uzrunāt
uzrunāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Sakot ko, vērsties (pie kāda). Vērsties (pie kāda), izsakot noteiktu vārdu, vārdu savienojumu (šās) personas apzīmēšanai.
PiemēriLaipni uzrunāt kaimiņu.
- Laipni uzrunāt kaimiņu.
- Uzrunāt konferences dalībniekus.
- Uzrunāt vārdā un uzvārdā.
- «Kā tevi sauc?» Rūdolfs uzrunāja zēnu, taču tas neatbildēja..
- Es, ratos sēdēdams, pagriezos atpakaļ un viņu uzrunāju. Ak, nekad es neaizmirsīšu šī brīža! Viņš raudāja, kad dzirdēja savu mātes valodu.
- Noru zēns uzrunā ar tu, Klaucānu ar jūs.
- Rīgā sievietes uzrunāja par dāmām, kundzēm vai jaunkundzēm, to es, iebraucēja, skaidri zināju..
- pārn. ..Bērzi piekalnē uzrunā mani Skaidrā latviešu valodā.
1.1.pārn. Noteiktā veidā, piemēram, ar savu daiļradi, iedarboties (uz kādu), ietekmēt (kādu).
Piemēri1920. gadā tika nodibināts Dailes teātris... teātra pamatlicējs Eduards Smiļģis loloja cerību uzrunāt skatītāju ar saturā dziļu un izteiksmē novatorisku mākslu.
- 1920. gadā tika nodibināts Dailes teātris... teātra pamatlicējs Eduards Smiļģis loloja cerību uzrunāt skatītāju ar saturā dziļu un izteiksmē novatorisku mākslu.
- Arī šajā romānā Tomass Manns reizēm identificējas ar Gēti, tā ka grūti izšķirt, vai mūs uzrunā Tomass Manns vai Gēte.
1.2.pārn. Būt tādam, kas iedarbojas (uz kūdu), ietekmē (kādu) – piemēram, par mākslas darba, daiļdarba saturu, tēlu u. tml.
PiemēriV. Šekspīrs ir ļoti cilvēcisks, cilvēciskums uzrunā skatītāju vai lasītāju pēc daudziem gadu simtiem.
- V. Šekspīrs ir ļoti cilvēcisks, cilvēciskums uzrunā skatītāju vai lasītāju pēc daudziem gadu simtiem.
- No skatuves spilgtā teatrālā valodā mūs uzrunā farss.
- Mana filma ir «Šķērsiela», tā uzrunā dziļi katru no mums un stāsta, kas ir latvieši.
2.novec. Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru).
Piemēri«Laikam tevi saimnieks uzrunājis,» viņš drusku nospiestā balsī piebilda. - «Uzrunājis jau ir,» Liene atteica. «Bet pie tā pakainā [bakurētainā] ķēma... hm... to nē, to vien nē.»
- «Laikam tevi saimnieks uzrunājis,» viņš drusku nospiestā balsī piebilda. - «Uzrunājis jau ir,» Liene atteica. «Bet pie tā pakainā [bakurētainā] ķēma... hm... to nē, to vien nē.»
- ..šī zobārste bija vairs ne tikai zobārste vien, bet sieviete, ko viņš pirms nedēļām divām bija uzrunājis, atzīdamies, ka jau sen nav vienaldzīgs, un pārliecinādams, ka viņiem jāprecas un kāzas jānosvin rudenī.
Avoti: 8. sējums