pabubināt
pabubināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
1.parasti 3. pers.; intrans. Neilgu laiku, mazliet bubināt (par zirgu).
PiemēriZirgs, barības gaidot, pabubināja.
2.trans.; sar. Klusi, neskaidri pateikt, arī parunāt.
PiemēriSlimnieks kaut ko vēl pabubināja.
2.1.intrans.
Piemēri«Ko jūs no manis prasāt? Vai es esmu kāds burvis, kam atliek tikai pabubināt, un viss, ko vajag, gatavs!»
Avoti: 6-1. sējums