Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
orators
orators -a, v.
oratore -es, dsk. ģen. -ru, s.
Publiskais runātājs par (parasti) sabiedriski politiskiem, juridiskiem, zinātniskiem, reliģiskiem tematiem.
PiemēriSpožs orators.
Avoti: 6-1. sējums