tautietis
tautietis -ša, v.
tautiete -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Cilvēks, kam ir tāda pati tautība kā runātājam vai rakstītājam.
PiemēriMārtiņš: Liels prieks mums iepazīties ar tik ievērojamu un sekmīgu tautieti! Mēs jau zinām, ka jūs neatsakāties izpalīdzēt tautiešiem, un griežamies pie jums pilnā uzticībā.
- Mārtiņš: Liels prieks mums iepazīties ar tik ievērojamu un sekmīgu tautieti! Mēs jau zinām, ka jūs neatsakāties izpalīdzēt tautiešiem, un griežamies pie jums pilnā uzticībā.
- Trīs pūtēji orķestrī ebreji, tie aizgājuši krūmmalā, kur viņus apstāja tautieši..
- Poļi Varšavā mani nešaubīdamies atzina, par savu tautieti!
2.folkl. Jaunietis, jauniete no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes.
Avoti: 7-2. sējums