uzrušināt
uzrušināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Rušinot uzirdināt (augsni, zemi, platību).
PiemēriUzrušināt puķu dobi.
1.1.Rušinot sakārtot, izcilāt u. tml. (piemēram, kurināmo).
PiemēriĢirts.. piebēra [krāsnī] ogles, uzrušināja ar ķeksi, līdz liesmas dūcot izlauzās cauri melnajai kārtai..
2.Rušinot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
Piemēri«Kas zina, vai, ozolus rušinādams, neesi vēl vecā saimnieka sudrablietas uzrušinājis, tāpēc tik cieši turies pie šī grausta.»
Avoti: 8. sējums