis kolektīvā, grupā, sabiedrībā, pie kuras pieder arī runātājs vai rakstītājs.
mūsļaudis Ļaudis, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo kopā (piemēram, vienā un tai pašā mājā).
Laist pie vārda (arī pie runāšanas) Ļaut runāt, izteikties.
Laist pie runāšanas (arī pie vārda) Ļaut runāt, izteikties.
Laist pie vārda (arī pie runāšanas) Ļaut runāt, izteikties.
Kā ar cirvi skaldīt Ļoti asi, strupi, arī kategoriski teikt, runāt.
Nobērt kā no ložmetēja Ļoti ātri norunāt.
Runāt (arī muldēt vienk.) par deviņiem (arī septiņiem) mēmiem Ļoti daudz runāt, pļāpāt.
Muldēt (arī runāt sar.) par deviņiem (arī septiņiem) mēmiem Ļoti daudz runāt, pļāpāt.
Runāt (arī muldēt vienk.) par deviņiem (arī septiņiem) mēmiem Ļoti daudz runāt, pļāpāt.
Runāt (arī muldēt vienk.) par septiņiem (arī deviņiem) mēmiem Ļoti daudz runāt, pļāpāt.
Piekliegt (pilnas) ausis (retāk pilnu galvu) Ļoti daudz un skali runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas).
Piekliegt pilnas ausis (retāk pilnu galvu) Ļoti daudz un skaļi runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas).
čukstus Ļoti klusu, bez balss saišu vibrācijas (runāt).
norībināt Ļoti skaļā balsī noteikt, pateikt. Ļoti skaļā balsī norunāt.
brēkt Ļoti skaļā, kliedzošā balsī runāt.
pakliegt Ļoti skaļi pateikt, arī parunāt.
taurēt Ļoti skaļi runāt, kliegt, arī dziedāt.
kliegt Ļoti skaļi runāt, teikt.
Pilnā kaklā Ļoti skaļi, neapvaldīti (piemēram, runāt, smieties).
Pilnā kaklā Ļoti skaļi, neapvaldīti (piemēram, runāt, smieties).
Pilnā rīklē Ļoti skaļi, neapvaldīti (piemēram, runāt, smieties).
riet Ļoti skaļi, strupi runāt (parasti dusmās).
graut Ļoti spēcīgi skanēt. Ļoti skaļi runāt.
Šķilt valodu Ļoti veikli, arī asprātīgi runāt.
Šķilt valodu Ļoti veikli, arī asprātīgi runāt.
iedūdoties Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) ierunāties.
izdūdoties Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) izrunāties.
padūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) parunāt, parunāties.
izdūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) pateikt, izrunāt.
dūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) runāt, sarunāties.
lalināt Maigi, mīlīgi runāties ar bērnu, parasti, atkārtojot zilbi «la».
Pūst citā stabulē Mainīt savu nostāju, savus uzskatus, runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
Pūst citā stabulē Mainīt savu nostāju, savus uzskatus, runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
šīmāja Māja, kurā atrodas, dzīvo runātājs.
šomājas Māja, kurā dzīvo kāds runātājam vai rakstītājam pazīstams cilvēks (piemēram, kaimiņš kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem).
mūsmājas Māja, kurā dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
maskēt Maldinoši izturēties, rīkoties, runāt tā, lai slēptu (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
deklamēt Manierīgi, samāksloti (ko) runāt.
Apmīt dažus vārdus Mazliet parunāties.
Pārmīt (arī pārmainīt, retāk apmīt) dažus vārdus Mazliet parunāties.
skaitīt Monotoni runāt (parasti vienu un to pašu).
ģeķoties Muļķoties, tīšām runāt aplamības.
burties Murmināt, klusu sarunāties. Darīt ko tādu, kas šķiet dīvains.
nomurmināt Murminot norunāt.
izmurmināt Murminot pateikt, izrunāt. Nomurmināt.
melodrāma Muzikālā teātra žanrs, kas izveidojās 18. gadsimtā un kam raksturīgs mūzikas pavadījums runātiem tekstiem. Šāda žanra darbs, izrāde.
ieņurdēties Neapmierināti ierunāties.
iepukstēties Neapmierināti ierunāties.
ieburkšķēties Neapmierināti, īgni, paskaļi ierunāties.
izburkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pateikt, izrunāt.
pukšķēt Neapmierināti, paklusu runāt. Pukstēt (3).
pukšķināt Neapmierināti, paklusu runāt. Pukšķēt (3).
pukstēt Neapmierināti, paklusu runāt. Pukšķēt (3).
Vārdot zobus (kādam) Neatlaidīgi pierunāt (kādu).
(Ap)vārdot zobus (kādam) Neatlaidīgi pierunāt (kādu).
vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā.
tielēties Neatlaidīgi, ietiepīgi runāt, iebilst, lai, piemēram, panāktu ko savu, uzspiestu savas domas.
Stāvēt mierā Nedarboties, nerunāt.
Stāvēt mierā Nedarboties, nerunāt.
Runāt caur zobiem Negribīgi runāt.
Caur zobiem (runāt, (no)vilkt, (no)rūkt, (no)ņurdēt u. tml.) Negribīgi, lēni, arī neskaidri runāt, pateikt.
palasīt Neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu). Neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu) un vienlaikus runāt (to) klausītājiem.
parunāt Neilgu laiku, mazliet runāt (ar kādu), cenšoties sasniegt kādu rezultātu, vienoties par ko u. tml.
paņaudēt Neilgu laiku, mazliet runāt žēlā, raudulīgā balsī. Arī pažēloties.
paķērkt Neilgu laiku, mazliet runāt, kliegt, arī dziedāt, parasti skaļā, griezīgā balsī.
parunāt Neilgu laiku, mazliet runāt.
parunāties Neilgu laiku, mazliet runāties.
Valdīt (arī savaldīt, pievaldīt) mēli Neizpļāpāt. Censties nerunāt asi.
Pievaldīt (arī savaldīt) muti (arī mēli) Neizpļāpāt. Censties nerunāt asi.
Savaldīt (arī pievaldīt) mēli (arī muti) Neizpļāpāt. Censties nerunāt asi.
Valdīt (arī savaldīt, pievaldīt) mēli (arī muti) Neizpļāpāt. Censties nerunāt asi.
Norīt (retāk aprīt) galotnes (arī vārdus) Neizrunāt vai neskaidri izrunāt vārdu beigu daļas.
Norīt (retāk aprīt) vārdus (arī galotnes) Neizrunāt vai neskaidri izrunāt vārdu beigu daļas.
Rīt vārdus (arī galotnes) Neizrunāt vai neskaidri izrunāt vārdu beigu daļas.
Rīt (arī norīt, retāk aprīt) vārdus (arī galotnes) Neizrunāt vai neskaidri izrunāt vārdu beigu daļas.
Aprīt (biežāk norīt) vārdus (arī galotnes) Neizrunāt vai neskaidri izrunāt vārdus vai to galotnes.
nelabi Nelabvēlīgi, ļauni (piemēram, izturēties, rīkoties, runāt).
Aizbāzt muti Neļaut runāt, neļaut izteikt savas domas.
Aizbāzt muti Neļaut runāt, neļaut izteikt savas domas.
kārpīties Nepakļauties, runāt pretim.
buldurēt Nepareizi, kļūdaini runāt (parasti svešā valodā).
lauzīt Nepareizi, kļūdaini runāt (parasti svešvalodā).
klusēt Neradīt balss skaņas (nerunāt, nedziedāt, nesmieties u. tml.).
Turēt mēli aiz zobiem Nerunāt (par ko). Neizpaust (ko).
Noturēt mēli aiz zobiem Nerunāt (par ko). Neizpaust (ko).
Paturēt (arī noturēt) mēli aiz zobiem Nerunāt (par ko). Neizpaust (ko).
Turēt mēli aiz zobiem Nerunāt (par ko). Neizpaust (ko).
(Pa)turēt (arī noturēt) mēli aiz zobiem Nerunāt (par ko). Neizpaust (ko).
Glaudīt pret spalva Nerunāt, arī nedarīt (kādam) pa prātam, - neizdabāt.
Glaudīt pret spalvu Nerunāt, arī nedarīt (kādam) pa prātam. Neizdabāt.
murgot Nesakarīgi, neskaidri runāt nesamaņā.
nopenterēt Nesaprotami, juceklīgi norunāt (visu laikposmu).
nopenterēt Nesaprotami, juceklīgi norunāt.
Zem deguna (runāt, murmināt, ņurdēt u. tml.) Neskaidri (runāt).
Piesist mēli Neskaidri izrunāt (kādas skaņas). Arī šļupstēt.
iebuldurēties Neskaidri nesaprotami ierunāties.
dūkt Neskaidri runāt, murmināt.
Murmināt zem deguna Neskaidri runāt.
Zem deguna ņurdēt Neskaidri runāt.
Rūkt bārdā, arī rūkt zem deguna (arī caur zobiem) Neskaidri, īgni, negribīgi teikt, runāt.
iekunkstēties Neskaidri, kunkstot ierunāties.
nobuldurēt Neskaidri, nesaprotami noteikt, pateikt, arī norunāt. Nepareizi, kļūdaini noteikt, pateikt, arī norunāt.
izbuldurēt Neskaidri, nesaprotami pateikt, izrunāt
buldurēt Neskaidri, nesaprotami runāt (ko).
penterēt Neskaidri, nesaprotami runāt (ko). Arī pļāpāt.
vāvuļot Neskaidri, nesaprotami runāt. Arī runāt nesaprotamā valodā.
murkšķēt Neskaidri, nesaprotami teikt, runāt.
pabuldurēt Neskaidri, nesaprotami, arī kļūdaini pateikt, parunāt.
ņurdēt Neskaidri, paklusu, parasti neapmierināti, runāt.
vervelēt Neskaidri, parasti ātri, runāt.
sīkt Neskaidri, smalkā balsī runāt, dziedāt.
Pazaudēt balsi Nespēt parunāt, padziedāt (piemēram, slimības, psihiska stāvokļa dēļ).
Zaudēt balsi Nespēt parunāt, padziedāt (piemēram, slimības, psihiska stāvokļa dēļ).
Ievērot klusumu Netrokšņot, skaļi nerunāt, nesmieties u. tml.
minstināties Neturpināt runāt, vilcināties runāt tālāk.
Ne pusvārda Nevienu vārdu (neteikt, nerunāt).
izzagties Neviļus, negribēti izpausties, arī likt pateiktam, izrunātam (piemēram, par vaidu, vārdiem).
izsacīties Neviļus, negribēti tikt izsacītam, izrunātam. Izteikties (2).
izteikties Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izrunātam. Izsacīties (2).
pasprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vaidu, izteikumu u. tml.). Izsprukt (2).
izsprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vārdu, izteikumu u. tml.).
nesapratne Neziņa, kā izturēties, rīkoties, runāt (kādā situācijā).
krustu No dažādiem viedokļiem, daudz (domāt, runāt u. tml.).
Krustām (un) šķērsām No dažādiem viedokļiem, daudz (domāt, runāt u. tml.).
Krustu (un) šķērsu, biežāk krustām (un) šķērsām No dažādiem viedokļiem, daudz (domāt, runāt u. tml.).
mūsuprāt No vairāku runātāju vai rakstītāju viedokļa. No teksta autora viedokļa. Pēc mūsu domām.
noriet Nolamāt, apsaukāt, arī aprunāt.
viņš Norāda uz (kā) pretējo, piemēram, pusi, malu, galu, norāda (no runātāja, vērotāja viedokļa) uz tālāku priekšmetu, parādību.
tā Norāda uz ko iepriekš vai turpmāk runātu, rakstītu, domātu.
tur Norāda uz nenosauktu vietu, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja. Pretstats: šeit, te [1] (1).
šepat Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura ir tam tuvu. Šeit.
te Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu. Šeit. Pretstats: tur (1).
tepat Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu. Te [1] (1).
šeit Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu. Te. Pretstats: tur.
tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas no runātāja, vērotāja viedokļa ir attālināta telpā vai laikā vai ieguvusi samērā augstu vispārinājuma pakāpi.
līdz Norāda uz to, par ko sāk runāt, domāt u. tml. pēc kā cita.
sevis Norāda, ka darbība, stāvoklis attiecas uz runātāju, uzrunāto vai pieminēto personu.
nobērt Norunāt (ātri, nepārtraukti).
noturēt Norunāt (runu).
noskaitīt Norunāt (tekstu), parasti no galvas.
uzsacīt Norunāt (tekstu), parasti no galvas.
uzskaitīt Norunāt (tekstu), parasti no galvas.
Dalīt darbu (s) Norunāt vai noteikt, kas kuram jādara.
saderēt Norunāt, sarunāt.
parole Norunāts vārds, skaitlis, ko nosauc, lai sakaru dienests identificētu tālruņa abonentu.
nomuldēt Noteikt, pateikt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu). Norunāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
pieprasīt Oficiāli lūgt (piemēram, atļauju, iespēju runāt sanāksmē, sapulcē u. tml.).
Komiskā opera Opera, kurai ir jautrs vai satīrisks saturs un kurā muzikālie priekšnesumi mijas ar runātiem dialogiem.
Otram muti nevar aizsiet Otram nevar aizliegt runāt.
Otram muti nevar aizsiet Otram nevar aizliegt runāt.
Otram muti nevar aizsiet Otram nevar aizliegt runāt.
Otram muti nevar aizsiet Otram nevar aizliegt runāt.
katedra Paaugstinājums, arī pults publiskam runātājam.
pievērsties Pagriežoties (pret kādu), uzrunāt (to), pievērst (tam) uzmanību.
pačukstus Paklusu, gandrīz čukstus (runāt).
spurkšķēt Paklusu, neskaidri runāt, parasti aizturot smieklus.
murdēt Paklusu, neskaidri runāt.
purkšķēt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt.
purkšķināt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt. Purkšķēt (3).
Izkāst caur zobiem reti Paklusu, tikko atverot muti, pateikt, izrunāt.
apklusināt Panākt, ka (kāds) apklust. Pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt u. tml.
Pakulstīt mēli Papļāpāt, arī parunāt ko nenozīmīgu. Neilgu laiku, mazliet runāt veltīgi, bez panākumiem.
cirst Parasti savienojumā ar «pretī» vai «pretim»: skarbi, arī kategoriski runāt, atbildēt.
parunāt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) runāt.
izrunāties Pārrunājot apmainīties domām, noskaidrot (ko). Pārrunāt (daudz vai visu).
pārspriest Pārrunāt, arī apsvērt (kādu jautājumu, faktu u. tml.).
apspriest Pārrunāt, izanalizēt (ko), izsakot vērtējumus, spriedumus.
konsultēties Pārrunāt, noskaidrot kādu jautājumu (ar speciālistu). Saņemt padomu, paskaidrojumus (kādā jautājumā).
apklust Pārstāt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
vārds Pārstāvot ko, aizstāvot kā intereses (runāt, darboties). Pamatojoties (uz ko), izmantojot (kāda, kā) pilnvarojumu.
Modāli voluntatīvās partikulas Partikulas, kas teikumā izsaka dažādas runātāja gribas izpausmes.
apturēt Pārtraukt (runātāju).
pagvelzt Parunāt, pastāstīt (ko nenozīmīgu). Papļāpāt.
pačalot Parunāties, patērzēt daudziem reizē. Ātri, jautri parunāt, arī papļāpāt.
izdabūt Pateikt, izrunāt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
Kā pie tiesas Patiesi, godīgi (runāt, izturēties u. tml.).
šķendēties Paužot neapmierinātību, dusmīgi, īgni, parasti skali, teikt, runāt. Arī bārties, rāties.
runājums Paveikta darbība, rezultāts --> runāt (1).
Pa virsu (arī virspusi) (braukt, slīdēt, iet u. tml.) Pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
Peldēt pa virsu Pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
Pa virspusi (arī pa virsu) (braukt, slīdēt, iet u. tml.) Pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
Īsos vārdos Pavisam īsi (sacīt, runāt).
Īsos vārdos Pavisam īsi (sacīt, runāt).
Pazaudēt prātu (arī saprātu) Pazaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
Izdzīvot (arī izkūkot) prātu (retāk jēgu) Pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
Izkūkot (arī izdzīvot) prātu (retāk jēgu) Pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
Izdzīvot (arī izkūkot) jēgu (biežāk prātu) Pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
Izdzīvot (arī izkūkot) prātu (retāk jēgu) Pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
pārtraukt Pēkšņi iesaistoties sarunā, panākt, ka (kāds) neturpina runāt, nepabeidz ko pateikt.
iekrist Pēkšņi iesākt runāt, pārtraucot citu runātāja.
samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju). Pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju).
Pazaudēt valodu Pēkšņi nespēt vairs parunāt (piemēram, uztraukumā, bailēs).
(Pa)zaudēt valodu Pēkšņi nespēt vairs parunāt (piemēram, uztraukumā, bailēs).
Zaudēt valodu Pēkšņi nespēt vairs parunāt (piemēram, uztraukumā, bailēs).
izdzirdēt Pēkšņi uzzināt (ko runātu).
Spert (arī šaut) vaļā Pēkšņi, ātri teikt, sākt runāt.
šaut Pēkšņi, ātri teikt, sākt runāt.
Rūkt bārdā Pie sevis neskaidri (parasti dusmīgi) runāt. Arī dusmoties.
Rūkt ūsās Pie sevis, neskaidri (parasti īgni) runāt.
iemest Piebilst, iestarpināt (kādu vārdu). Ierunāties (parasti, kādu pārtraucot).
Saldi runāt Pieglaimīgi runāt.
pievārdot Pierunāt (kādu).
apvārdot Pierunāt (kādu). Iestāstīt.
pielauzt Pierunāt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
Apvārdot zobus Pierunāt, iestāstīt (piemēram, lai apmānītu, pieglaimotos).
aģitēt Pierunāt, pārliecināt.
Atraisīt mēli Piespiest runāt, atklāt noslēpumu.
Atraisīt mēli - atraisīt Piespiest runāt. Atklāt noslēpumu.
izspriest Pilnīgi izrunāt, izanalizēt (ko), izsakot vērtējumus, spriedumus.
Kulstīt mēli, retāk kulstīt tukšu Pļāpāt, arī runāt ko nenozīmīgu. Veltīgi, bez panākumiem runāt.
Kulstīt (arī kult) mēli Pļāpāt, arī runāt ko nenozīmīgu. Veltīgi, bez panākumiem runāt.
Kulstīt tukšu, biežāk kulstīt mēli Pļāpāt, arī runāt ko nenozīmīgu. Veltīgi, bez panākumiem runāt.
Gara mēle Pļāpīgums, tieksme aprunāt.
Gara mēle Pļāpīgums, tieksme aprunāt.
runātprasme Prasme runāt.
iečivināties Priecīgi, bezbēdīgi ierunāties (parasti par bērniem, sievietēm).
pačivināt Priecīgi, bezbēdīgi parunāt, papļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
čivināt Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
vidžināt Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
vīterot Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
izprovocēt Provocējot panākt, ka (kāds) sāk rīkoties, runāt.
neprāts Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja saprātīgi izturēties, rīkoties, runāt, spriest.
orators Publiskais runātājs par (parasti) sabiedriski politiskiem, juridiskiem, zinātniskiem, reliģiskiem tematiem.
atdarināt Rakstīt (citas valodas burtus un vārdus) vai izrunāt (citas valodas skaņas) ar savas valodas rakstības, fonētikas, gramatikas līdzekļiem.
izelsot Raudot, elsojot pateikt, izrunāt.
balss Runas skanējums, kurā izpaužas runātāja psihiskais stāvoklis. Arī intonācija.
stostīties Runas traucējuma dēļ runāt ar īslaicīgiem pārtraukumiem, atkārtojot skaņas vai zilbes.
norunāt Runāt (visu laikposmu) un pabeigt runāt.
svepstēt Runāt ar pastiprinātiem trokšņa, parasti svilpjošiem, elementiem. Arī neskaidri runāt.
Malt pasakas Runāt ko nepatiesu, runāt niekus.
Malt pasakas Runāt ko nepatiesu, runāt niekus.
norunāt Runāt un pabeigt runāt (piemēram, runu).
atrunāties Runāt, sarunāties ilgi, līdz apnikumam.
Izņemt cauri Rūpīgi izanalizēt, pārrunāt, izlasīt (piemēram, mācību vielu) no sākuma līdz beigām.
nelabi Rupji, nepieklājīgi (piemēram, runāt).
Mutē padevies Saka par cilvēku, kas prot labi runāt, izteikties.
Kā uz mutes (arī muti) sists (arī pasists) Saka par cilvēku, kas uz neilgu laiku zaudējis spēju runāt (aiz pārsteiguma, apjukuma u. tml.).
Kā uz mutes (arī muti) pasists Saka par cilvēku, kas uz neilgu laiku zaudējis spēju runāt (aiz pārsteiguma, apjukuma u. tml.).
Kā uz mutes (arī muti) sists Saka par cilvēku, kas uz neilgu laiku zaudējis spēju runāt (aiz pārsteiguma, apjukuma u. tml.).
Neticīgais Toms Saka par cilvēku, kuru grūti pārliecināt (par ko), pierunāt ticēt (kam).
Runā par deviņiem mēmiem Saka par lielu runātāju, pļāpīgu cilvēku.
Vārdi (arī neviens vārds, skaņa) nenāk pār lūpām Saka par stāvokli, kad nespēj runāt (piemēram, aiz satraukuma).
Neviens vārds (arī vārdi, arī neviena skaņa) nenāk pār lūpām Saka par stāvokli, kad nespēj runāt (piemēram, aiz satraukuma).
Mute kā aizsalusi Saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.).
Mute kā aizsieta Saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.).
Mute kā aizsalusi (arī kā aizsieta) Saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.).
Stīva (arī smaga) mēle Saka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ).
Smaga (arī stīva) mēle Saka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ).
Stīva (arī smaga) mēle Saka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ).
Mute atdarās (arī atveras) Saka, ja kāds pēc ilgākas klusēšanas sāk runāt, piedalīties sarunā.
Mute atdarās Saka, ja kāds pēc ilgākas klusēšanas sāk runāt, piedalīties sarunā.
Mute veras Saka, ja kāds sāk runāt.
Liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu, retāk tēs kaut vai mietu uz galvas Saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
Liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu Saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
Liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu, retāk tēs kaut vai mietu uz galvas Saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
Sit (arī liec) kaut vai ar mietu pa galvu, retāk tēs kaut vai mietu uz galvas Saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
Tes (biežāk tēs) kaut vai mietu uz galvas, biežāk sit (arī liec) kaut vai ar mietu pa galvu Saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
Tēs (retāk tēs) kaut vai mietu uz galvas, biežāk sit (arī liec) kaut vai ar mietu pa galvu Saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
Nav ko runāt Saka, ja nav vērts vairs runāt (par ko).
Mēle smaga (arī stīva) kā galoda reti Saka, ja negrib vai nespēj runāt (piemēram, aiz lielām bēdām).
Sacīts (retāk runāts) - darīts Saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
Runāts (biežāk sacīts), darīts Saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
Sacīts (retāk runāts), darīts Saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
Balss pazūd Saka, ja nespēj parunāt, padziedāt (parasti psihiska stāvokļa vai slimības dēļ).
Nav ko iesākt (ar kādu), arī nevarēt neko iesākt (ar kādu) Saka, ja nevar pierunāt (kādu) ko darīt, ja nevar vienoties (ar kādu par ko).
Ja nemaldos Saka, ja runātājs nav pārliecināts par savu vārdu patiesību.
Ja neviļos Saka, ja runātājs nav pārliecināts par savu vārdu patiesumu.
Balss (arī valoda) aizkrīt Saka, ja uz neilgu laiku zūd spēja runāt vai dziedāt.
Valoda (arī balss) aizkrīt Saka, ja uz neilgu laiku zūd spēja runāt vai dziedāt.
Balss (arī valoda) aizkrīt Saka, ja uz neilgu laiku zūd spēja runāt vai dziedāt.
Beigta balle Saka, ja vairs nav vērts par ko runāt, ja neko nav iespējams grozīt.
Beigta balle Saka, ja vairs nav vērts par ko runāt, ja neko nav iespējams grozīt.
Ak tā (arī jā, arī nē) Saka, kad runātājs pēkšņi ko atceras.
Ak tā (arī ak jā, ak nē) Saka, kad runātājs pēkšņi ko atceras.
uzņemt Sākt (sarunu, dziedāt dziesmu u. tml.), arī sākt runāt, dziedāt u. tml. (noteiktā veidā, intonācijā).
krist Sākt runāt, pārtraucot citu runātāju.
Šauties starpā Sākt runāt, pārtraucot citu runātāju.
Krist vidū (arī starpā) Sākt runāt, pārtraucot citu runātāju.
Krist starpā (arī vidū) Sākt runāt, pārtraucot, citu runātāju.
Atdarīt (arī atvērt) muti Sākt runāt.
Atdarīt (arī atvērt) muti Sākt runāt.
Atvērt (arī atdarīt) muti Sākt runāt.
Vērt muti Sākt runāt.
atdot Salīgt, sarunāt, pieteikt (darbam, mācībām vai citam nolūkam) ārpus mājas. Nodot.
nodot Salīgt, sarunāt, pieteikt (parasti darbam, mācībām) ārpus mājas.
sarunāties Sarunāt (ko darīt).
samuldēt Sarunāt (parasti daudz kā bezjēdzīga, nesakarīga).
samurgot Sarunāt (parasti daudz kā neloģiska, arī nepieņemama).
saklabināt Sarunāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu. Sapļāpāt.
samuldēties Sarunāt, parasti daudz kā bezjēdzīga, nesakarīga.
sagvelzt Sarunāt, sastāstīt (daudz kā nenozīmīga, arī muļķīga, nepatiesa). Sapļāpāt.
čukstēties Sarunāties čukstus.
pļāpāt Sarunāties par ko nenozīmīgu, mazsvarīgu, runāt ko nenozīmīgu, mazsvarīgu, arī nevajadzīgu.
čalot Sarunāties, tērzēt daudziem reizē. Ātri, jautri runāt, arī pļāpāt.
tērzēt Saskanīgi, omulīgi sarunāties, parasti par ko nesarežģītu, arī nesvarīgu.
saredzēties Satikties (piemēram, lai parunātos).
pierunāties Savienojumā «ļauties pierunāties»: ļaut sevi pierunāt.
at- Savienojumā ar verbu norāda, ka kustība vērsta šurp (uz runātāja vai pieminētā objekta pusi).
uzrunāties Savstarpēji uzrunāt (1) citam citu.
straume Secīgi izrunātu vārdu, izteikumu u. tml., parasti gara, virkne.
rēkt Skalā, skarbā balsī runāt, arī dziedāt.
izkliegt Skaļā balsī, kliedzot pateikt, izrunāt.
nokliegt Skaļā balsī, kliedzot pateikt. Skaļā balsī, kliedzot norunāt.
klaigāt Skaļā, kliedzošā balsī vairākkārt, arī ilgstoši runāt (ko).
ierēkties Skaļā, skarbā balsī ierunāties, iesmieties, iekliegties.
izrēkt Skaļā, skarbā balsī pateikt, izrunāt.
Pilnā balsī (runāt, dziedāt, kliegt) Skaļi (runāt, dziedāt, kliegt).
Pilnā balsī (runāt, dziedāt, kliegt) Skaļi (runāt, dziedāt, kliegt).
skandēt Skaļi izrunāt (vārdus, to savienojumus), parasti pa zilbēm.
bļaustīties Skaļi runāt, rāties, lamāties.
birt Skanēt, būt dzirdamam (par ātri, nepārtraukti izrunātām skaņām, vārdiem, teikumiem).
parole Slepens, iepriekš norunāts vārds, irāze (arī cilvēka pazīmes, priekšmets), ko izmanto par pazīšanas zīmi, piemēram, konspiratīvā, izlūkošanas, militārā darbībā.
papīkstēt Smalkā, pīkstošā balsī pateikt, parunāt.
iesmieties Smejoties ierunāties.
nokladzināt Spalgi, ātri norunāt.
tribīne Speciāli iekārtots paaugstinājums, parasti publiskajam runātājam, diriģentam.
apstrādāt Spēcīgi ietekmēt, pierunāt, pārliecināt.
Atgūt valodu Spēt atkal parunāt.
Atgūt runas spējas (arī valodu) Spēt atkal parunāt.
Atgūt runas spējas (arī valodu) Spēt atkal parunāt.
Atgūt valodu (arī runas spējas) Spēt atkal parunāt.
izspiegt Spiedzot pateikt, izrunāt. Spiedzot izdziedāt.
Neviena skaņa (arī neviens vārds, arī vārdi) nenāk pār lūpām (arī no mutes) Stāvokli, kad nespēj runāt (piemēram, aiz satraukuma).
iestenēties Stenot ierunāties.
pavilkt Stiepti izrunāt.
vilkt Stiepti runāt.
izstomīt Stomoties pateikt, izrunāt.
atkārtoties Strādāt ar vieniem un tiem pašiem paņēmieniem (parasti mākslā), runāt, stāstīt (vienu un to pašu).
izgrūst Strauji, spēji pateikt, izrunāt (piemēram, steigā, uztraukumā). Īsi, aprauti, arī negribīgi pateikt, izrunāt.
aizrīties Strauji, steidzīgi (ēst, runāt u. tml.).
skaldīt Strupi, asi, arī kategoriski teikt, runāt.
izsvepstēt Svepstot pateikt, izrunāt.
izšļupstēt Šļupstot pateikt, izrunāt.
izšņākt Šņācošā balsī pateikt, izrunāt.
izšņukstēt Šņukstot pateikt, izrunāt.
jūsējais Tā cilvēka biedri, viņa kolektīva locekli, kuru uzrunā ar «jūs», pie kura vēršas. Divu vai vairāku uzrunāto cilvēku biedri, viņu kolektīva locekļi.
jūsējais Tā cilvēka ģimenes loceklis, piederīgais, kuru uzrunā ar «jūs», pie kura vēršas. Divu vai vairāku uzrunāto cilvēku ģimenes locekļi, piederīgie.
jūsmājas Tā cilvēka mājas, kuru uzrunā ar «jūs», pie kura vēršas. Divu vai vairāku uzrunāto vai vienas ģimenes cilvēku mājas.
pakaļ Tā, ka atkārto, atdarina (kāda runāto, darīto u. tml.).
runātkārs Tāds, kam piemīt kāre runāt.
vietējs Tāds, kas atrodas noteiktā, parasti runātājam vai vērotājam tuvā, arī zināmā, vietā, teritorijā (piemēram, par iestādi).
vietējs Tāds, kas dzīvo noteiktā, parasti runātājam vai vērotājam tuvā, arī zināmā, vietā, teritorijā, tāds, kura darbība ir saistīta ar noteiktu vietu, teritoriju (par cilvēkiem).
pēdējais Tāds, kas ir minēts (kādā tekstā), par ko ir runāts tikko (pēc kā cita, iepriekšēja).
krievisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts krievu valodā. Raksturīgs krievu valodai, saistīts ar to. Raksturīgs krieviem.
latgalisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts latgaliešu izloksnēs. Raksturīgs latgaliešu izloksnēm, saistīts ar tām. Raksturīgs latgaliešiem.
latīnisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts latīņu valodā. Raksturīgs latīņu valodai, saistīts ar to. Raksturīgs latīņiem.
latvisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts latviešu valodā. Raksturīgs latviešu valodai, saistīts ar to. Raksturīgs latviešiem.
lībisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts lībiešu [1] valodā. Raksturīgs lībiešu [1] valodai, saistīts ar to. Raksturīgs lībiešiem [1].
lietuvisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts lietuviešu valodā. Raksturīgs lietuviešu valodai, saistīts ar to. Raksturīgs lietuviešiem.
polisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts poļu valodā. Raksturīgs poļu valodai, saistīts ar to. Raksturīgs poļiem.
spānisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts spāņu valodā. Raksturīgs spāņu valodai, saistīts ar to. Raksturīgs spāņiem.
vācisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts vācu valodā. Raksturīgs vācu valodai, saistīts ar to. Raksturīgs vāciešiem.
zviedrisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts zviedru valodā. Raksturīgs zviedru valodai, saistīts ar to. Raksturīgs zviedriem.
mans Tāds, kas ir saistīts ar runātāju, tāds, kas attiecas uz runātāju. Tāds, kas izriet no runātāja.
savs Tāds, kas ir saistīts ar runātāju, uzrunāto vai pieminēto personu, tāds, kas attiecas uz šo personu. Tāds, kas izriet no runātāja, uzrunātās vai pieminētās personas.
tavs Tāds, kas ir saistīts ar uzrunāto personu, tāds, kas attiecas uz uzrunāto. Tāds, kas izriet no uzrunātā.
runīgs Tāds, kas mēdz daudz un labprāt runāt. Tāds, kas labprāt mēdz iesaistīties sarunās.
skaļš Tāds, kas mēdz daudz, spēcīgā balsi runāt, arī smieties, dziedāt u. tml.
piesardzīgs Tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties, arī runāt uzmanīgi, ar apdomu, izvairoties no pārsteidzības, konflikta situācijām.
viņējais Tāds, kas pastāv, noris tālāk no runātāja, vērotāja.
tavs Tāds, kas pieder, piemīt ar «tu» uzrunātajam.
tavējais Tāds, kas pieder, piemīt ar «tu» uzrunātajam. Tavs (1).
mēs Tāds, kas pieder, piemīt runātājam (rakstītājam) kopā ar kādu vai kādiem (attiecībā pret citiem).
mans Tāds, kas pieder, piemīt runātājam, ir daļa no runātāja.
savs Tāds, kas pieder, piemīt runātājam, uzrunātajai vai pieminētajai personai, ir daļa no tās.
manējais Tāds, kas pieder, piemīt runātājam. Mans.
mēms Tāds, kas uz brīdi nespēj runāt (aiz pārsteiguma, satraukuma u. tml.).
diskrēts Tāds, par ko parasti nemēdz atklāti runāt. Intīms. Slepens.
joks Tas, kas nav runāts vai darīts nopietni.
Aizmest (arī aizlikt) kādu labu vārdu Teikt ko kāda labā. Aizrunāt.
Aizlikt (arī aizmest) kādu (labu) vārdu Teikt ko kāda labā. Aizrunāt.
Aizlikt (arī aizmest) kādu (labu) vārdu Teikt ko kāda labā. Aizrunāt.
Aizmest (arī aizlikt) kādu (labu) vārdu Teikt ko kāda labā. Aizrunāt.
muldēt Teikt, runāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
mest Teikt, runāt (vārdus, tekstu), parasti nelaipni.
sviest Teikt, runāt (vārdus, tekstu), parasti nelaipni. Mest (6).
Izsaukuma teikums Teikums, ar kuru runātājs izpauž jūtas vai emocionālas attieksmes pret kādu īstenības parādību.
Vēlējuma teikums Teikums, ar kuru runātājs izsaka vēlēšanos vai novēlējumu.
pārdzīvot Tēlot (lomu), runāt (tekstu) ar atbilstošu skatuvisko emocionalitāti.
taisni Tieši, bez aplinkiem, arī neko neslēpjot (ko runāt, darīt u. tml.).
Nokļūt (arī tikt, būt) (kāda, arī kādam) zobos Tikt aprunātam, pakļautam ļaunprātībai (par cilvēku).
Iekļūt ļaužu valodās Tikt aprunātam.
mežģīties Tikt izrunātam saraustīti, ar grūtībām (par vārdiem). Kļūt nesakarīgam, neskaidram (par domām).
mesties Tikt izrunātam saraustīti, ar grūtībām (par vārdiem). Skanēt saraustīti, ar traucējumiem (par balsi, melodiju).
izskriet Tikt strauji, neapdomīgi izrunātam (par vārdu, izteikumu).
šķilties Tikt veikli, raiti teiktam, runātam (par vārdiem, runu, asprātībām u. tml.).
ņemties Trokšņaini darboties, izturēties. Skaļi runāt.
šurpmāk Tuvāk vietai, kur atrodas runātājs vai ar ko ir saistīts runātājs (pārvietoties, pārvietot).
padīkt Uzmācīgi, apnicīgi parunāt, arī palūgt.
dīkt Uzmācīgi, apnicīgi runāt, lūgt, prasīt.
sīkt Uzmācīgi, apnicīgi runāt, lūgt, prasīt. Apnicīgi dziedāt.
uzbildināt Uzrunāt (1).
uzbilst Uzrunāt (1).
pasaukt Uzrunāt (kādā vārdā). Uzrunājot nosaukt (kāda vārdu).
jūsot Uzrunāt (kādu) ar «jūs».
jautāt Uzrunāt (kādu), izsakot jautājumu.
uzjautāt Uzrunāt (kādu), izsakot, parasti īsu, jautājumu.
uztaujāt Uzrunāt (kādu), izsakot, parasti īsu, jautājumu.
Būt uz jūs (ar kādu) Uzrunāt ar «jūs».
kungoties Uzrunāt ar vārdu «kungs».
kungot Uzrunāt ar vārdu «kungs». Kungoties.
jūsoties Uzrunāt citam citu ar «jūs».
bildināt Uzrunāt. Arī sveicināt.
tavējais Uzrunātā biedrs, kolektīva loceklis.
tavējais Uzrunātā ģimenes loceklis, piederīgais.
Tavā laikā Uzrunātās personas dzīves laikā, darbības posmā.
lasīt Uztvert, saprast rakstu valodā (tekstu). Uztverot, saprotot rakstu valodā (tekstu), runāt (to klausītājiem).
nodzirdēt Uzzināt (ko runātu).
dziesmuspēle Vācu komiskā opera ar runātiem dialogiem un parasti ar idillisku sadzīves sižetu. Attiecīgais operas žanrs.
ievaidēties Vaidot ierunāties.
ievaimanāties Vaimanājot ierunāties.
Kult tukšus (arī izkultus) salmus, retāk kult niekus (arī tukšu) Vairākkārt runāt par vienu un to pašu. Spriedelēt par (ko) jau (sen) zināmu.
Kult izkultus salmus Vairākkārt runāt par vienu un to pašu. Spriedelēt par jau (sen) zināmām patiesībām.
Kult niekus (arī tukšu), biežāk kult tukšus (arī izkultus) salmus Vairākkārt runāt par vienu un to pašu. Spriedelēt par ko jau (sen) zināmu.
Kult tukšus (arī izkultus) salmus, retāk kult niekus (arī tukšu) Vairākkārt runāt par vienu un to pašu. Spriedelēt par ko jau (sen) zināmu.
Kult tukšus (arī izkultus) salmus, retāk kult tukšu (arī niekus) Vairākkārt runāt par vienu un to pašu. Spriedelēt par ko jau (sen) zināmu.
ūjināt Vairākkārt skaļi izrunāt "ū"skaņu vai skaņu savienojumus, kas sākas ar "u", "ū", lai sauktu kādu.
svaidīt Vairākkārt, arī neapdomīgi teikt, runāt (vārdus, tekstu), parasti nelaipni. Vairākkārt radīt (kādas skaņas). Mētāt (3).
mētāt Vairākkārt, arī neapdomīgi, teikt, runāt (vārdus, tekstu), parasti nelaipni. Vairākkārt radīt (kādas skaņas).
pusčuksts Vārds, izteikums, kas ir izrunāts pusčukstus.
šļupsts Vārds, izteikums, kas ir izrunāts šļupstot.
Aktīvais vārdu krājums Vārdu krājums, kuru runātājs brīvi lieto.
Aktīvais vārdu krājums Vārdu krājums, kuru runātājs brīvi lieto.
Pasīvais vārdu krājums Vārdu krājums, kuru runātājs zina un saprot, bet brīvi nelieto.
Pasīvais vārdu krājums Vārdu krājums, kuru runātājs zina un saprot, bet brīvi nelieto.
artikulēt Veidot, izrunāt (valodas skaņas).
liet Veikli runāt ko neticamu. Veikli melot.
Liet ūdeni Veikli runāt ko neticamu. Veikli melot.
Bērt kā no grāmatas Veikli, ātri runāt.
Kā no grāmatas Veikli, ātri, arī prasmīgi (runāt, stāstīt u. tml.). Ar labu izpratni, labām zināšanām.
Runāt vējā Veltīgi runāt.
Mest vējā Veltīgi tērēt, šķiest. Bezatbildīgi runāt, solīt.
Mēli deldēt Veltīgi, bez panākumiem runāt.
Mēli deldēt Veltīgi, bez panākumiem runāt.
šurp Vēršoties pie runātāja (piemēram, runāt, skatīties).
Vienā mutes iepletumā, arī ar vienu mutes iepletumu Vienā paņēmienā, bez pārtraukuma (runāt, dziedāt).
Vienā mutes ieplētumā, arī ar vienu mutes ieplētumu Vienā paņēmienā, bez pārtraukuma (runāt, dziedāt).
Vienā mutes ieplētumā, arī ar vienu mutes ieplētumu Vienā paņēmienā, bez pārtraukuma (runāt, dziedāt).
koris Vienlaipīgi, reizē (piemēram, runāt, kliegt, smieties).
tubrālības Vienošanās (ko parasti apstiprina, iedzerot pa glāzei alkoholiska dzēriena) uzrunāt vienam otru ar «tu».
izrunāt Vienoties (par ko), sarunāt.
runājiens Vienreizēja paveikta darbība --> runāt (1).
turiene Vieta, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja.
šejiene Vieta, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu.
tejiene Vieta, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu. Šejiene.
šīpuse Vieta, teritorija, kurā atrodas, dzīvo runātājs, vērotājs.
turp Virzienā uz vietu, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja (pārvietoties, pārvietot).
šurp Virzienā uz vietu, kur atrodas runātājs vai ar ko ir saistīts runātājs (pārvietoties, pārvietot).
cilvēks Visaugstāk attīstītā dzīvā būtne, kas spēj domāt, runāt, izgatavot darba rīkus un izmantot tos sabiedriskā darba procesā.
te Vispārināti norāda uz darbību, norisi, stāvokli, arī uz apstākļiem, situāciju, ar ko ir cieši saistīts runātājs, vērotājs. Pretstats: tur (2).
tur Vispārināti norāda uz darbību, norisi, stāvokli, arī uz apstākļiem, situāciju, ar ko ir, parasti vāji, saistīts runātājs, vērotājs. Pretstats: te [1] (2).
(Pa)zaudēt prātu (arī saprātu) Zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
šīzeme Zeme, vieta, teritorija, kurā atrodas, dzīvo runātājs.
psiholingvistika Zinātnes nozare, kas pētī valodu tās konkrētajās realizācijās, izteikumos, attiecībās starp runātāju un klausītāju dažādās situācijās.
garmēlis Zobgalis. Cilvēks, kam piemīt tieksme aprunāt.
kunkstēt Žēlabaini, raudulīgi, arī aizturēti vaidot, stenot, runāt, teikt.

runāt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

runāt

MLVV

runāt

MEV

runât