izprovocēt
izprovocēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Provocējot panākt, ka (kāds) sāk rīkoties, runāt.
PiemēriViņš izprovocēja mūs uz ķildu..
1.1.Provocējot panākt, ka rodas (kāds stāvoklis, darbība).
PiemēriIzprovocēt konfliktu.
Avoti: 3. sējums