Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
norunāties
norunāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz runāt (parasti līdz nogurumam).
Piemēri«Esmu norunājies slapjš,» Upmalis atjokoja. «Jūsu kaimiņu pagastā man bija referāts.»
Avoti: 5. sējums