orators
orators -a, v.
oratore -es, dsk. ģen. -ru, s.
Publiskais runātājs par (parasti) sabiedriski politiskiem, juridiskiem, zinātniskiem, reliģiskiem tematiem.
PiemēriSpožs orators.
- Spožs orators.
- Pārliecinošs orators.
- Oratora talants.
- Oratora māksla.
- ..uzstādamies strādnieku priekšā, nelegālās 1. maija sapulcēs, viņš asināja politiskā oratora meistarību..
- Viņa [aktrise] uzreiz nepārvērtās oratore vai aktīvā sabiedriskā darbiniecē, bet arī viņā bija noticis lūzums.
- ..Kaudzītes Matīsam ir brīnums, kā runātāja vārdiem pratis apvīties skanīgs tukšums un neskaidrība... Jā, kāpēc gan tādi oratori nevarētu pasacīt savu sakāmo skaidros, ikdienišķos vārdos?
Avoti: 6-1. sējums