jūsējais
jūsējais s. -ā; pieder. vietn.
1.adj. nozīmē Tāds, kas pieder, piemīt diviem vai vairākiem cilvēkiem, kurus uzrunā, pie kuriem vēršas. Jūsu.
Piemēri«Es ceru, ka tā tiešām ir un paliks mūsu visu rūpnīca. Jūsējā - cehos, manējā - pie papīriem.»
- «Es ceru, ka tā tiešām ir un paliks mūsu visu rūpnīca. Jūsējā - cehos, manējā - pie papīriem.»
1.1.Tāds, kas pieder, piemīt vienam cilvēkam, kuru uzrunā ar «jūs».
Piemēri«Tāds darbs, kāds ir jūsējais un kāds ir arī manējais,» Liepiņš turpināja, «tāds prot izsmelt visu cilvēku..»
- «Tāds darbs, kāds ir jūsējais un kāds ir arī manējais,» Liepiņš turpināja, «tāds prot izsmelt visu cilvēku..»
- «Tā ir ļoti jauka dziesmiņa,» Matīsa zilās acis iedzirkstas... «Tādu dziesmiņu kā jūsējā mūsu avīzēs nemaz nav.»
2.lietv. nozīmē Tā cilvēka ģimenes loceklis, piederīgais, kuru uzrunā ar «jūs», pie kura vēršas. Divu vai vairāku uzrunāto cilvēku ģimenes locekļi, piederīgie.
PiemēriVai jūsējie mājās veseli?
- Vai jūsējie mājās veseli?
- Jā, Jorens aiziet.. Viņa [sieva] apmet pleciem lakatu, iziet gaitenītī.. Tur, kā gaidījusi, pa pretējām durvīm pabāž galvu vecā Treimaniete. «Aizgāja jūsējais?» viņa vaicā..
2.1.Tā cilvēka biedri, viņa kolektīva locekli, kuru uzrunā ar «jūs», pie kura vēršas. Divu vai vairāku uzrunāto cilvēku biedri, viņu kolektīva locekļi.
Piemēri«Jūsējie atstāja adresi, bet adrese ir pie Janko.. Jums vajadzēs pagaidīt, drīz viņš būs mājās.»
- «Jūsējie atstāja adresi, bet adrese ir pie Janko.. Jums vajadzēs pagaidīt, drīz viņš būs mājās.»
- «Te sākas jaunās padomju saimniecības lauki, kur strādā arī jūsējie.»
Avoti: 4. sējums