tautietis
tautietis -ša, v.
tautiete -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Cilvēks, kam ir tāda pati tautība kā runātājam vai rakstītājam.
PiemēriMārtiņš: Liels prieks mums iepazīties ar tik ievērojamu un sekmīgu tautieti! Mēs jau zinām, ka jūs neatsakāties izpalīdzēt tautiešiem, un griežamies pie jums pilnā uzticībā.
2.folkl. Jaunietis, jauniete no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes.
Avoti: 7-2. sējums