viņējais
viņējais s. -ā; vietn.
1.norād. vietn.; adj. nozīmē Tāds, kas pastāv, noris (kā) pretējā, piemēram, pusē, malā, galā.
PiemēriPēcpusdienā no upes viņējās puses pārbrauca Ansis.
1.1.Tāds, kas pastāv, noris tālāk no runātāja, vērotāja.
PiemēriVai no viņējā kalna Nāca nesauktā salna Spītu liesmainu pazarēs liet?
2.norād. vietn.; adj. nozīmē Tāds (laikposms), kas ir pagājis.
PiemēriTomēr Tērbata neliekas vairs tik tāla kā viņējās dienās.
2.1.Tāds, kas ir pastāvējis, norisis agrāk, iepriekš.
PiemēriDīvainas un pievilcīgas tagad man liekas atmiņas par viņējām rudens bezdelīgām.
3.pieder. vietn. Tāds, kas pieder, piemīt pieminētajai personai. Viņa, viņas.
PiemēriValdis izstiepj roku pēc sviestmaizes, tad atraujas: vai bija viņējā? Nē, liekas, mātes.
3.1.Tāds, kas ir saistīts ar pieminēto personu, tāds, kas attiecas uz pieminēto personu.
PiemēriCitkārt [palaidnīgs skolēns] neiet stundā, bet virina pēc kārtas visu klašu durvis, it kā būtu aizmirsis, kur atrodas viņējā..
4.pieder. vietn.; lietv. nozīmē Pieminētās personas ģimenes loceklis, piederīgais. Arī pieminētās personas biedrs (no kādas grupas, kopuma).
Piemēri«Cintiņos» arī nebija uguns, tāda gruzdoša pagale tā vecā meita: kopš viņējo nošāva - neviens cits!
Avoti: 8. sējums