Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pabrukt
pabrukt -bruku, -brūc, -brūk, pag. -bruku; intrans.
1.parasti 3. pers. Daļēji sabrukt (piemēram, par celtni). Daļēji izbrukt (par celtnes pamatiem).
PiemēriPabrukusi pirtiņa.
2.Strauji paslīdēt lejup.
PiemēriPabrukt uz leju pa nogāzi.
2.1.sar. Paslīdēt lejup (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu).
PiemēriPabrukušas zeķes.
Avoti: 6-1. sējums