orda
orda -as, s.
1.vēst. Vairāku tirku un mongoļu cilšu apvienība, ko vadīja hans. Arī hana mītne.
PiemēriZelta orda.
- Zelta orda.
- Astrahaņas orda.
- 16. gadsimts Krievu valstī bija cīņu un lielu pārmaiņu laiks. Pagātnē palikušas kaujas ar tatāru ordām.
1.1.pārn. Naidīga, postoša cilvēku grupa (piemēram, pretinieka karaspēks).
PiemēriNeskaitāmas laupītāju ordas, atbraukušas no dažādām zemēm, bez žēlastības iznīcināja šos miermīlīgos dzīvniekus.
- Neskaitāmas laupītāju ordas, atbraukušas no dažādām zemēm, bez žēlastības iznīcināja šos miermīlīgos dzīvniekus.
- Vācu fašistu ordas iebrūk Padomju Savienībā. Karš sācies.
- ..tūkstošiem robežsargu uzņēma hitleriešu ordu pirmos triecienus..
2.Dzīvnieku grupa ar īpašu organizāciju. Kopiena (2).
PiemēriPitekantropi dzīvoja kopienās jeb ordās.
- Pitekantropi dzīvoja kopienās jeb ordās.
Avoti: 6-1. sējums