uzrušināt
uzrušināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Rušinot uzirdināt (augsni, zemi, platību).
PiemēriUzrušināt puķu dobi.
- Uzrušināt puķu dobi.
- Kad brokastis bija paēstas, bērni ar kapļiem uzrušināja zemi ap iedēstītajām puķēm..
- Vispirms viņš izpļāva visu zāli un tad uzrušināja zemi starp rindām.
- «Ja mēs pavasarī uz sējas laiku tiktu atpakaļ, uzrušinātu kādu stūri - liekas, tomēr taču kaut kas izaugtu.»
1.1.Rušinot sakārtot, izcilāt u. tml. (piemēram, kurināmo).
PiemēriĢirts.. piebēra [krāsnī] ogles, uzrušināja ar ķeksi, līdz liesmas dūcot izlauzās cauri melnajai kārtai..
- Ģirts.. piebēra [krāsnī] ogles, uzrušināja ar ķeksi, līdz liesmas dūcot izlauzās cauri melnajai kārtai..
2.Rušinot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
Piemēri«Kas zina, vai, ozolus rušinādams, neesi vēl vecā saimnieka sudrablietas uzrušinājis, tāpēc tik cieši turies pie šī grausta.»
- «Kas zina, vai, ozolus rušinādams, neesi vēl vecā saimnieka sudrablietas uzrušinājis, tāpēc tik cieši turies pie šī grausta.»
- Uzrušināt vecu naudu.
Avoti: 8. sējums