orbīta
orbīta -as, s.
1.astr. Ceļš, pa kuru debess ķermenis kustas attiecībā pret kādu citu debess ķermeni.
PiemēriZemes orbīta.
- Zemes orbīta.
- Mēness orbīta.
- Orbītas slīpums.
- Aprēķināt orbītu.
- Ievadīt Zemes mākslīgo pavadoni orbītā.
- Planētas ceļu, ko tā noiet pasaules telpā, sauc par planētas orbītu.
- ..starp mazajām planētām dažas tomēr ir tādas, kas kustas pa ļoti izstieptām orbītām.
- Pavadoņu izstieptās eliptiskās orbītas izvēlētas tā, lai sakari ar Zemi būtu maksimāli ilgi.
- pārn. «Kur jūs pašreiz atrodaties?» Askolds sevi atgādināja. «Pagaidām tepat orbītā ap jums,» viņa, viegli iztrūkusies, iesmējās.
2.fiz. Ceļš, pa kuru elektrons vai kāda cita elementārdaļiņa kustas ap atoma kodolu. Ceļš, pa kuru lādētā elementārdaļiņa kustas paātrinātājā.
PiemēriAlfa daļiņas orbīta.
- Alfa daļiņas orbīta.
- Elektriskajā laukā var norisināties dažādi fizikālie procesi, piemēram, elektronu orbītu deformēšanās atomos..
3.anat. Acs dobums.
4.Joma, kurā (kas) noris, izplatās, darbojas. Izplatība (piemēram, darbībai, parādībai).
Piemēri..ir tikšanās, kas pavērš mūsu dzīves ritējumu jaunā, nozīmīgākā orbītā..
- ..ir tikšanās, kas pavērš mūsu dzīves ritējumu jaunā, nozīmīgākā orbītā..
- ..nepieciešama.. jau savlaicīga ievirze ar [pusaudža] sapni saskaņotā orbītā..
Avoti: 6-1. sējums