Paplašinātā meklēšana
Meklējam uzrunāt.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (15):
- uzruna Darbība --> uzrunāt (1).
- pabildināt Īsi uzrunāt. Arī īsi sveicināt.
- mans Lieto, lai uzsvērtu, ka uzrunātais ir saistīts ar runātāju.
- sevis Norāda, ka darbība, stāvoklis attiecas uz runātāju, uzrunāto vai pieminēto personu.
- pievērsties Pagriežoties (pret kādu), uzrunāt (to), pievērst (tam) uzmanību.
- uzrunāties Savstarpēji uzrunāt (1) citam citu.
- jūsējais Tā cilvēka biedri, viņa kolektīva locekli, kuru uzrunā ar «jūs», pie kura vēršas. Divu vai vairāku uzrunāto cilvēku biedri, viņu kolektīva locekļi.
- jūsējais Tā cilvēka ģimenes loceklis, piederīgais, kuru uzrunā ar «jūs», pie kura vēršas. Divu vai vairāku uzrunāto cilvēku ģimenes locekļi, piederīgie.
- jūsmājas Tā cilvēka mājas, kuru uzrunā ar «jūs», pie kura vēršas. Divu vai vairāku uzrunāto vai vienas ģimenes cilvēku mājas.
- savs Tāds, kas ir saistīts ar runātāju, uzrunāto vai pieminēto personu, tāds, kas attiecas uz šo personu. Tāds, kas izriet no runātāja, uzrunātās vai pieminētās personas.
- tavs Tāds, kas ir saistīts ar uzrunāto personu, tāds, kas attiecas uz uzrunāto. Tāds, kas izriet no uzrunātā.
- tavs Tāds, kas pieder, piemīt ar «tu» uzrunātajam.
- tavējais Tāds, kas pieder, piemīt ar «tu» uzrunātajam. Tavs (1).
- savs Tāds, kas pieder, piemīt runātājam, uzrunātajai vai pieminētajai personai, ir daļa no tās.
- tubrālības Vienošanās (ko parasti apstiprina, iedzerot pa glāzei alkoholiska dzēriena) uzrunāt vienam otru ar «tu».
uzrunāt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV