Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pabučot
pabučot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.; novec.
Noskūpstīt.
Piemēri«Pateicies saimniekam par labo sirdi. Roku pabučo!»
  • «Pateicies saimniekam par labo sirdi. Roku pabučo!»
  • Čigāns pabučoja cienīgam tēvam roku.
  • ..māte sauca: «Ko tu tur slapsties? Nāc nu, nāc, pabučo veckungam roku!»
Avoti: 6-1. sējums