pabuldurēt
pabuldurēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.parasti 3. pers.; intrans. Neilgu laiku, mazliet buldurēt (par tītaru).
PiemēriTītars pabuldurē un aiziet.
2.trans.; sar.; niev. Neskaidri, nesaprotami, arī kļūdaini pateikt, parunāt.
PiemēriKaut ko pabuldurēt.
Avoti: 6-1. sējums